Oficiā lā vietne
http://www. palaciodelebrija. com/
Biļ eš u cena:
Ieeja tikai 1. stā vā (apskate patstā vī gi): 5 eiro.
Ieeja 2. stā vā (tikai gida pavadī bā ): 8 eiro.
Pils celta 16. gadsimtā . 1901. gadā grā fiene de Lebrija (Dona Regla Manjona) nopirka pili no Miraflores grā fiem un pavadī ja nā kamos trī spadsmit gadus, lai to atjaunotu.
Grā fiene aizrā vā s ar arheoloģ iju, un kopš.1922. gada viņ a bija Seviļ as vē stures un mā kslas pieminekļ u komisijas locekle. Tā pē c man bija iespē ja pilī savā kt diezgan lielu daž ā du artefaktu kolekciju no Andalū zijas izrakumiem.
Vienā no grā fienes olī vu plantā cijā m, netā lu no Italicas drupā m, strā dnieki atklā ja skaistā kā s mozaī kas, kuras tika nolemts izmantot pils interjeram.
Pamazā m uzticamā s grā fienes apmeklē ja daudzus nolaistu muiž as un klosterus, uzpē rkot no citiem laikmetiem pā ri palikuš os arheoloģ iskos atradumus un dekoratī vos elementus: arā bu frī zes, Seviļ as keramikas flī zes, renesanses priekš metus. Grā fiene vē lē jā s glā bt daudzas mā kslinieciskas vē rtī bas no zaudē š anas un iznī cinā š anas. Viņ a iegā dā jā s visu, ko varē ja, un izmantoja to pils interjerā un dekorā . Kolekcijas bagā tī bas un skaistuma ziņ ā Doñ a Regla kolekciju aizē no tikai Seviļ as Arheoloģ ijas muzejs. Tē lotā jmā kslas akadē mijas direktors marķ ī zs de Lozoglia pili raksturoja kā “labā ko grī das, sienu un griestu seguma ziņ ā ”, 580 kvadrā tmetru romieš u mozaī kas padara Lebrijas pili par nozī mī gā ko privā tkolekciju pasaulē.
Pils, protams, ir mazā ka par Pilā ta namu. 2000 kvadrā tmetru platī ba ir sadalī ta ziemas kvartā los, kas atrodas augš ē jā stā vā , un vasaras kvartā los zemā k.
Pils plā nojums ir raksturī gs Seviļ as muiž u ē kā m: plaš as zā les (Medusa, Ganimē ds, Dionī ss, Astoņ stū ra istaba, Centrā lā zā le) atrodas ap lielu pagalmu un nelielu dā rzu. Visi numuri ir dekorē ti ar romieš u, grieķ u un persieš u skulptū rā m, Luija XVI laika mē belē m, etrusku keramiku, traukiem un rotaslietā m.
Kā pņ u telpa uz otro stā vu ir dekorē ta arā bu stilā ar mozaī kas flī zē m no 16. -17. gs. Augš ē jā stā vā atrodas dzī vojamā s telpas, ē damistaba, 6000 grā matu bibliotē ka un ģ imenes arhī vs, balles zā le, birojs un daž ā dos stilos iekā rtotas dzī vojamā s telpas. Viss tika saglabā ts tieš i tā , kā grā fiene aizgā ja. Viņ as pē cnā cē ji ģ imenes mā jā parā dā s reti, jo dzī vo Seviļ as apkaimē . Daž as pils zā les ir paredzē tas banketiem un prezentā cijā m.
http://www. palaciodelebrija. com/
Biļ eš u cena:
Ieeja tikai 1. stā vā (apskate patstā vī gi): 5 eiro.
Ieeja 2. stā vā (tikai gida pavadī bā ): 8 eiro.
Pils celta 16. gadsimtā . 1901. gadā grā fiene de Lebrija (Dona Regla Manjona) nopirka pili no Miraflores grā fiem un pavadī ja nā kamos trī spadsmit gadus, lai to atjaunotu.
Grā fiene aizrā vā s ar arheoloģ iju, un kopš.1922. gada viņ a bija Seviļ as vē stures un mā kslas pieminekļ u komisijas locekle. Tā pē c man bija iespē ja pilī savā kt diezgan lielu daž ā du artefaktu kolekciju no Andalū zijas izrakumiem.
Vienā no grā fienes olī vu plantā cijā m, netā lu no Italicas drupā m, strā dnieki atklā ja skaistā kā s mozaī kas, kuras tika nolemts izmantot pils interjeram.
Pamazā m uzticamā s grā fienes apmeklē ja daudzus nolaistu muiž as un klosterus, uzpē rkot no citiem laikmetiem pā ri palikuš os arheoloģ iskos atradumus un dekoratī vos elementus: arā bu frī zes, Seviļ as keramikas flī zes, renesanses priekš metus. Grā fiene vē lē jā s glā bt daudzas mā kslinieciskas vē rtī bas no zaudē š anas un iznī cinā š anas. Viņ a iegā dā jā s visu, ko varē ja, un izmantoja to pils interjerā un dekorā . Kolekcijas bagā tī bas un skaistuma ziņ ā Doñ a Regla kolekciju aizē no tikai Seviļ as Arheoloģ ijas muzejs. Tē lotā jmā kslas akadē mijas direktors marķ ī zs de Lozoglia pili raksturoja kā “labā ko grī das, sienu un griestu seguma ziņ ā ”, 580 kvadrā tmetru romieš u mozaī kas padara Lebrijas pili par nozī mī gā ko privā tkolekciju pasaulē.
Pils, protams, ir mazā ka par Pilā ta namu. 2000 kvadrā tmetru platī ba ir sadalī ta ziemas kvartā los, kas atrodas augš ē jā stā vā , un vasaras kvartā los zemā k.
Pils plā nojums ir raksturī gs Seviļ as muiž u ē kā m: plaš as zā les (Medusa, Ganimē ds, Dionī ss, Astoņ stū ra istaba, Centrā lā zā le) atrodas ap lielu pagalmu un nelielu dā rzu. Visi numuri ir dekorē ti ar romieš u, grieķ u un persieš u skulptū rā m, Luija XVI laika mē belē m, etrusku keramiku, traukiem un rotaslietā m.
Kā pņ u telpa uz otro stā vu ir dekorē ta arā bu stilā ar mozaī kas flī zē m no 16. -17. gs. Augš ē jā stā vā atrodas dzī vojamā s telpas, ē damistaba, 6000 grā matu bibliotē ka un ģ imenes arhī vs, balles zā le, birojs un daž ā dos stilos iekā rtotas dzī vojamā s telpas. Viss tika saglabā ts tieš i tā , kā grā fiene aizgā ja. Viņ as pē cnā cē ji ģ imenes mā jā parā dā s reti, jo dzī vo Seviļ as apkaimē . Daž as pils zā les ir paredzē tas banketiem un prezentā cijā m.
Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
