Багато хто з туристів думає, що славнозвісний храм Сан-Петроніо на пьяцца Маджоре і є головним собором Болоньї. Але це не так. Кафедральний собор міста – храм святого Петра. Найбільш ранні згадки про храм Святого Петра в Болоньї відносяться до X століття, але в 1141 будівля загинула у пожежі. Пізніше вона була відновлена у романському стилі, при цьому з'явилися дзвіниця та крипта, а 1184 року церкву заново освятив Папа Римський Луцій III. У 1222 році вона знову постраждала під час землетрусу, але була відновлена у готичному стилі. При цьому дзвіницю було значно перебудовано, а з боку сучасної вулиці Альтабелла влаштовано ворота Львів (Porta dei Leoni). Наприкінці XIV століття з боку фасаду прибудовано портик. У 1582 році, після організації Болонської архієпархії, храм став її кафедральним собором (рішення про підвищення статусу Болоньї прийнято Папою Григорієм XIII 10 лютого 1582).
У 1575-1577 роках архітектор Доменіко Тібальді побудував головну дзвіницю і крипту, у 1613-1618 роках архітектор Нікколо Донаті (Niccol? Donati) побудував бічні нефи, а в 1621-1622 роках Джованні Баттіста Наталі (Giovanni Battista Natali) збудував центральний неф, висоту склепіння якого можна порівняти з висотою центрального нефа ватиканського собору Святого Петра. У період між 1743 і 1755 роками Альфонсо Торреджані завершив будівництво, спорудивши дві дзвіниці та новий фасад з волі Папи Бенедикта XIV, який зберігав за собою титул архієпископа Болоньї.
У храмі є розписи Просперо Фонтана (1579), Лудовіко Карраччі (1618), Маркантоніо Франческіні (1728) і Донато Креті (1740), а також скульптурні групи, у тому числі «Оплакування покійного Христа» Альфонсо Ломбарді (1522).
З лівого нефа собору можна пройти до кількох залів, зайнятих храмовим музеєм. Різниця собору (Tesoro della Cattedrale) була відкрита для відвідувачів у 2000 році з нагоди ювілейних урочистостей християнської церкви, але виставка мала такий успіх у відвідувачів, що було прийнято рішення зробити експозицію постійною. У музеї представлені предмети релігійного начиння, подаровані храму у різний час, у тому числі Папами Бенедиктом XIV та Григорієм XV.
На жаль, вулиця перед фасадом храму не дуже широка для того, щоби сфотографувати фасад повністю.
Daudzi tū risti domā , ka krā š ņ ais San Petronio templis Piazza Maggiore ir galvenā Boloņ as katedrā le. Bet ne tā . Pilsē tas katedrā le ir Sv. Pē tera baznī ca. Lielā kā s agrī nā s mī klas par Boloņ as Svē tā Pē tera baznī cu ir datē tas ar 10. gadsimtu, un 1141. gadā draugs nomira vē lā k. Vē lā k to iedvesmojis romā nikas stils, ar kuru arī parā dī jā s kapenes, un 1184. gadā baznī cu no jauna iesvē tī ja pā vests Lū cijs III. 1222. gadā roci uzvarē ja atkal stundu cieta uz zemes gļ ē vuli, ala bula iedvesmojā s no gotiskā stila. Pie kurā m durvī m tas tika ievē rojami atmodinā ts, un modernā s Altabella ielas malā tika uzcelti Ļ vovas (Porta dei Leoni) vā rti. Piemē ram, XIV gadsimtā fasā des sā niem tika pievienots portiks. 1582. gadā pē c Boloņ as arhidiecē zes organizē š anas templis kļ uva par katedrā les baznī cu (lē mumu par Boloņ as statusa veicinā š anu 1582. gada 10. februā rī pieņ ē ma pā vests Gregorijs XIII).
1575. -1577. gadā arhitekts Domeniko Tibaldi, iedvesmojoties uz galveno biroju un kriptu, 1613. -1618. gadā - arhitekts Niccol? , kura kriptu var salī dzinā t ar Vatikā na Svē tā Pē tera katedrā les centrā lā s navas augstumu. . Laika posmā no 1743. lī dz 1755. gadam Alfonso Torredž ana likteņ i pabeidza viņ a dzī vi, strī doties par divā m saiknē m un jaunu fasā di no Papi Benedikta XIV testamenta, paņ emot sev Boloņ as arhibī skapa titulu.
Netā lu no tempļ a atrodas Prospero Fontana (1579), Ludoviko Carracci (1618), Marcantonio Franceschin (1728) un Donato Crete (1740) gleznas, kā arī skulpturā lā s grupas, tostarp Alfonso Lombardi Miruš ā Kristus ž ē labas (1522).
No katedrā les kreisā s navas var aiziet lī dz vairā kiem lī č iem, ko aizņ em tempļ a muzejs.
Mazumtirdzniecī bas katedrā le (Tesoro della Cattedrale) tika atklā ta kristī gā s baznī cas 2000. gada jubilejas svinī bu atklā š anai, tač u ekspozī cijas atklā š anai izstā de nebija tik veiksmī ga. Muzejā ir apskatā mi reliģ iski priekš meti, kas daž ā dos laikos tika ziedoti templim, tostarp pā vests Benedikts XIV un Gregorijs XV.
Diemž ē l iela baznī cas fasā des priekš ā nav tik plata, lai varē tu nofotografē t fasā di no ā rpuses.