Nā kamajā Neapoles apmeklē jumā es nolē mu ī stenot jau sen pastā vē juš u ideju uzkā pt Sant'Elmo kalnā , kuru vainago tā da paš a nosaukuma cietoksnis, kas skaidri redzams no pilsē tas. Cietokš ņ a-pils priekš ā , tieš i zem tā , atrodas Sv. Mā rtiņ š . Domā jams, ka pils nosaukums pā rveidots no 10. gadsimtā celtā s Sant Erasmo baznī cas nosaukuma.
Sā kotnē jā ē ka š eit tika uzcelta tā lajā.1329. gadā , bet paš reizē jā pils-cietoksnis celta 1537. -1547. gadā pē c Valensijas arhitekta Pjetro Prati projekta, vē lā k Spā nijas gubernators Pedro Alvaress de Toledo lika pili vē l vairā k nostiprinā t. pē c spē cī ga sprā dziena. Plā nā tas ir zvaigznes formas. Spē cī ga aizsardzī bas struktū ra kalpoja par patvē rumu Spā nijas vicekaralim 1647. gadā . Masaniello vadī tā s sacelš anā s laikā un 1799. g. kļ uva par Neapoles Republikas simbolu.
Kalnā var uzkā pt ar funikulieri, bet mani vairā k interesē ja pastaiga.
Ielas š auras un stā vas, pabraukt var tikai viena maš ī na. Uz bruģ a knapi pietiek vietas vienam gā jē jam, par bē rnu ratiņ iem nav jā runā . Jauna neapoliete to ripinā ja man pretī pa brauktuvi, lē nā m gā ja, sekoja automaš ī nu rinda tieš i tā dā paš ā ā trumā bez cerī bas apdzī t, un neviens no braucē jiem pat nepī pē ja!
Attieksme pret bē rniem š eit ir aizkustinoš a. Paies gadu desmits un mazulis pievienosies neapolieš u panku rindā m, bet cerē sim, ka tā nenotiks?
Drī z vien neparedzamu strupceļ a ielu labirintā nokļ uvu “Dimanta rokas” varoņ a Geš as Kozodojeva (neaizmirstamais A. Mironovs) pozī cijā , un galu galā likā s lietderī gi doties uz funikuliera starpstaciju, kas pienā ca. pā ri man. Ar vairā kiem tū ristiem velti meklē jā m, kur nopirkt biļ etes, tuvojā s treileris, kurā visi iekā rtojā s, atsakoties no tā lā kiem meklē jumiem.
Pirmais, ko ieraudzī ju kalnā , bija bē ru gā jiens. Es nezinu, ko tas nozī mē , bet es no tā izvairī jos. Bija jā nokā pj nedaudz lī dz pils ieejai.
Biļ ete maksā ja 3 eiro. Nesen ieraudzī ju I-tajos piedā vā jums iepriekš pā rdoš anā bez rindas iegā dā ties biļ eti uz pili par 8 eiro! Rindas nebija, bija tikai daž i apmeklē tā ji. Uzkā pā m ar liftu augš ā , tur ir plaš s parā des laukums, administratī vie dienesti izvietoti visā s telpā s, kas raksturī gi Itā lijai ar milzī go birokrā tisko aparā tu.
Pilsē tas un lī č a panorā mas fotogrā fijas, Vezuva skati - tas arī viss, lai gan es nenož ē loju ilgi plā noto ekskursiju. Domā jams, ka tagad tur atrodas mā kslas vē stures muzejs, bet ekspozī cijā uz Piazza d'Armi (cietokš ņ a parā des laukums) ir tikai pils ē kas - katru mē ģ inā jumu iekļ ū t pa tur esoš o ē ku atvē rtajā m durvī m apturē ja ziņ a, ka tas nav muzejs.
Devos lejā uz klosteri, kur var arī nofotografē t pilsē tu un tā s apkā rtni, saņ ē mu privā tā gida piedā vā jumu jebkurā Eiropas valodā , bet ne krievu valodā , tomē r bija laiks doties uz ostu, kur grupai vajadzē ja pulcē ties braucienam uz Kapri. Es nemē ģ inā ju nolaisties ar kā jā m, nekavē joties devos uz funikulieri. Š eit, terminā lī , viņ i rū pī gi uzraudzī ja, kā pasaž ieri iegā dā jas biļ etes.
Cietokš ņ a sienu pakā jē pā rpilnī bā gulē ja Piñ a č iekuri. Rieksti jau ir nogatavojuš ies septembrī . Kad atgriezos, puķ u podā iesē ju trī s riekstus. Drī z vien parā dī jā s dzinums, tā straujā augš ana bija neparasta - nedē ļ ā ar mazumiņ u augs izauga ceturtdaļ metra. Manam Siā mas pavarda sargam radā s aizdomas, ka kaut kas nav kā rtī bā , un, izmantojis brī di, nosvieda katlu no palodzes. Kad es to atklā ju, auga saknes izž uva, nebija iespē jams atdzī vinā t dī vaino pinju, bet varbū t tas ir labā kais.
Sā kotnē jā ē ka š eit tika uzcelta tā lajā.1329. gadā , bet paš reizē jā pils-cietoksnis celta 1537. -1547. gadā pē c Valensijas arhitekta Pjetro Prati projekta, vē lā k Spā nijas gubernators Pedro Alvaress de Toledo lika pili vē l vairā k nostiprinā t. pē c spē cī ga sprā dziena. Plā nā tas ir zvaigznes formas. Spē cī ga aizsardzī bas struktū ra kalpoja par patvē rumu Spā nijas vicekaralim 1647. gadā . Masaniello vadī tā s sacelš anā s laikā un 1799. g. kļ uva par Neapoles Republikas simbolu.
Kalnā var uzkā pt ar funikulieri, bet mani vairā k interesē ja pastaiga.
Ielas š auras un stā vas, pabraukt var tikai viena maš ī na. Uz bruģ a knapi pietiek vietas vienam gā jē jam, par bē rnu ratiņ iem nav jā runā . Jauna neapoliete to ripinā ja man pretī pa brauktuvi, lē nā m gā ja, sekoja automaš ī nu rinda tieš i tā dā paš ā ā trumā bez cerī bas apdzī t, un neviens no braucē jiem pat nepī pē ja!
Attieksme pret bē rniem š eit ir aizkustinoš a. Paies gadu desmits un mazulis pievienosies neapolieš u panku rindā m, bet cerē sim, ka tā nenotiks?
Drī z vien neparedzamu strupceļ a ielu labirintā nokļ uvu “Dimanta rokas” varoņ a Geš as Kozodojeva (neaizmirstamais A. Mironovs) pozī cijā , un galu galā likā s lietderī gi doties uz funikuliera starpstaciju, kas pienā ca. pā ri man. Ar vairā kiem tū ristiem velti meklē jā m, kur nopirkt biļ etes, tuvojā s treileris, kurā visi iekā rtojā s, atsakoties no tā lā kiem meklē jumiem.
Pirmais, ko ieraudzī ju kalnā , bija bē ru gā jiens. Es nezinu, ko tas nozī mē , bet es no tā izvairī jos. Bija jā nokā pj nedaudz lī dz pils ieejai.
Biļ ete maksā ja 3 eiro. Nesen ieraudzī ju I-tajos piedā vā jums iepriekš pā rdoš anā bez rindas iegā dā ties biļ eti uz pili par 8 eiro! Rindas nebija, bija tikai daž i apmeklē tā ji. Uzkā pā m ar liftu augš ā , tur ir plaš s parā des laukums, administratī vie dienesti izvietoti visā s telpā s, kas raksturī gi Itā lijai ar milzī go birokrā tisko aparā tu.
Pilsē tas un lī č a panorā mas fotogrā fijas, Vezuva skati - tas arī viss, lai gan es nenož ē loju ilgi plā noto ekskursiju. Domā jams, ka tagad tur atrodas mā kslas vē stures muzejs, bet ekspozī cijā uz Piazza d'Armi (cietokš ņ a parā des laukums) ir tikai pils ē kas - katru mē ģ inā jumu iekļ ū t pa tur esoš o ē ku atvē rtajā m durvī m apturē ja ziņ a, ka tas nav muzejs.
Devos lejā uz klosteri, kur var arī nofotografē t pilsē tu un tā s apkā rtni, saņ ē mu privā tā gida piedā vā jumu jebkurā Eiropas valodā , bet ne krievu valodā , tomē r bija laiks doties uz ostu, kur grupai vajadzē ja pulcē ties braucienam uz Kapri. Es nemē ģ inā ju nolaisties ar kā jā m, nekavē joties devos uz funikulieri. Š eit, terminā lī , viņ i rū pī gi uzraudzī ja, kā pasaž ieri iegā dā jas biļ etes.
Cietokš ņ a sienu pakā jē pā rpilnī bā gulē ja Piñ a č iekuri. Rieksti jau ir nogatavojuš ies septembrī . Kad atgriezos, puķ u podā iesē ju trī s riekstus. Drī z vien parā dī jā s dzinums, tā straujā augš ana bija neparasta - nedē ļ ā ar mazumiņ u augs izauga ceturtdaļ metra. Manam Siā mas pavarda sargam radā s aizdomas, ka kaut kas nav kā rtī bā , un, izmantojis brī di, nosvieda katlu no palodzes. Kad es to atklā ju, auga saknes izž uva, nebija iespē jams atdzī vinā t dī vaino pinju, bet varbū t tas ir labā kais.
Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (2)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
