"Детище" Наполеона с отличным видом на город Napoleona "prāta bērns" ar lielisku skatu uz pilsētu

Novērtējums 8110

Napoleona Triumfa arkas prototips bija Tita arka Romā . Tā velvē m un kolonnā m ir lī dzī gs dizains un forma. Parī zes Triumfa arka ir lielā kā pasaulē . Laukumam, kurā tas atrodas, ir unikā la atraš anā s vieta, un tas atgā dina zvaigzni (kā to iepriekš sauca) ar 12 staru ceļ iem, kas tuvojas centram. Pieminekli rotā vē sturiski bareljefi, kas slavina Francijas imperatora un viņ a armijas varenī bu. Uz tā s sienā m ir iegravē ti vairā k nekā.500 militā ro lī deru vā rdi, kā arī.128 kauju vā rdi. Triumfa arku ieskauj 100 granī ta pjedestā li, kas savienoti ar č uguna ķ ē dē m. Viņ u skaits netika izvē lē ts nejauš i: par godu Napoleona 100 valdī š anas dienā m pē c viņ a atgrieš anā s no Elbas. Napoleons personī gi ielika pirmo akmeni arkas pamatnē , tač u nenodzī voja lī dz tā bū vniecī bas beigā m. Viņ a pelni, kas atvesti no Svē tā s Helē nas salas, 1840. gada 15. decembrī tika nesti zem pieminekļ a arkā m.
Vē lā k Viktors Igo, marš ali Lattre un Tassigny, Thiers un Gambetta, Lazare Carnot, ģ enerā ļ i Joffre un Foch saņ ē ma lī dzī gu pagodinā jumu pē c savas nā ves. Katru gadu 14. jū lijā pie Mū ž ī gā s uguns pie Nezinā mā karavī ra kapa notiek militā rā s parā des un tiek nolikti piemiņ as vainagi. Gā jienu tradicionā li vada Francijas Republikas prezidents. Š eit vienmē r ir skaļ š un pā rpildī ts, jo visiem tū ristiem un citiem patī k pastaigā ties pa Elizejas laukiem no Konkordijas laukuma lī dz š ai arkai.