Atsauksmes raksta nevis rakstnieki, bet gan tūristi.Izmēģiniet to, tas ir iedvesmojoši!
Pievienojiet atsauksmi tūlīt Atgādināt man pa e-pastu ×
Chateau d'If

Chateau d'If
Novērtējums 7110

23 decembris 2015Ceļošanas laiks: 23 oktobris 2013
Friula arhipelā gs Marseļ as lī cī ietver vairā kas daž ā da izmē ra salas, kuras senatnē tika izmantotas kā apš aubā mas sabiedrī bas dzī votne. Pē c karaļ a Franciska I pavē les 1524. -1531. gadā uz vienas no Marseļ ai tuvā kajā m mazajā m saliņ ā m tika uzcelts cietoksnis. Š is nav vienī gais nocietinā jums arhipelā gā , Marseļ as aizsardzī bai nocietinā jumi ir attiecī gi uz citā m, nozī mī gā kā m salā m, un tur esoš ie cietokš ņ i ir nopietnā ki. Un Ifas pils, pē c ekspertu domā m, celta diezgan pavirš i un tai nebija lielas aizsardzī bas vē rtī bas. Par laimi š im cietoksnim neviens nekad neuzbruka, tač u tas izskatī jā s lieliski. 16. gadsimta beigā s tika nolemts pili izmantot kā cietumu ī paš i bī stamiem noziedzniekiem - tas bija vairā k piemē rots š im nolū kam.

Pirmais ieslodzī tais pilī parā dī jā s 1582. gadā . Drī z cietums bija pā rpildī ts ar hugenotiem.
Izvietojot ieslodzī tos daž ā dos stā vos, tika ņ emts vē rā ne tikai apsū dzī bu smagums, bet arī upuru labklā jī ba. Par naudu varē ja dabū t fotoaparā tu ar skatu uz jū ru, un nabagos un ī paš i bī stamos noziedzniekus aizsū tī ja uz cietumiem bez elektrī bas. Skats no pils uz pilsē tu bija citā ds – Dievmā tes katedrā le, kas rotā Marseļ as panorā mu, Monte Kristo laikā nepastā vē ja. Aleksandrs Dimā septiņ padsmit gadus apmetinā ja savu varoni cietumā , un objekts viņ am ir parā dā savu popularitā ti. Pils apmeklē tā jiem atvē rta 1890. gadā , 1926. gadā . gadā tas tika atzī ts par vē stures pieminekli. Tagad tur ir iekā rtota Edmonda Dantesa un Abbé Faria cietuma kameru ainava ar caurumu starp tā m, tač u tā ir tā da pati mā nī š ana kā Dž uljetas balkons Veronā , jo patiesī bā tā du varoņ u nebija.

Un no ī stā m ievē rojamā m personī bā m š eit tika turē ti 1871. gada Marseļ as sacelš anā s vadī tā ji.
, un š eit tika noš auts Gastons Kremjē , viens no nedaudzajiem prā tī gi domā još ajiem un humā najiem komunā riem, kurš vadī ja Marseļ as komū nu, tač u ekspozī cijā par to nav ne vā rda.
Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu

VIETAS TUVUMĀ
JAUTĀJUMA ATBILDE
Nav jautājumu