"Vigo lī č a galeoni" bija viena no Ž ila Verna populā rā ko darbu nodaļ as nosaukums. Romā na varoņ i nolaidā s no fantastiskā s zemū denes "Nautilus" un devā s pastaigā pa lī č a dibenu, kur 1702. gadā tika nogremdē ti spā ņ u kuģ i ar rotaslietā m no Jaunā s pasaules, ko Spā nijas karalis Filips V bija iecerē jis savam vectē vam Luijam XIV. - Francijas karalis par karu ar Austriju, Lielbritā niju, Holandi un Vā cijas Firstisti par Spā nijas mantojumu. Lielajam zinā tniskā s fantastikas rakstniekam š ķ ita, ka ū dens dziļ umā ir caurspī dī gs kā gaiss, tā pē c viņ a varoņ i viegli atrada nogrimuš ā s bagā tī bas, ko mī tiskais kapteinis Nemo izmantoja kā savu kasi.
Kravu uz Spā niju bija paredzē ts nogā dā t 19 kuģ u karavā nai ar milzī gu zelta, sudraba, dā rgakmeņ u, pē rļ u, garš vielu un vī raku kravu, ko vadī ja de Velasco, un to pavadī ja sabiedroto franč u konvojs admirā lis Š ato-Reno.
Kuģ i patvē rā s no anglo-holandieš u flotes Vigo lī cī Galī cijas Atlantijas okeā na piekrastē Ibē rijas pussalas ziemeļ rietumos, kas ir slavena ar savu sarež ģ ī to nelī dzeno reljefu, akmeņ iem un rifiem. Ilgu laiku nebija iespē jams noslē pt tik daudz kuģ u lī kumotā , bet š aurā lī cī , un ienaidnieka flote tos tur noķ ē ra - tiem laikiem nepieredzē ta cī ņ a ar daudzu desmitu kuģ u piedalī š anos, iekā pš anas kaujā m, piekrastes baterijas un desanta karaspē ks ilga 30 stundas. Daļ u galonu pā rpludinā ja paš i spā ņ i, lai novē rstu ienaidnieka sagrā bš anu, britiem izdevā s sagū stī t daž us un, apmierinā ti ar uzvaru, nosū tī ti uz Lielbritā niju. Par godu viņ i pie izejas no lī č a nolaida rifos lielā ko sagū stī to kuģ i ar dā rgumiem, kas tur nogrima. Un lī cī applū duš ie galeoni, kā tika uzskatī ts, ar neskaitā mā m bagā tī bā m, nekavē joties kļ uva par meklē jumu objektu.
Ir zinā mas 13 oficiā las ekspedī cijas, neskaitot vietē jo iedzī votā ju meklē jumus un slepenos "melnos racē jus", no kuriem daļ ai lī dzi bijuš i ī sti atradumi ar lielu vē rtī bu, tač u neviena no tā m nav atmaksā jusi meklē š anā ieguldī tos ievē rojamos lī dzekļ us.
Acī mredzot spā ņ iem izdevā s izkraut pirms kaujas sā kuma, bet franč iem - izvest lielā ko daļ u bagā tī bas uz Franciju, par ko viņ i nevē lē jā s runā t. Drī z pē c kaujas Chateau Reno tika paaugstinā ts rangā , acī mredzot Francijas karalis neuzskatī ja kauju sev par neveiksmī gu. Tomē r 1713. gadā Francija joprojā m zaudē ja karu par Spā nijas mantojumu, un “Vigo lī č a dā rgumi” sā ka simbolizē t dā rgumu meklē tā ju nepiepildī tos sapņ us.
Kravu uz Spā niju bija paredzē ts nogā dā t 19 kuģ u karavā nai ar milzī gu zelta, sudraba, dā rgakmeņ u, pē rļ u, garš vielu un vī raku kravu, ko vadī ja de Velasco, un to pavadī ja sabiedroto franč u konvojs admirā lis Š ato-Reno.
Kuģ i patvē rā s no anglo-holandieš u flotes Vigo lī cī Galī cijas Atlantijas okeā na piekrastē Ibē rijas pussalas ziemeļ rietumos, kas ir slavena ar savu sarež ģ ī to nelī dzeno reljefu, akmeņ iem un rifiem. Ilgu laiku nebija iespē jams noslē pt tik daudz kuģ u lī kumotā , bet š aurā lī cī , un ienaidnieka flote tos tur noķ ē ra - tiem laikiem nepieredzē ta cī ņ a ar daudzu desmitu kuģ u piedalī š anos, iekā pš anas kaujā m, piekrastes baterijas un desanta karaspē ks ilga 30 stundas. Daļ u galonu pā rpludinā ja paš i spā ņ i, lai novē rstu ienaidnieka sagrā bš anu, britiem izdevā s sagū stī t daž us un, apmierinā ti ar uzvaru, nosū tī ti uz Lielbritā niju. Par godu viņ i pie izejas no lī č a nolaida rifos lielā ko sagū stī to kuģ i ar dā rgumiem, kas tur nogrima. Un lī cī applū duš ie galeoni, kā tika uzskatī ts, ar neskaitā mā m bagā tī bā m, nekavē joties kļ uva par meklē jumu objektu.
Ir zinā mas 13 oficiā las ekspedī cijas, neskaitot vietē jo iedzī votā ju meklē jumus un slepenos "melnos racē jus", no kuriem daļ ai lī dzi bijuš i ī sti atradumi ar lielu vē rtī bu, tač u neviena no tā m nav atmaksā jusi meklē š anā ieguldī tos ievē rojamos lī dzekļ us.
Acī mredzot spā ņ iem izdevā s izkraut pirms kaujas sā kuma, bet franč iem - izvest lielā ko daļ u bagā tī bas uz Franciju, par ko viņ i nevē lē jā s runā t. Drī z pē c kaujas Chateau Reno tika paaugstinā ts rangā , acī mredzot Francijas karalis neuzskatī ja kauju sev par neveiksmī gu. Tomē r 1713. gadā Francija joprojā m zaudē ja karu par Spā nijas mantojumu, un “Vigo lī č a dā rgumi” sā ka simbolizē t dā rgumu meklē tā ju nepiepildī tos sapņ us.
Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (2)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
