Š ī katedrā le vairā k nekā.200 gadus bija augstā kā ē ka pasaulē , pilnī bā celta no akmens (no 1647. lī dz 1874. gadam). Tā s smailes augstums ir 142 metri. Š ī ir viena no lielā kajā m smilš akmens ē kā m Eiropā . Bū vniecī bā izmantots sarkanais Vogē zu smilš akmens. Bet tas, kas patieš ā m pā rsteidz iztē li, ir ne tik daudz tā lielums, bet gan satriecoš ā s apdares detaļ as. To rotā tū kstoš iem skulptū ru un dekoratī vu elementu: gargoilas un mī tiski briesmoņ i, svē tie un valdnieki, alegoriskas figū ras, rakstaini rož u logi un sarež ģ ī ti ornamenti. Iekš pusē katedrā le ir diezgan vā ji apgaismota, atš ķ irī bā no citā m franč u gotiskā m katedrā lē m, tā pē c tā rada drū muma iespaidu. Jā , un ā rā arī ir drū ms un "smags".
Katedrā lē atrodas astronomiskais pulkstenis – viens no slavenā kajiem pasaulē , kuru var apskatī t pa atseviš ķ ā m ziemeļ u durvī m, biļ etes tiek apmaksā tas.
Pateicoties matemā tiķ u prasmī gi izgudrotajam mehā nismam, š is pulkstenis parā da ne tikai diennakts stundu, bet arī saules, mē ness un gandrī z visu Saules sistē mas planē tu stā vokli, kā arī aprē ķ ina mobilā s brī vdienas, Saules un Mē ness aptumsumus, un citas debesu parā dī bas. Katedrā lē ir kripta ar romā nikas galvaspilsē tā m no 11. gadsimta.
Svē tdienu rī tos Strasbū ras katedrā lē var klausī ties gregoriskos dziedā jumus, un š eit biež i notiek ē rģ eļ mū zikas koncerti (ieeja tiek apmaksā ta). Katedrā le ir aktī va katoļ u baznī ca, tā pē c tū ristiem dievkalpojuma laikā nav iespē jams apmeklē t.
Ja plā nojat apmeklē t katedrā li bez gida, mē ģ iniet nepalaist garā m svarī gā kā s katedrā les vē rtī bas:
- Pī lā rs jeb Eņ ģ eļ u kolonna ar Pē dē jā sprieduma varoņ u attē liem. Š o kolonnu sauc arī par Pē dē jā sprieduma kolonnu, kas izveidota ap 1230.
- grebta smilš akmens kancele, kas izveidota 1485. gadā krā š ņ ā gotikas stilā un dekorē ta ar daudzā m statujā m,
- Ģ etzemanes dā rza skulpturā lā grupa 1498. gadā ar Kristus ņ emš anas aizbildnī bā ainu,
- divi 16. gadsimta koka polihromi altā ri ar piedzimš anas ainā m, burvju pielū gš anu un svē to figū rā m,
- izcilā meistara Zilbermana darinā tā s ē rģ eles, ietē rptas krā š ņ ā.1491. gada daudzkrā su korpusā.
Lai jums jauks ceļ ojums!
Katedrā lē atrodas astronomiskais pulkstenis – viens no slavenā kajiem pasaulē , kuru var apskatī t pa atseviš ķ ā m ziemeļ u durvī m, biļ etes tiek apmaksā tas.
Pateicoties matemā tiķ u prasmī gi izgudrotajam mehā nismam, š is pulkstenis parā da ne tikai diennakts stundu, bet arī saules, mē ness un gandrī z visu Saules sistē mas planē tu stā vokli, kā arī aprē ķ ina mobilā s brī vdienas, Saules un Mē ness aptumsumus, un citas debesu parā dī bas. Katedrā lē ir kripta ar romā nikas galvaspilsē tā m no 11. gadsimta.
Svē tdienu rī tos Strasbū ras katedrā lē var klausī ties gregoriskos dziedā jumus, un š eit biež i notiek ē rģ eļ mū zikas koncerti (ieeja tiek apmaksā ta). Katedrā le ir aktī va katoļ u baznī ca, tā pē c tū ristiem dievkalpojuma laikā nav iespē jams apmeklē t.
Ja plā nojat apmeklē t katedrā li bez gida, mē ģ iniet nepalaist garā m svarī gā kā s katedrā les vē rtī bas:
- Pī lā rs jeb Eņ ģ eļ u kolonna ar Pē dē jā sprieduma varoņ u attē liem. Š o kolonnu sauc arī par Pē dē jā sprieduma kolonnu, kas izveidota ap 1230.
- grebta smilš akmens kancele, kas izveidota 1485. gadā krā š ņ ā gotikas stilā un dekorē ta ar daudzā m statujā m,
- Ģ etzemanes dā rza skulpturā lā grupa 1498. gadā ar Kristus ņ emš anas aizbildnī bā ainu,
- divi 16. gadsimta koka polihromi altā ri ar piedzimš anas ainā m, burvju pielū gš anu un svē to figū rā m,
- izcilā meistara Zilbermana darinā tā s ē rģ eles, ietē rptas krā š ņ ā.1491. gada daudzkrā su korpusā.
Lai jums jauks ceļ ojums!
Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
