Splita (horvā tu: Split, itā ļ u: Spalato) ir pilsē ta ar vairā k nekā.1700 gadu senu vē sturi. Lielā kā pilsē ta Dalmā cijā un otrā lielā kā pilsē ta valstī pē c galvaspilsē tas – Zagrebas. Tas atrodas Adrijas jū ras piekrastes centrā lajā daļ ā starp Zadaras un Dubrovnikas pilsē tā m. Iedzī votā ju skaits ir 1.102 cilvē ki.
Pilsē ta atrodas Marjanas pussalā starp Kastelas lī ci un Splitas kanā lu Mosoras kalnu pakā jē (augstā kā virsotne ir Mosora, 1330 metri). Mā su pilsē ta Odesa.
Diokletiā na pils (horvā tu Dioklecijanova pala? a) ir pils Splitā (Horvā tija), ko uzcē lis Romas imperators Diokletiā ns, kurš valdī ja no 284. lī dz 305. gadam pē c Kristus. e. Diokletiā na pils tiek uzskatī ta par vislabā k saglabā juš os pili no Romas impē rijas laika[1]. Kopš.1979. gada pils kopā ar Splitas vē sturisko centru ir iekļ auta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Imperators Diokletiā ns ir plaš i pazī stams kā imperators, kurš svinī gi atteicā s no varas un pilnī bā padevā s privā tajai dzī vei savā ī paš umā Salonā , kur viņ š noš ķ irtī bā nodzī voja 8 gadus. Bijuš ais imperators atteicā s no Maksimiā na un Galē rija mē ģ inā juma pā rliecinā t viņ u atgriezties pie varas, cita starpā atzī mē jot, ka, ja viņ i bū tu redzē juš i, kā di ir viņ a izaudzē tie kā posti, viņ i nebū tu viņ u nomā kuš i ar saviem priekš likumiem.
Guy Avre? li vale? Dioklē cijas ry? n (lat. Gajs Aurē lijs Valē rijs Diokletiā ns, vā rds dzimš anas brī dī - Diokls (lat. Diokls); 245, Dalmā cija - 313. gada 3. decembris, Salons) - Romas imperators no 284. gada 20. novembra lī dz 305. gada 1. maijam. Diokletiā na nā kš ana pie varas beidzā s kā to sauc par treš ā gadsimta krī zi Romā . Viņ š izveidoja stingru valdī bu un likvidē ja izdomā jumus, ka imperators bija tikai pirmais no senatoriem (princeps), pē c kura viņ š pasludinā ja sevi par suverē nu valdnieku. No viņ a valdī š anas sā kas periods Romas vē sturē , ko sauc par dominē još o stā vokli.
Diokletiā ns dzimis ap 245. gadu Skodras (tagad Skutari) apkaimē Diokletijas pilsē tā un nā ca no zemā kajiem sociā lajiem slā ņ iem (viņ a tē vs bija brī vais, bet vectē vs bija vergs).
Ierakstī ts pie Gallienus kā vienkā rš s karavī rs militā rajam dienestam. ā tri pakā pā s pa karjeras kā pnē m,
Uzturoties Gallijā ar savu leģ ionu, viņ š , saskaņ ā ar leģ endu, saņ ē mis pareģ ojumu no viena druī da, ka viņ š kļ ū s par imperatoru, ja nogalinā s kuili (lat. aper). Probusa laikā viņ š jau bija Mē zijas gubernators.
Kad imperators Karuss devā s karā ar persieš iem, Diokletiā ns pavadī ja viņ u kā iekš zemes (imperatora apsardzes) komandieris. Kad Kars, kas atradā s otrpus Tigras, pē kš ņ i nomira un viņ a dē lu Numerianu, kurš bija kopā ar viņ u, nodevī gi nogalinā ja viņ a sievastē vs, pretorieš u prefekts Arrijs Aproms, kas atradā s pie krasta. Bosforā , Halkedonā , kareivji sasē ja Apru važ ā s, un viņ u priekš nieki pasludinā ja Diokletiā nu par imperatoru.
Pirmā jaunā imperatora darbī ba bija Apra nogalinā š ana ar viņ a paš a roku, karaspē ka priekš ā . Viņ š nepieskā rā s nevienam no saviem ienaidniekiem, apstiprinā ja viņ u amatos un, uzvarē jis Mē zijā otru imperatora Kara dē lu Karinu, viņ š pat pā rsteidza savus laikabiedrus ar savu lē nprā tī bu, kas Romā nebū t nebija izplatī ta starp uzvarē tā jiem gadā . savstarpē jie kari. Impē rijas vienotī bu atjaunoja uzvara pā r Karinu; bet, tā kā apstā kļ i bija sarež ģ ī ti, Diokletiā ns ņ ē ma par savu palī gu savu veco draugu Maksimiā nu, vispirms pieš ķ irot viņ am ķ eizara titulu, bet pē c Bagaudu zemnieku sacelš anā s apspieš anas Gallijā (285) - un Augusta titulu (286). . Kamē r Maksimiā ns aizstā vē ja Galliju no vā cieš iem, Diokletiā ns bija aizņ emts austrumos; impē rijas robež u nodroš inā š ana Ā zijā un Eiropā.
Vispirms no Nikomedijas, kur atradā s 285. gada beigā s un 286. gada sā kumā , Diokletiā ns pā rcē lā s uz Sī riju, lai kā rtotu darī jumus ar Persiju; kad apstā kļ i austrumos pagriezā s Romai labvē lī gi, viņ š pagriezā s no Ā zijas uz Eiropu, lai aizsargā tu Donavas lī niju no sarmatu uzbrukumiem. Viņ am izdevā s aizstā vē t kā dreizē jo robež u gar Donavu - (Dacia) un nodroš inā t Rethia provinci aiz Romas. Imperatori atlika savu triumfā lo ieraš anos Romā , bet katrs pieņ ē ma jaunu epitetu: Diokletiā ns sā ka saviem vā rdiem pievienot Joviju (Jupiters), bet Maksimiā ns - Herkuliju (Herkuls). Uzvarē jis saracē nus (arā bu beduī nus), kas izpostī ja Sī rijas robež as, Diokletiā ns atkal atgriezā s Eiropā (290. gada beigā s).
1. Diokletiā na pils (horvā tu Dioklecijanova pala? a) - pils Splitā (Horvā tija),
Diokletiā na pils tiek uzskatī ta par vislabā k saglabā juš os pili no Romas impē rijas laika[1]. Kopš.1979. gada pils kopā ar Splitas vē sturisko centru ir iekļ auta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Taisnstū rveida pils (200 x 250 metri) aizņ em apmē ram 3 hektā rus. To ieskauj spē cī gi mū ri 25 metrus augsti uz dienvidiem un 18 metrus uz ziemeļ iem, mū ru garums ir vairā k nekā.800 metrus ar 16 torņ iem (trī s š obrī d ir saglabā juš ies).
Ziemeļ u daļ ā dzī voja karotā ji un kalpi, savukā rt dienvidu daļ a bija paredzē ta imperatoram un sabiedriskā m ē kā m. Pilī ir labi saglabā juš ā s galvenā s ielas - Cardo (lat. Cardo, tagad Diocletianova), kas orientē ts no ziemeļ iem uz dienvidiem, un Decumanus (lat. Decumanus, tagad karalis Kreš imirs).
Romieš u pils vē lā kajos gadsimtos tika dekorē ta ar gotikas un renesanses arhitektū ru. Varbū t š ī ir vislabā k saglabā jusies romieš u pils. Tajā tika sakā rtota kanalizā cija un ū densvads, romieš u akvedukta paliekas 9 km garumā , š obrī d ir saglabā jies posms: tā garums ir 180 metri, bet augstums - 16.5 metri ...
2013. –2014. gadā pilī tika uzņ emta populā rā HBO televī zijas seriā la Troņ u spē le 4. un 5. sezona (sē rijas Mē renā ).
2. Vara vā rti (dienvidu ieeja pilī ) (Porta Aenea (Mjedena vrata)). Pa vā rtiem iekļ ū st pagrabā (ķ eizaram nā cā s pirmo stā vu pacelt augstā k pā rmē rī ga mitruma dē ļ ) un ieraugi velves, kas balstā s uz kvadrā tveida kolonnā m.
Kriptoportisks. Galerija virzā s no rietumiem uz austrumiem. Lielā zā le galerijas rietumu pusē , iepretim bronzas vā rtiem, atrodas zem Tablinum (galvenā pieņ emš anas zā le), savukā rt galerijas austrumu pusē , kas atrodas zem Triclinium (ē damistaba), jū s atradī siet vairā kas pazemes. telpas.
Peristils. (Peristylium) (24.0 X 13.4 m) - viens no nedaudzajiem iekš ē jiem pils laukumiem, kas saglabā jies no romieš u laikiem. Č etrstū rveida laukums brī vā dabā , ko ieskauj marmora kolonnas.
Romieš i to izmantoja svinī gā m ceremonijā m, un š odien laukumā notiek ikgadē jais teā tra festivā ls Split Summer. Peristilas austrumu pusē atrodas melnā ē ģ iptieš u sfinksa (XV gs. p. m. ē. ).
3. Splitas katedrā le, St Duje katedrā le. Splitas-Makarskas arhidiecē zes katedrā le, arhitektū ras piemineklis. Vecā kā funkcionē još ā katedrā le pasaulē . Galvenā katedrā les daļ a ir bijuš ais imperatora mauzolejs.
Š ī augstā astoņ stū ra ē ka, kas papildinā ta ar astoņ stū ra dakstiņ u jumtu, stā v uz augsta pamata - pjedestā la. Tā s sienas ir gandrī z nedzirdī gas, to nopietnī bu mī kstina kolonā de, proporcionā li neparasti viegla, novietota uz pjedestā la malas un gredzenā ieskauj mauzoleju. Kolonnas ir nelielas - to augstums sasniedz tikai 6 metrus (turpretim visas ē kas augstums ir vairā k nekā.20 metri).
Izgatavoti no tumš a marmora, tie lieliski saskan ar mauzoleja sienā m, no Brač a akmens, kas laika gaitā nedaudz mainī jis krā su.
Mauzoleja iekš pusē ir liela apaļ a zā le ar kupolveida griestiem. Zā les augstums ir 21.5 metri, kupola diametrs ir 13.5 metri. Kupola puslode, kas balstā s uz divu lī meņ u korintieš u kā rtas sienas kolonā di, š ķ iet, paceļ as virs zā les. Katrā lī menī ir astoņ as kolonnas.
Mauzoleja kupols ir veidots no ķ ieģ eļ iem, nevis no betona, kas bija jauninā jums senā s bū vniecī bas tehnikā . Kā dreiz to rotā ja mozaī kas. Mirgojot mauzoleja pustumsā , tas apbedī š anas zā lei pieš ķ ira noslē pumu.
Ar kristietī bas apstiprinā jumu mauzolejs tika pā rvē rsts par Sv. Marija (vē lā k pā rdē vē ta par St. Douyet katedrā li).
Tajā paš ā laikā tika iznī cinā ta liela daļ a no tā s sā kotnē jā s apdares, un tika salauzta arī Diokletiā na kapa piemineklis no porfī ra, kas atradā s mauzoleja centrā.
Uzmanī bu pievē rš katedrā les galvenā ieeja - tā s koka grebtie vā rti (to augstums ir vairā k nekā.5 metri, platums 3.60), kas sniedz priekš statu par spož ā Dalmā cieš u kokgriezē ju meistara agrī no laiku darbu. 13. gadsimts Andrejs Buvina. Skaidrā durvju spā rnu kompozī cija ietver divdesmit astoņ us kvadrā tus grebtos rā mjos starp nepā rtrauktu pī to ornamentu lauku.
Laukumu centrā ir Evaņ ģ ē lija ainas, kas veidotas dziļ ā reljefā ar vispā rinā tā m monumentā lā m figū rā m.
Dujē , kurš.3. gadsimtā bija Salonas bī skaps, lai gan viņ am veltī ts tikai katedrā les zvanu tornis, bet templis – Jaunavai Marijai. Bī skaps, starp citiem kristieš iem, kļ uva par mocekli kristieš u vajā š anas laikā Diokletiā na vadī bā.303. –304.
Splitas katedrā le sastā v no trim daļ ā m, kas celtas daž ā dos laikmetos.
Tempļ a galvenā daļ a ir bijuš ais imperatora Diokletiā na mauzolejs, astoņ stū ra plā nā. Katedrā les kori celti 17. gadsimtā . Augstais zvanu tornis blakus katedrā lei tika uzcelts 1100. gadā un pā rbū vē ts 1908. gadā . Neskatoties uz laikmetu atš ķ irī bā m, visas katedrā les daļ as ir celtas no vieniem un tiem paš iem materiā liem – vietē jā s upē s iegū tā tufa un Brač as salas baltā kaļ ķ akmens.
Aiz katedrā les atrodas Sudraba vā rti.
4. ? Papalič u pils (Papali? eva pala? a), Papali? eva ulica 1. Gotisko pili 15. gadsimtā uzcē la dalmā cietis Jurads. Pagalmā atrodas aka, ko rotā pā vesta ģ erbonis. Tagad tur atrodas Splitas pilsē tas muzejs.
Papalichu pils, slavenu 15. gadsimta - 16. gadsimta sā kuma humā nistu dzimta, savulaik bija Splitas kultū ras dzī ves centrs. Š eit pulcē jā s dzejnieki, mā kslinieki, mā kslinieki. Viņ u vidū bija ievē rojams dzejnieks, vē sturnieks, teologs, filozofs Marko Marulihs, slavenais dzejnieks Franjo Bož ič evič s-Natalis un daudzi citi.
Viens no papalichiem Dmins, kopā ar Marko Marulihu apmeklē jis Solinas drupas, pirmo reizi sā ka vā kt senlietas - seno skulptū ru, rokrakstus, arhitektū ras detaļ as, kuras glabā ja savā pilī . Tā tad bū tī bā Splitā parā dī jā s pirmais muzejs. Un nav nejauš ī ba, ka 1964. gadā š ajā ē kā atradā s Splitas pilsē tas muzejs, kura neskaitā mie eksponā ti vē sta aizraujoš us stā stus par pilsē tas vē sturi. Š eit glabā jas liels skaits seno, romā nikas, gotikas, renesanses ē ku arhitektū ras fragmentu, dokumentu, kas saistī ti ar slavenu pilsē tas personī bu darbī bu. Muzejā ir bagā tī ga skulptū ru, ieroč u, tē rpu kolekcija.
5. ? Zelta vā rti (ziemeļ u ieeja pilī ) (Porta Aurea (Zlatna vrata)). Pils galvenie vā rti, no š ejienes sā kā s ceļ š uz Salonu. Reiz virs vā rtiem atradā s č etru Romas impē rijas tetrarhu – Diokletiā na, Maksimiā na, Galē rija un Konstantija Hlora skulptū ras.
Viņ š atsaucā s uz sakš u piemē ru, kuri kopā ar kristietī bu pā rņ ē ma arī dievkalpojumu latī ņ u valodā . Rezultā tā uzvarē ja “Splicers”, Ninas diecē ze tika pievienota Splitai, un Splita kļ uva par valsts reliģ isko centru, kas tika paaugstinā ta metropoles rangā . Grgurs Ninskis tika pā rcelts uz Skradinu katedrā li.
Tač u latī ņ u liturģ ijas ievieš ana noritē ja ļ oti lē ni, sastopoties ar ganā mpulka, gan priesteru pretestī bu, un glagolī tu liturģ ija tika praktizē ta Horvā tijā vē l daudzus gadsimtus un vē lā k (13. gadsimtā ) beidzot tika legalizē ta.
Slavenais horvā tu tē lnieks Ivans Meš trovič s 1929. gadā izveidoja izteiksmī gu Ninas Gregora statuju, kas tika uzcelta Splitā kā zī me vē sturiskajai uzvarai pā r Splitas partiju. Sā kotnē ji statuja tika uzstā dī ta Diokletiā na pils peristilā , bet pē c tam tika pā rvietota.
6.? ? Jupitera templis Senais romieš u templis tika uzcelts mū su ē ras 295. -305. e.
Ieeja templī bija dekorē ta ar divā m sfinksā m, kas izgatavotas pē c ī paš a pasū tī juma. Vē lā k, kad Dalmā cijā iestā jā s kristietī ba, templis tika pā rveidots par baptisterī tu, un kripta tika nosaukta Svē tā Toma vā rdā . Tempļ a iekš pusē atrodas kapenes, kurā s apglabā ti vietē jie arhibī skapi Jā nis un Laurs, un XI gadsimta fonts, uz vienas no marmora plā ksnē m ir iegravē ti Horvā tijas karaļ a Kresimira IV jeb Zvonimira senā kie attē li. Iekš pusē atrodas arī Sv. Jā ņ a statuja, ko 1954. gadā izveidoja Ivans Meš trovič s. Tagad pie tempļ a ir palikusi tikai viena sfinksa.
7. VO? NI TRG agrā k bija rosī gs un krā sains tirgus, kurā sievietes no apkā rtē jiem ciematiem tirgoja augļ us un dā rzeņ us.
venē cieš u cietokš ņ a astoņ stū ra tornis, kas celts 15. gadsimtā , lai aizsargā tu toreizē jo mazpilsē tu.
Pretī tornim atrodas lieliskā.17. gadsimta Milesi dzimtas pils ar lielisku baroka fasā di, kas ir viens no izcilā kajiem š ī stila paraugiem visā Dalmā cijā.
piemineklis horvā tu literatū ras tē vam splitietim Marko Marulikam, kurš bija viens no ievē rojamā kajiem 15. gadsimta domā tā jiem un intelektuā ļ iem. Pieminekļ u autors, tā pat kā vairā ki citi pilsē tā , ir Ivans Meš trovič s.
astoņ i. ? ? Rā tsnams (Stara gradska vije? nica), Narodni trg (Pjaca). Jau 1239. gadā Splita saņ ē ma pilsē tas tiesī bas, politiski veidojā s kā tirgotā ju-aristokrā tiska republika un kļ uva par arhibī skapa rezidenci. Strauji augoš ā pilsē ta pā rsniedz vecā s pils mū rus, un tā s centrs arī pā rvietojas. Aiz rietumu sienas, pie Dzelzs vā rtiem, jauns liels pilsē tas laukums Sv. Lovrenz (vai Lovr - pē c baznī cas nosaukuma, kas š eit atradā s, bet nav saglabā jusies lī dz mū sdienā m). Vē lā k laukums kļ uva pazī stams kā Narodnaya.
Tagad tikai daž as ē kas atgā dina Splitas viduslaiku centru.
Nozī mī gā kais no tiem ir trī sstā vu rā tsnams, kas atrodas laukuma ziemeļ u daļ ā . Tā celta 15. gadsimta pirmajā pusē un bū tiski pā rbū vē ta 19. gadsimtā . Lieliski saglabā jies tikai pirmais stā vs, ko rotā liels portā ls – lodž ija ar trim augstā m lancetiskā m arkā m, kas balstā s uz kolonnā m ar grebtiem kapiteļ iem. Portā lā saglabā ts ģ erboņ a attē ls - akmenī kalta plā ksne, un uzraksts par ē kas celtniecī bu 15. gadsimtā.
Netā lu no rā tsnama, tajā paš ā laukumā , bet tuvā k Diokletiā na pilij, atrodas Splitas vecā kā s patricieš u dzimtas pils – Kambi. Ē ka celta 15. gadsimtā venē cieš u gotikas formā s, vē lā k stipri pā rbū vē ta. Rietumu fasā des otrajā stā vā , daļ ē ji ar skatu uz Tautas laukumu un š auru ieliņ u, kas š eit sā kas, ir saglabā jies centrā lais logs ar raksturī gu arku (triforium).
9. Republikas laukums…
Ap laukumu ir uzbū vē ta neorenesanses Domes ē ka (Prokurative).
Sadalī t
? ? Riva. Galvenā uzbē rums. 2007. gadā tas ieguva "modernu izskatu", kas daudziem nepatī k. Krastmala ir bruģ ē ta ar sniegbaltā m Brač as salas akmens plā ksnē m, tas pats akmens tika izmantots Vaš ingtonas Baltā nama celtniecī bā . Krastmala ir aizraujoš a - augstas palmas, senas ē kas, jahtas un kruī za kuģ i Adrijas jū rā .
Pilsē ta atrodas Marjanas pussalā starp Kastelas lī ci un Splitas kanā lu Mosoras kalnu pakā jē (augstā kā virsotne ir Mosora, 1330 metri). Mā su pilsē ta Odesa.
Diokletiā na pils (horvā tu Dioklecijanova pala? a) ir pils Splitā (Horvā tija), ko uzcē lis Romas imperators Diokletiā ns, kurš valdī ja no 284. lī dz 305. gadam pē c Kristus. e. Diokletiā na pils tiek uzskatī ta par vislabā k saglabā juš os pili no Romas impē rijas laika[1]. Kopš.1979. gada pils kopā ar Splitas vē sturisko centru ir iekļ auta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Imperators Diokletiā ns ir plaš i pazī stams kā imperators, kurš svinī gi atteicā s no varas un pilnī bā padevā s privā tajai dzī vei savā ī paš umā Salonā , kur viņ š noš ķ irtī bā nodzī voja 8 gadus. Bijuš ais imperators atteicā s no Maksimiā na un Galē rija mē ģ inā juma pā rliecinā t viņ u atgriezties pie varas, cita starpā atzī mē jot, ka, ja viņ i bū tu redzē juš i, kā di ir viņ a izaudzē tie kā posti, viņ i nebū tu viņ u nomā kuš i ar saviem priekš likumiem.
Guy Avre? li vale? Dioklē cijas ry? n (lat. Gajs Aurē lijs Valē rijs Diokletiā ns, vā rds dzimš anas brī dī - Diokls (lat. Diokls); 245, Dalmā cija - 313. gada 3. decembris, Salons) - Romas imperators no 284. gada 20. novembra lī dz 305. gada 1. maijam. Diokletiā na nā kš ana pie varas beidzā s kā to sauc par treš ā gadsimta krī zi Romā . Viņ š izveidoja stingru valdī bu un likvidē ja izdomā jumus, ka imperators bija tikai pirmais no senatoriem (princeps), pē c kura viņ š pasludinā ja sevi par suverē nu valdnieku. No viņ a valdī š anas sā kas periods Romas vē sturē , ko sauc par dominē još o stā vokli.
Diokletiā ns dzimis ap 245. gadu Skodras (tagad Skutari) apkaimē Diokletijas pilsē tā un nā ca no zemā kajiem sociā lajiem slā ņ iem (viņ a tē vs bija brī vais, bet vectē vs bija vergs).
Ierakstī ts pie Gallienus kā vienkā rš s karavī rs militā rajam dienestam. ā tri pakā pā s pa karjeras kā pnē m,
Uzturoties Gallijā ar savu leģ ionu, viņ š , saskaņ ā ar leģ endu, saņ ē mis pareģ ojumu no viena druī da, ka viņ š kļ ū s par imperatoru, ja nogalinā s kuili (lat. aper). Probusa laikā viņ š jau bija Mē zijas gubernators.
Kad imperators Karuss devā s karā ar persieš iem, Diokletiā ns pavadī ja viņ u kā iekš zemes (imperatora apsardzes) komandieris. Kad Kars, kas atradā s otrpus Tigras, pē kš ņ i nomira un viņ a dē lu Numerianu, kurš bija kopā ar viņ u, nodevī gi nogalinā ja viņ a sievastē vs, pretorieš u prefekts Arrijs Aproms, kas atradā s pie krasta. Bosforā , Halkedonā , kareivji sasē ja Apru važ ā s, un viņ u priekš nieki pasludinā ja Diokletiā nu par imperatoru.
Pirmā jaunā imperatora darbī ba bija Apra nogalinā š ana ar viņ a paš a roku, karaspē ka priekš ā . Viņ š nepieskā rā s nevienam no saviem ienaidniekiem, apstiprinā ja viņ u amatos un, uzvarē jis Mē zijā otru imperatora Kara dē lu Karinu, viņ š pat pā rsteidza savus laikabiedrus ar savu lē nprā tī bu, kas Romā nebū t nebija izplatī ta starp uzvarē tā jiem gadā . savstarpē jie kari. Impē rijas vienotī bu atjaunoja uzvara pā r Karinu; bet, tā kā apstā kļ i bija sarež ģ ī ti, Diokletiā ns ņ ē ma par savu palī gu savu veco draugu Maksimiā nu, vispirms pieš ķ irot viņ am ķ eizara titulu, bet pē c Bagaudu zemnieku sacelš anā s apspieš anas Gallijā (285) - un Augusta titulu (286). . Kamē r Maksimiā ns aizstā vē ja Galliju no vā cieš iem, Diokletiā ns bija aizņ emts austrumos; impē rijas robež u nodroš inā š ana Ā zijā un Eiropā.
Vispirms no Nikomedijas, kur atradā s 285. gada beigā s un 286. gada sā kumā , Diokletiā ns pā rcē lā s uz Sī riju, lai kā rtotu darī jumus ar Persiju; kad apstā kļ i austrumos pagriezā s Romai labvē lī gi, viņ š pagriezā s no Ā zijas uz Eiropu, lai aizsargā tu Donavas lī niju no sarmatu uzbrukumiem. Viņ am izdevā s aizstā vē t kā dreizē jo robež u gar Donavu - (Dacia) un nodroš inā t Rethia provinci aiz Romas. Imperatori atlika savu triumfā lo ieraš anos Romā , bet katrs pieņ ē ma jaunu epitetu: Diokletiā ns sā ka saviem vā rdiem pievienot Joviju (Jupiters), bet Maksimiā ns - Herkuliju (Herkuls). Uzvarē jis saracē nus (arā bu beduī nus), kas izpostī ja Sī rijas robež as, Diokletiā ns atkal atgriezā s Eiropā (290. gada beigā s).
1. Diokletiā na pils (horvā tu Dioklecijanova pala? a) - pils Splitā (Horvā tija),
Diokletiā na pils tiek uzskatī ta par vislabā k saglabā juš os pili no Romas impē rijas laika[1]. Kopš.1979. gada pils kopā ar Splitas vē sturisko centru ir iekļ auta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Taisnstū rveida pils (200 x 250 metri) aizņ em apmē ram 3 hektā rus. To ieskauj spē cī gi mū ri 25 metrus augsti uz dienvidiem un 18 metrus uz ziemeļ iem, mū ru garums ir vairā k nekā.800 metrus ar 16 torņ iem (trī s š obrī d ir saglabā juš ies).
Ziemeļ u daļ ā dzī voja karotā ji un kalpi, savukā rt dienvidu daļ a bija paredzē ta imperatoram un sabiedriskā m ē kā m. Pilī ir labi saglabā juš ā s galvenā s ielas - Cardo (lat. Cardo, tagad Diocletianova), kas orientē ts no ziemeļ iem uz dienvidiem, un Decumanus (lat. Decumanus, tagad karalis Kreš imirs).
Romieš u pils vē lā kajos gadsimtos tika dekorē ta ar gotikas un renesanses arhitektū ru. Varbū t š ī ir vislabā k saglabā jusies romieš u pils. Tajā tika sakā rtota kanalizā cija un ū densvads, romieš u akvedukta paliekas 9 km garumā , š obrī d ir saglabā jies posms: tā garums ir 180 metri, bet augstums - 16.5 metri ...
2013. –2014. gadā pilī tika uzņ emta populā rā HBO televī zijas seriā la Troņ u spē le 4. un 5. sezona (sē rijas Mē renā ).
2. Vara vā rti (dienvidu ieeja pilī ) (Porta Aenea (Mjedena vrata)). Pa vā rtiem iekļ ū st pagrabā (ķ eizaram nā cā s pirmo stā vu pacelt augstā k pā rmē rī ga mitruma dē ļ ) un ieraugi velves, kas balstā s uz kvadrā tveida kolonnā m.
Kriptoportisks. Galerija virzā s no rietumiem uz austrumiem. Lielā zā le galerijas rietumu pusē , iepretim bronzas vā rtiem, atrodas zem Tablinum (galvenā pieņ emš anas zā le), savukā rt galerijas austrumu pusē , kas atrodas zem Triclinium (ē damistaba), jū s atradī siet vairā kas pazemes. telpas.
Peristils. (Peristylium) (24.0 X 13.4 m) - viens no nedaudzajiem iekš ē jiem pils laukumiem, kas saglabā jies no romieš u laikiem. Č etrstū rveida laukums brī vā dabā , ko ieskauj marmora kolonnas.
Romieš i to izmantoja svinī gā m ceremonijā m, un š odien laukumā notiek ikgadē jais teā tra festivā ls Split Summer. Peristilas austrumu pusē atrodas melnā ē ģ iptieš u sfinksa (XV gs. p. m. ē. ).
3. Splitas katedrā le, St Duje katedrā le. Splitas-Makarskas arhidiecē zes katedrā le, arhitektū ras piemineklis. Vecā kā funkcionē još ā katedrā le pasaulē . Galvenā katedrā les daļ a ir bijuš ais imperatora mauzolejs.
Š ī augstā astoņ stū ra ē ka, kas papildinā ta ar astoņ stū ra dakstiņ u jumtu, stā v uz augsta pamata - pjedestā la. Tā s sienas ir gandrī z nedzirdī gas, to nopietnī bu mī kstina kolonā de, proporcionā li neparasti viegla, novietota uz pjedestā la malas un gredzenā ieskauj mauzoleju. Kolonnas ir nelielas - to augstums sasniedz tikai 6 metrus (turpretim visas ē kas augstums ir vairā k nekā.20 metri).
Izgatavoti no tumš a marmora, tie lieliski saskan ar mauzoleja sienā m, no Brač a akmens, kas laika gaitā nedaudz mainī jis krā su.
Mauzoleja iekš pusē ir liela apaļ a zā le ar kupolveida griestiem. Zā les augstums ir 21.5 metri, kupola diametrs ir 13.5 metri. Kupola puslode, kas balstā s uz divu lī meņ u korintieš u kā rtas sienas kolonā di, š ķ iet, paceļ as virs zā les. Katrā lī menī ir astoņ as kolonnas.
Mauzoleja kupols ir veidots no ķ ieģ eļ iem, nevis no betona, kas bija jauninā jums senā s bū vniecī bas tehnikā . Kā dreiz to rotā ja mozaī kas. Mirgojot mauzoleja pustumsā , tas apbedī š anas zā lei pieš ķ ira noslē pumu.
Ar kristietī bas apstiprinā jumu mauzolejs tika pā rvē rsts par Sv. Marija (vē lā k pā rdē vē ta par St. Douyet katedrā li).
Tajā paš ā laikā tika iznī cinā ta liela daļ a no tā s sā kotnē jā s apdares, un tika salauzta arī Diokletiā na kapa piemineklis no porfī ra, kas atradā s mauzoleja centrā.
Uzmanī bu pievē rš katedrā les galvenā ieeja - tā s koka grebtie vā rti (to augstums ir vairā k nekā.5 metri, platums 3.60), kas sniedz priekš statu par spož ā Dalmā cieš u kokgriezē ju meistara agrī no laiku darbu. 13. gadsimts Andrejs Buvina. Skaidrā durvju spā rnu kompozī cija ietver divdesmit astoņ us kvadrā tus grebtos rā mjos starp nepā rtrauktu pī to ornamentu lauku.
Laukumu centrā ir Evaņ ģ ē lija ainas, kas veidotas dziļ ā reljefā ar vispā rinā tā m monumentā lā m figū rā m.
Dujē , kurš.3. gadsimtā bija Salonas bī skaps, lai gan viņ am veltī ts tikai katedrā les zvanu tornis, bet templis – Jaunavai Marijai. Bī skaps, starp citiem kristieš iem, kļ uva par mocekli kristieš u vajā š anas laikā Diokletiā na vadī bā.303. –304.
Splitas katedrā le sastā v no trim daļ ā m, kas celtas daž ā dos laikmetos.
Tempļ a galvenā daļ a ir bijuš ais imperatora Diokletiā na mauzolejs, astoņ stū ra plā nā. Katedrā les kori celti 17. gadsimtā . Augstais zvanu tornis blakus katedrā lei tika uzcelts 1100. gadā un pā rbū vē ts 1908. gadā . Neskatoties uz laikmetu atš ķ irī bā m, visas katedrā les daļ as ir celtas no vieniem un tiem paš iem materiā liem – vietē jā s upē s iegū tā tufa un Brač as salas baltā kaļ ķ akmens.
Aiz katedrā les atrodas Sudraba vā rti.
4. ? Papalič u pils (Papali? eva pala? a), Papali? eva ulica 1. Gotisko pili 15. gadsimtā uzcē la dalmā cietis Jurads. Pagalmā atrodas aka, ko rotā pā vesta ģ erbonis. Tagad tur atrodas Splitas pilsē tas muzejs.
Papalichu pils, slavenu 15. gadsimta - 16. gadsimta sā kuma humā nistu dzimta, savulaik bija Splitas kultū ras dzī ves centrs. Š eit pulcē jā s dzejnieki, mā kslinieki, mā kslinieki. Viņ u vidū bija ievē rojams dzejnieks, vē sturnieks, teologs, filozofs Marko Marulihs, slavenais dzejnieks Franjo Bož ič evič s-Natalis un daudzi citi.
Viens no papalichiem Dmins, kopā ar Marko Marulihu apmeklē jis Solinas drupas, pirmo reizi sā ka vā kt senlietas - seno skulptū ru, rokrakstus, arhitektū ras detaļ as, kuras glabā ja savā pilī . Tā tad bū tī bā Splitā parā dī jā s pirmais muzejs. Un nav nejauš ī ba, ka 1964. gadā š ajā ē kā atradā s Splitas pilsē tas muzejs, kura neskaitā mie eksponā ti vē sta aizraujoš us stā stus par pilsē tas vē sturi. Š eit glabā jas liels skaits seno, romā nikas, gotikas, renesanses ē ku arhitektū ras fragmentu, dokumentu, kas saistī ti ar slavenu pilsē tas personī bu darbī bu. Muzejā ir bagā tī ga skulptū ru, ieroč u, tē rpu kolekcija.
5. ? Zelta vā rti (ziemeļ u ieeja pilī ) (Porta Aurea (Zlatna vrata)). Pils galvenie vā rti, no š ejienes sā kā s ceļ š uz Salonu. Reiz virs vā rtiem atradā s č etru Romas impē rijas tetrarhu – Diokletiā na, Maksimiā na, Galē rija un Konstantija Hlora skulptū ras.
Viņ š atsaucā s uz sakš u piemē ru, kuri kopā ar kristietī bu pā rņ ē ma arī dievkalpojumu latī ņ u valodā . Rezultā tā uzvarē ja “Splicers”, Ninas diecē ze tika pievienota Splitai, un Splita kļ uva par valsts reliģ isko centru, kas tika paaugstinā ta metropoles rangā . Grgurs Ninskis tika pā rcelts uz Skradinu katedrā li.
Tač u latī ņ u liturģ ijas ievieš ana noritē ja ļ oti lē ni, sastopoties ar ganā mpulka, gan priesteru pretestī bu, un glagolī tu liturģ ija tika praktizē ta Horvā tijā vē l daudzus gadsimtus un vē lā k (13. gadsimtā ) beidzot tika legalizē ta.
Slavenais horvā tu tē lnieks Ivans Meš trovič s 1929. gadā izveidoja izteiksmī gu Ninas Gregora statuju, kas tika uzcelta Splitā kā zī me vē sturiskajai uzvarai pā r Splitas partiju. Sā kotnē ji statuja tika uzstā dī ta Diokletiā na pils peristilā , bet pē c tam tika pā rvietota.
6.? ? Jupitera templis Senais romieš u templis tika uzcelts mū su ē ras 295. -305. e.
Ieeja templī bija dekorē ta ar divā m sfinksā m, kas izgatavotas pē c ī paš a pasū tī juma. Vē lā k, kad Dalmā cijā iestā jā s kristietī ba, templis tika pā rveidots par baptisterī tu, un kripta tika nosaukta Svē tā Toma vā rdā . Tempļ a iekš pusē atrodas kapenes, kurā s apglabā ti vietē jie arhibī skapi Jā nis un Laurs, un XI gadsimta fonts, uz vienas no marmora plā ksnē m ir iegravē ti Horvā tijas karaļ a Kresimira IV jeb Zvonimira senā kie attē li. Iekš pusē atrodas arī Sv. Jā ņ a statuja, ko 1954. gadā izveidoja Ivans Meš trovič s. Tagad pie tempļ a ir palikusi tikai viena sfinksa.
7. VO? NI TRG agrā k bija rosī gs un krā sains tirgus, kurā sievietes no apkā rtē jiem ciematiem tirgoja augļ us un dā rzeņ us.
venē cieš u cietokš ņ a astoņ stū ra tornis, kas celts 15. gadsimtā , lai aizsargā tu toreizē jo mazpilsē tu.
Pretī tornim atrodas lieliskā.17. gadsimta Milesi dzimtas pils ar lielisku baroka fasā di, kas ir viens no izcilā kajiem š ī stila paraugiem visā Dalmā cijā.
piemineklis horvā tu literatū ras tē vam splitietim Marko Marulikam, kurš bija viens no ievē rojamā kajiem 15. gadsimta domā tā jiem un intelektuā ļ iem. Pieminekļ u autors, tā pat kā vairā ki citi pilsē tā , ir Ivans Meš trovič s.
astoņ i. ? ? Rā tsnams (Stara gradska vije? nica), Narodni trg (Pjaca). Jau 1239. gadā Splita saņ ē ma pilsē tas tiesī bas, politiski veidojā s kā tirgotā ju-aristokrā tiska republika un kļ uva par arhibī skapa rezidenci. Strauji augoš ā pilsē ta pā rsniedz vecā s pils mū rus, un tā s centrs arī pā rvietojas. Aiz rietumu sienas, pie Dzelzs vā rtiem, jauns liels pilsē tas laukums Sv. Lovrenz (vai Lovr - pē c baznī cas nosaukuma, kas š eit atradā s, bet nav saglabā jusies lī dz mū sdienā m). Vē lā k laukums kļ uva pazī stams kā Narodnaya.
Tagad tikai daž as ē kas atgā dina Splitas viduslaiku centru.
Nozī mī gā kais no tiem ir trī sstā vu rā tsnams, kas atrodas laukuma ziemeļ u daļ ā . Tā celta 15. gadsimta pirmajā pusē un bū tiski pā rbū vē ta 19. gadsimtā . Lieliski saglabā jies tikai pirmais stā vs, ko rotā liels portā ls – lodž ija ar trim augstā m lancetiskā m arkā m, kas balstā s uz kolonnā m ar grebtiem kapiteļ iem. Portā lā saglabā ts ģ erboņ a attē ls - akmenī kalta plā ksne, un uzraksts par ē kas celtniecī bu 15. gadsimtā.
Netā lu no rā tsnama, tajā paš ā laukumā , bet tuvā k Diokletiā na pilij, atrodas Splitas vecā kā s patricieš u dzimtas pils – Kambi. Ē ka celta 15. gadsimtā venē cieš u gotikas formā s, vē lā k stipri pā rbū vē ta. Rietumu fasā des otrajā stā vā , daļ ē ji ar skatu uz Tautas laukumu un š auru ieliņ u, kas š eit sā kas, ir saglabā jies centrā lais logs ar raksturī gu arku (triforium).
9. Republikas laukums…
Ap laukumu ir uzbū vē ta neorenesanses Domes ē ka (Prokurative).
Sadalī t
? ? Riva. Galvenā uzbē rums. 2007. gadā tas ieguva "modernu izskatu", kas daudziem nepatī k. Krastmala ir bruģ ē ta ar sniegbaltā m Brač as salas akmens plā ksnē m, tas pats akmens tika izmantots Vaš ingtonas Baltā nama celtniecī bā . Krastmala ir aizraujoš a - augstas palmas, senas ē kas, jahtas un kruī za kuģ i Adrijas jū rā .
Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
