Mū sdienu baznī ca Tabgha (ebreju valodā En Sheva) netā lu no Galilejas jū ras, kas veltī ta maizes un zivju pavairoš anas brī numam, ar kuru Jē zus Kristus pabaroja 5000 izsalkuš os (“neskaitot sievietes un bē rnus”). celta pagā juš ā gadsimta astoņ desmitajos gados uz bizantieš u baznī cas pamatiem, kas datē tas ar 350. gadu no Ziemassvē tkiem. Pirmo baznī cu iznī cinā ja persieš i, un izrakumos tika atrastas mozaī kas ar klaipu un zivju attē liem un monolī ts, uz kura, domā jams, bija izlikti klaipi un zivis.→