Tā Napoleons nosauca Venē cijas slavenā ko un, patiesī bā , vienī go laukumu – Piazza di San Marco. Tač u skats, kas paveras ceļ otā jam, kurš ierodas laukumā no Venē cijas lagū nas puses un kas tiek uzskatī ts par Venē cijas pazī mi, ir skats nevis uz Piazza, bet gan uz Piazzetta di San Marco (neliels laukums starp San Marco). un kanā ls, ko itā ļ i parasti saī sinā jumā sauc par Piazzetta). – “Mazais laukums”). Piazzetta vietā kā dreiz atradā s iekš ē jā osta, kas vē lā k tika aizbē rta un pā rvē rsta par laukumu. Š o "Mazo laukumu" vairā kkā rt savos darbos dziedā ja dzejnieki un rakstnieki, un slavenā kie mā kslinieki to iemū ž inā ja savos audeklos.
Piazzetta dominē još ā iezī me ir 99 metrus augstais Sv. Marka bazilikas Campanile (zvanu tornis), kas celta 16. gadsimtā . un kalpoja kā bā ka kuģ iem, kas iebrauca lagū nā . Kampanile ir vainagota ar piramī dveida smaili ar vē jrā dī tā ju no 16. gadsimta sā kuma.
kas attē lo zelta eņ ģ eli. Divdesmitā gadsimta sā kumā . nodiluma, zemestrī č u un zibens spē riena dē ļ zvanu tornis sabruka un tika atjaunots 1912. gadā . No zvanu torņ a apakš as, uz kuru var nokļ ū t ar liftu, paveras lielisks skats uz Venē cijas lagū nu un paš u pilsē tu.
Š eit atrodas arī Svē tā Marka bibliotē kas ē ka, kas celta laika posmā no 1537. lī dz 1597. gadam pē c arhitekta Jakopo Sansovino projekta un izpelnī jusies daudz laikabiedru un pē cteč u entuziasma atzinī bas. Par godu tā s izveidotā jam bibliotē ku mē dz dē vē t par Libreria Sansoviniana.
Pretī redzama lieliski atpazī stamā Dodž u pils (Palazzo Ducale) ē kas fasā de – itā ļ u gotikas arhitektū ras piemineklis un visas Venē cijas galvenā ē ka. Š eit dzī voja Venē cijas valdnieki, tikā s Lielā padome, Senā ts un Augstā kā tiesa. No Lielā s padomes zā les balkona ar skatu uz lī ci Dodž s personī gi sveica viesus, kas ieradā s Venē cijā . : ))
Laukuma dziļ umos redzams pulksteņ a tornis jeb mauru tornis, kas celts 15. gadsimtā . renesanses stilā . Tam ir pulksteņ a ciparnī ca, kas izgatavota no zelta un zilas emaljas. Virs pulksteņ a niš ā atrodas Jaunavas statuja, bet virs tā s - Venē cijas spā rnotais lauva. Torņ a pulkstenis ir astronomisks, pē c kura var uzzinā t stundu, gadalaiku, Mē ness fā zi, Saules pā reju uz zvaigznā jiem. Laiku pā rspē j divas tumš as bronzas figū riņ as, kas 500 gadu laikā ir tik ļ oti aptumš ojuš ā s, ka ieguva iesauku mauri. Viens maurs, kas personificē pagā tni, spiež zvanu piecas minū tes pirms stundas, bet otrs, personificē jot nā kotni, piecas minū tes pē c tam.
No kanā la puses uz Piazzetta tika uzstā dī tas divas masī vas granī ta kolonnas, kas atvestas no Bizantijas 1172. gadā (atveda trī s, bet vienu noslī cinā ja izkrauš anas laikā ); )). Vienas kolonnas augš daļ u rotā svē tā Teodora statuja, kurš tika uzskatī ts par Venē cijas aizbildni, pirms par to kļ uva Svē tais Marks.
Interesanti, ka figū ra ir salikta no divā m daļ ā m – uz imperatora Adriā na laika (II gs. ) Romas rumpja tika uzvilkta hellē nisma karaļ a Ponta Mitridata VI (I gs. p. m. ē. ) marmora galva.
Otrā kolonnā ir spā rnota lauvas statuja, kas kļ uvusi par pilsē tas simbolu. Saskaņ ā ar vienu versiju, statuja tika pā rtaisī ta no persieš u himē ras, kurai tika piestiprinā ti spā rni. 1797. gadā Napoleons I gā za pē dē jo Dogu, noņ ē ma no kolonnas un nogā dā ja Parī zē Venē cijas varas simbolu – Svē tā Marka lauvu. Lauva kā du laiku stā vē ja Parī zē Les Invalides priekš ā , un vē lā k ar Vī nes kongresa lē mumu viņ š tika atgriezts Venē cijā . Pā rvadā jot no Parī zes uz Venē ciju, senā skulptū ra salū za un sabruka 84 gabalos, no kuriem mū sdienu statuja tika izkausē ta, pā rvē rš ot to konstrukcijā , kas veidota no bronzas, svina un misiņ a fragmentiem, kas savienoti ar skrū vē m un daudzā m š uvē m.
"Oriģ inā lā " lī dz mū sdienā m saglabā jusies tikai kreisā pakaļ kā ja, labais augš stilbs, viļ ņ otas krē pes un vesela galva. : )
Nā vessods tika veikts starp kolonnā m viduslaiku Venē cijā . Jo ī paš i š ajā vietā tika pakā rts slavenais arhitekts Filippo Kalendario, viens no Dodž u pils veidotā jiem. Tā pē c joprojā m tiek uzskatī ts par sliktu zī mi ieiet Piazzetta starp š ī m kolonnā m. Paturi to prā tā , kā pjot uz seniem akmeņ iem un neapdomī gi steidzoties uz apskates objektiem! ; ))
Piazzetta dominē još ā iezī me ir 99 metrus augstais Sv. Marka bazilikas Campanile (zvanu tornis), kas celta 16. gadsimtā . un kalpoja kā bā ka kuģ iem, kas iebrauca lagū nā . Kampanile ir vainagota ar piramī dveida smaili ar vē jrā dī tā ju no 16. gadsimta sā kuma.
kas attē lo zelta eņ ģ eli. Divdesmitā gadsimta sā kumā . nodiluma, zemestrī č u un zibens spē riena dē ļ zvanu tornis sabruka un tika atjaunots 1912. gadā . No zvanu torņ a apakš as, uz kuru var nokļ ū t ar liftu, paveras lielisks skats uz Venē cijas lagū nu un paš u pilsē tu.
Š eit atrodas arī Svē tā Marka bibliotē kas ē ka, kas celta laika posmā no 1537. lī dz 1597. gadam pē c arhitekta Jakopo Sansovino projekta un izpelnī jusies daudz laikabiedru un pē cteč u entuziasma atzinī bas. Par godu tā s izveidotā jam bibliotē ku mē dz dē vē t par Libreria Sansoviniana.
Pretī redzama lieliski atpazī stamā Dodž u pils (Palazzo Ducale) ē kas fasā de – itā ļ u gotikas arhitektū ras piemineklis un visas Venē cijas galvenā ē ka. Š eit dzī voja Venē cijas valdnieki, tikā s Lielā padome, Senā ts un Augstā kā tiesa. No Lielā s padomes zā les balkona ar skatu uz lī ci Dodž s personī gi sveica viesus, kas ieradā s Venē cijā . : ))
Laukuma dziļ umos redzams pulksteņ a tornis jeb mauru tornis, kas celts 15. gadsimtā . renesanses stilā . Tam ir pulksteņ a ciparnī ca, kas izgatavota no zelta un zilas emaljas. Virs pulksteņ a niš ā atrodas Jaunavas statuja, bet virs tā s - Venē cijas spā rnotais lauva. Torņ a pulkstenis ir astronomisks, pē c kura var uzzinā t stundu, gadalaiku, Mē ness fā zi, Saules pā reju uz zvaigznā jiem. Laiku pā rspē j divas tumš as bronzas figū riņ as, kas 500 gadu laikā ir tik ļ oti aptumš ojuš ā s, ka ieguva iesauku mauri. Viens maurs, kas personificē pagā tni, spiež zvanu piecas minū tes pirms stundas, bet otrs, personificē jot nā kotni, piecas minū tes pē c tam.
No kanā la puses uz Piazzetta tika uzstā dī tas divas masī vas granī ta kolonnas, kas atvestas no Bizantijas 1172. gadā (atveda trī s, bet vienu noslī cinā ja izkrauš anas laikā ); )). Vienas kolonnas augš daļ u rotā svē tā Teodora statuja, kurš tika uzskatī ts par Venē cijas aizbildni, pirms par to kļ uva Svē tais Marks.
Interesanti, ka figū ra ir salikta no divā m daļ ā m – uz imperatora Adriā na laika (II gs. ) Romas rumpja tika uzvilkta hellē nisma karaļ a Ponta Mitridata VI (I gs. p. m. ē. ) marmora galva.
Otrā kolonnā ir spā rnota lauvas statuja, kas kļ uvusi par pilsē tas simbolu. Saskaņ ā ar vienu versiju, statuja tika pā rtaisī ta no persieš u himē ras, kurai tika piestiprinā ti spā rni. 1797. gadā Napoleons I gā za pē dē jo Dogu, noņ ē ma no kolonnas un nogā dā ja Parī zē Venē cijas varas simbolu – Svē tā Marka lauvu. Lauva kā du laiku stā vē ja Parī zē Les Invalides priekš ā , un vē lā k ar Vī nes kongresa lē mumu viņ š tika atgriezts Venē cijā . Pā rvadā jot no Parī zes uz Venē ciju, senā skulptū ra salū za un sabruka 84 gabalos, no kuriem mū sdienu statuja tika izkausē ta, pā rvē rš ot to konstrukcijā , kas veidota no bronzas, svina un misiņ a fragmentiem, kas savienoti ar skrū vē m un daudzā m š uvē m.
"Oriģ inā lā " lī dz mū sdienā m saglabā jusies tikai kreisā pakaļ kā ja, labais augš stilbs, viļ ņ otas krē pes un vesela galva. : )
Nā vessods tika veikts starp kolonnā m viduslaiku Venē cijā . Jo ī paš i š ajā vietā tika pakā rts slavenais arhitekts Filippo Kalendario, viens no Dodž u pils veidotā jiem. Tā pē c joprojā m tiek uzskatī ts par sliktu zī mi ieiet Piazzetta starp š ī m kolonnā m. Paturi to prā tā , kā pjot uz seniem akmeņ iem un neapdomī gi steidzoties uz apskates objektiem! ; ))
Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (2)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
