Viena no vecā kajā m Rī gas ē kā m - Sv. Jā ņ a baznī ca, ir interesanta daž ā du arhitektū ras stilu kombinā cija no vē lā s gotikas, ziemeļ u atmodas un manierisma lī dz barokam. Tā pat kā lielā kā daļ a ē ku Vecrī gā , baznī ca tika daudzkā rt sagrauta un pā rbū vē ta. Pirmā reliģ iskā celtne š ajā vietā parā dī jā s 1234. gadā , tā bija koka viennavas baznī ca ar nelielu kaplič u blakus Dominikā ņ u klosterim. 15. gadsimtā baznī ca pirmo reizi tika nopostī ta, un to izdarī ja pilsē tnieki, kuri bija neapmierinā ti ar dominikā ņ u pā rmē rī gajā m nodevā m. Tač u ordeņ a ietekme š ajā laikmetā Rī gā joprojā m bija liela, tā pē c baznī ca drī z tika pā rbū vē ta un nostā vē ja lī dz dominikā ņ u izraidī š anai no pilsē tas, pē c tam pilsē tnieku pū lis, ko uzmundrinā ja vā cu anti- Katoļ u misionā rs Melhiors Hofmans ielauzā s baznī cā un pilnī bā iznī cinā ja interjeru
Pē c tam pamestā ē ka tika izmantota kā stallis, klē ts un pat arsenā ls, lī dz seš padsmitā gadsimta beigā m, kad par Rī gas š uzerē nu kļ uva Stefans Batorijs, kurš nodeva Sv. Jā ņ a baznī cu luterā ņ u kopienai, g. kura ī paš umā tas ir lī dz š ai dienai. 1587. gadā sā kā s vē rienī ga tempļ a rekonstrukcija un pabeigš ana - tika nojaukta vecā apsī da, kas bija nolietojusies, tā dē jā di atbrī vojot vietu jaunas altā ra piebū ves izveidei. Darbs, kura rezultā tā baznī ca ievē rojami palielinā jā s, tika pabeigts lī dz 1589. gadam.
Kas attiecas uz paš as piebū ves arhitektoniskajā m ī paš ī bā m, tad tā veidota modī gā manierisma stilā , tā ir trī s navu plaš a telpa ar glī tas daudzstū ra formas altā ra daļ u. No ķ ieģ eļ u krusta velvē m veidotā grī da, kas organiski apvienota ar draudzes nama galvenā s navas velvju sieta apdari, balstā s uz Toskā nas ordeņ a kolonnā m.
1677. gadā Rī gā izcē lā s viens no spē cī gā kajiem un postoš ā kajiem ugunsgrē kiem Rī gas vē sturē , kura laikā pilnī bā nodega altā ra austrumu daļ a. Pē c ugunsgrē ka tika atjaunoti baznī cas apsī das ķ ieģ eļ u griesti no koka, ā rē jā m simetriski izvietotajā m altā ra daļ as niš ā m pievienotas divas skulptū ras - Jā ņ a Kristī tā ja, kas simbolizē luterā ņ u iemī tnieku lē tticī bu un naivumu, un Salomes, kurš iemieso pilsē tas katoļ u elites nodevī bu un nodevī bu.
Turpmā kajos gadsimtos baznī ca tika daudzkā rt paplaš inā ta un pā rbū vē ta. Pē dē jo reizi koka tornis dega č aula 1941. gadā . Pē c tam, 1973. gadā , tas tika restaurē ts, tač u tas vairs nebija koka, bet gan metā la.
Ar Jā ņ a baznī cu saistā s leģ enda – 15. gadsimtā divi klostera mū ki ļ oti vē lē jā s tikt kanonizē ti. Viņ us dzī vus apglabā ja klostera sienā.
Kamē r viņ i bija dzī vi, Ryzhans viņ us baroja caur speciā li atstā tu caurumu sienā . Tomē r pē c mū ku nā ves pā vests viņ us nekad nav kanonizē jis. Mū ku mirstī gā s atliekas joprojā m atrodas klostera sienā s, un viņ u nā ves piemiņ ai ā rsienā tika izveidots krusta formas caurums. Mū sdienā s baznī cā regulā ri notiek dievkalpojumi un ē rģ eļ mū zikas koncerti, baznī ca ir atvē rta arī tū ristiem.
Pē c tam pamestā ē ka tika izmantota kā stallis, klē ts un pat arsenā ls, lī dz seš padsmitā gadsimta beigā m, kad par Rī gas š uzerē nu kļ uva Stefans Batorijs, kurš nodeva Sv. Jā ņ a baznī cu luterā ņ u kopienai, g. kura ī paš umā tas ir lī dz š ai dienai. 1587. gadā sā kā s vē rienī ga tempļ a rekonstrukcija un pabeigš ana - tika nojaukta vecā apsī da, kas bija nolietojusies, tā dē jā di atbrī vojot vietu jaunas altā ra piebū ves izveidei. Darbs, kura rezultā tā baznī ca ievē rojami palielinā jā s, tika pabeigts lī dz 1589. gadam.
Kas attiecas uz paš as piebū ves arhitektoniskajā m ī paš ī bā m, tad tā veidota modī gā manierisma stilā , tā ir trī s navu plaš a telpa ar glī tas daudzstū ra formas altā ra daļ u. No ķ ieģ eļ u krusta velvē m veidotā grī da, kas organiski apvienota ar draudzes nama galvenā s navas velvju sieta apdari, balstā s uz Toskā nas ordeņ a kolonnā m.
1677. gadā Rī gā izcē lā s viens no spē cī gā kajiem un postoš ā kajiem ugunsgrē kiem Rī gas vē sturē , kura laikā pilnī bā nodega altā ra austrumu daļ a. Pē c ugunsgrē ka tika atjaunoti baznī cas apsī das ķ ieģ eļ u griesti no koka, ā rē jā m simetriski izvietotajā m altā ra daļ as niš ā m pievienotas divas skulptū ras - Jā ņ a Kristī tā ja, kas simbolizē luterā ņ u iemī tnieku lē tticī bu un naivumu, un Salomes, kurš iemieso pilsē tas katoļ u elites nodevī bu un nodevī bu.
Turpmā kajos gadsimtos baznī ca tika daudzkā rt paplaš inā ta un pā rbū vē ta. Pē dē jo reizi koka tornis dega č aula 1941. gadā . Pē c tam, 1973. gadā , tas tika restaurē ts, tač u tas vairs nebija koka, bet gan metā la.
Ar Jā ņ a baznī cu saistā s leģ enda – 15. gadsimtā divi klostera mū ki ļ oti vē lē jā s tikt kanonizē ti. Viņ us dzī vus apglabā ja klostera sienā.
Kamē r viņ i bija dzī vi, Ryzhans viņ us baroja caur speciā li atstā tu caurumu sienā . Tomē r pē c mū ku nā ves pā vests viņ us nekad nav kanonizē jis. Mū ku mirstī gā s atliekas joprojā m atrodas klostera sienā s, un viņ u nā ves piemiņ ai ā rsienā tika izveidots krusta formas caurums. Mū sdienā s baznī cā regulā ri notiek dievkalpojumi un ē rģ eļ mū zikas koncerti, baznī ca ir atvē rta arī tū ristiem.
Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
