liela baznīca

Kalvinistu Roma
Novērtējums 7110

21 aprīlis 2015Ceļošanas laiks: 10 septembris 2013
Pilsē tas centrā lajā laukumā paceļ as Eiropā lielā kā s protestantu baznī cas ē ka. Tā pasludinā ja Ungā rijas neatkarī bu 1849. Mū sdienu celtnes vietā stā vē jusi diezgan liela gotiskā Andreja baznī ca (celta 1297. -1311. g. ), kas nodega 1564. gadā . Ilgu laiku tas netika atjaunots. Tikai 1628. gadā Debrecenas protestanti ar hercoga Rakoč i I atbalstu to atkal atjaunoja, tač u citā arhitektoniskā noformē jumā . 1640. -1642. gadā tika pabeigts tornis ar aptuveni 300 kg smagu zvanu. Zvans tika atliets no Austrijas lielgabala lodē m. Nacionā lā s atbrī voš anas kara laikā (1703-1711) baznī ca atkal cieta. Viņ a atkal tika atjaunota. 1802. gada 11. jū nijā liela ugunsgrē ka laikā tas atkal nodega. Zvans ietriecā s zemē un saplaisā ja. Jauna baznī cas celtniecī ba sā kā s 1805 P? chy Mih? ly, tač u naudas nepietika un bū vniecī bas ieceres piedzī voja bū tiskas izmaiņ as. Tikai 1818. gadā tika pabeigts rietumu tornis, bet austrumu tornis lī dz 1821. gadam.
Telpa starp torņ iem izrā dī jā s tukš a un nesaskanē ja ar visu struktū ru, un tad (1824) bija jā pabeidz jauna fasā de. Vecais zvans tika atjaunots un novietots tornī . Tornī ir skatu laukums. Apmaksā ta ieeja. Baznī cas interjers ir ļ oti pieticī gs salī dzinā jumā ar itā ļ u bazilikā m.
Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu

VIETAS TUVUMĀ
JAUTĀJUMA ATBILDE
Nav jautājumu