Ja jū s mī lat Tallinu tikpat ļ oti kā es, jums bū s interesanti apmeklē t Glen pili. Bet, pirms nokļ ū sit š eit č etrdesmit minū tes (varbū t pat ar pā rsē š anos), noteikti jā iepazī stas ar š ī s vietas vē sturi un tā s radī tā ju. Lū k, kā tas bija.
Rē veles apkaimē.19. gadsimtā dzī voja kā ds muiž nieks, kas cē lies no senas baltvā cu dzimtas, viņ u sauca Nikolajs fon Glens. Barons fon Glens savu laikabiedru vidū bija pazī stams kā izcils oriģ inā ls, jo viņ š bija aktī vs cilvē ks, ar neparastu iztē li un turklā t viņ am bija lī dzekļ i savu vē rienī go projektu ī stenoš anai. Viņ š uzskatī ja sevi par arhitektu, un, iespē jams, tā pē c viņ š vairā k nekā jebkas cits sapņ oja par pilsē tas izveidi. Sava pilsē ta. Pilsē ta, kas konkurē tu ar paš u Rē veli! Viņ š nomainī ja savas senč u auglī gā s zemes pret purvaino Mustamjagi kalna nogā zi, kur sā ka vē rpt savu jauno "ģ imenes ligzdu".
Pirmkā rt, viņ š ierosinā ja brī vdienu ciemata izveidi netā lu no Nymmes dzelzceļ a stacijas, pamatoti spriež ot, ka atpū tnieki no galvaspilsē tas Sanktpē terburgas nebaidī sies iegā dā ties vasarnī cu Rē veles priekš pilsē tā . Aktī vais barons pat palī dzē ja pirmajiem vasarniekiem-iemī tniekiem ar bū vmateriā liem un, protams, nodarbojā s ar viņ u topoš o vasarnī cu projektē š anu.
Nikolajs fon Glens neaizmirsa arī par sevi - vispirms viņ š uzcē la pili, bet pē c tam ķ ē rā s pie "Palmu mā jas" (siltumnī cas) bū vniecī bas. Kā jau nojauš at, barons fon Glens bija filantrops un, kamē r kaimiņ i grozī ja pirkstus pie deniņ iem, viņ š saviem strā dniekiem (Tallinas cietuma ieslodzī tajiem) uz flautas spē lē ja muzikā lus sajaukumus, kas balstī ti uz Vā gnera darbiem. bū tu ā trā k.
Nikolajs fon Glens ar brā ļ a, slavenā Sanktpē terburgas botā niķ a Pē tera fon Glena palī dzī bu vietē jā smilš ainā augsnē ierī koja skaistu augļ u dā rzu un parku, kas lī dz š im tika uzskatī ts par "neperspektī vu". Papildus pils mā jai pē c fon Glena projekta viņ i uzbū vē ja astoņ metrī gu varoņ a figū ru - igauņ u eposa varoni, kā arī pū ķ i un skatu torni, no kura augstuma zemes ī paš nieks. plā noja apskatī t Somijas piekrasti. Viņ š arī plā noja izveidot mā kslī gu ū denskritumu, kas ņ emtu ū deni no tuvā kā purva.
Diemž ē l š ie grandiozie plā ni piepildī jā s tikai puse: "pū ķ im" nokrita galva un steidzami bija jā veido jauna (vecais palika guļ ot blakus), un pats "pū ķ is" vairā k izskatī jā s pē c krokodila. . Igaunijas eposa varonis salauza kā jas, un viņ š sabruka nepabeigts, bija steidzami jā pā rtaisa "projekts" un jā pievieno treš ais atbalsta punkts nū jas veidā varoņ a rokā s.
Kad skulptū ra bija pabeigta, vietē jie iedzī votā ji to nokristī ja par "Gļ enovska velnu", par ko autors bija ļ oti aizvainots un pat apgā dā ja skulptū ru ar paskaidrojoš u piezī mi: "Es neesmu velns, bet gan varoņ a Kaleva dē ls, kurš sauc mani par velnu, pats ir muļ ķ is! " "un" krokodils "lī dz š im ir iesakņ ojuš ies tautā . Skatu tornis palika nepabeigts vā jo pamatu dē ļ (tagad tajā atrodas observatorija), ū denskrituma upe pilnī bā pazuda zemē.
Runā jot par brī vdienu ciematu, š is projekts izrā dī jā s daudz veiksmī gā ks. Barons fon Glens nolē ma š eit nezaudē t seju, konsekventi virzoties uz savu sapni - savu "savu" pilsē tu, viņ š ciematā nodibinā ja vairā kas rū pnī cas un rū pnī cas. Klī st baumas, ka viņ š sapņ ojis pā rvē rst Nē mi par jū ras ostu un ielicis piecus kilometrus garu izcirtumu, plā nojot to pā rvē rst par kanā lu, kas savieno viņ a atvasi ar jū ras piekrasti.
Diemž ē l rū pnī cas un rū pnī cas bankrotē ja neilgi pē c to atvē rš anas, un kanā la izbū vi noteikti apgrū tinā ja tas, ka ciema iedzī votā ji nolē ma pā rņ emt varu savā s rokā s, organizē jot "Nõ mmes labiekā rtoš anas komiteju". ", kurā pilsē tiņ as dibinā tā jam un ideoloģ iskajam iedvesmotā jam tika pieš ķ irta pieticī gā "goda priekš sē dē tā ja" loma. Starp citu, piepildī jā s barona fon Glena sapnis, un Nymme beidzot saņ ē ma pilsē tas statusu 1926. gadā , ekscentriskais barons lī dz š im notikumam nenodzī voja tikai trī s gadus. 1923. gadā viņ š nokrita no zirga, braucot ar to 82 gadu vecumā . Tajā laikā viņ š jau bija emigrē jis uz Brazī liju.
1940. gadā Nõ mme kļ uva par Tallinas daļ u, tač u joprojā m nav zaudē jusi savu oriģ inalitā ti. Š eit atš ķ irī bā no pā rē jā s pilsē tas viņ i gandrī z nerunā krieviski, un lielā ko teritorijas daļ u aizņ em privā tā s ē kas. Neskatoties uz ekscentriskumu, Nõ mmes iedzī votā ji ciena un visos iespē jamos veidos aizsargā Nikolaja fon Glena piemiņ u.
Tur ir viņ a vā rdā nosaukta iela, viņ a vā rdā nosaukts teā tris un jauns spī dī gs piemineklis pilsē tiņ as dibinā tā jam. Nõ mme mā jas ir ļ oti skaistas un oriģ inā las, bet man bija neē rti noklikš ķ inā t uz kameras slē ģ iem - katra ž oga dē ļ uz mani raudzī jā s "privā tī paš uma" ī paš nieku pā rsteigtie un noraidoš ie skatieni. Bet, ja kā dreiz ieradī sieties Nõ mme - noteikti pastaigā jiet pa vietē jā m leļ ļ u ielā m - gū siet lielu estē tisku baudī jumu : ). Iesaku apmeklē t arī vietē jo tirgu un nelielu pilsē tiņ as vē stures muzeju, kas atrodas tieš i pie dzelzceļ a stacijas.
Glenas pils š odien pieder Tallinas Tehnoloģ iju universitā tei. Bez maksas var noskatī ties "siltumnī cu" un "krokodilu" ar "velnu".
No Tallinas centra lī dz pilij var nokļ ū t ar 33. un 23. autobusu, dodieties uz Nõ mme pieturu (š ī ir pilsē tas centrs), tad ejiet cauri parkam, sekojot norā dē m "Glehni loss" vai jautā jot vietē jiem norā des.
Rē veles apkaimē.19. gadsimtā dzī voja kā ds muiž nieks, kas cē lies no senas baltvā cu dzimtas, viņ u sauca Nikolajs fon Glens. Barons fon Glens savu laikabiedru vidū bija pazī stams kā izcils oriģ inā ls, jo viņ š bija aktī vs cilvē ks, ar neparastu iztē li un turklā t viņ am bija lī dzekļ i savu vē rienī go projektu ī stenoš anai. Viņ š uzskatī ja sevi par arhitektu, un, iespē jams, tā pē c viņ š vairā k nekā jebkas cits sapņ oja par pilsē tas izveidi. Sava pilsē ta. Pilsē ta, kas konkurē tu ar paš u Rē veli! Viņ š nomainī ja savas senč u auglī gā s zemes pret purvaino Mustamjagi kalna nogā zi, kur sā ka vē rpt savu jauno "ģ imenes ligzdu".
Pirmkā rt, viņ š ierosinā ja brī vdienu ciemata izveidi netā lu no Nymmes dzelzceļ a stacijas, pamatoti spriež ot, ka atpū tnieki no galvaspilsē tas Sanktpē terburgas nebaidī sies iegā dā ties vasarnī cu Rē veles priekš pilsē tā . Aktī vais barons pat palī dzē ja pirmajiem vasarniekiem-iemī tniekiem ar bū vmateriā liem un, protams, nodarbojā s ar viņ u topoš o vasarnī cu projektē š anu.
Nikolajs fon Glens neaizmirsa arī par sevi - vispirms viņ š uzcē la pili, bet pē c tam ķ ē rā s pie "Palmu mā jas" (siltumnī cas) bū vniecī bas. Kā jau nojauš at, barons fon Glens bija filantrops un, kamē r kaimiņ i grozī ja pirkstus pie deniņ iem, viņ š saviem strā dniekiem (Tallinas cietuma ieslodzī tajiem) uz flautas spē lē ja muzikā lus sajaukumus, kas balstī ti uz Vā gnera darbiem. bū tu ā trā k.
Nikolajs fon Glens ar brā ļ a, slavenā Sanktpē terburgas botā niķ a Pē tera fon Glena palī dzī bu vietē jā smilš ainā augsnē ierī koja skaistu augļ u dā rzu un parku, kas lī dz š im tika uzskatī ts par "neperspektī vu". Papildus pils mā jai pē c fon Glena projekta viņ i uzbū vē ja astoņ metrī gu varoņ a figū ru - igauņ u eposa varoni, kā arī pū ķ i un skatu torni, no kura augstuma zemes ī paš nieks. plā noja apskatī t Somijas piekrasti. Viņ š arī plā noja izveidot mā kslī gu ū denskritumu, kas ņ emtu ū deni no tuvā kā purva.
Diemž ē l š ie grandiozie plā ni piepildī jā s tikai puse: "pū ķ im" nokrita galva un steidzami bija jā veido jauna (vecais palika guļ ot blakus), un pats "pū ķ is" vairā k izskatī jā s pē c krokodila. . Igaunijas eposa varonis salauza kā jas, un viņ š sabruka nepabeigts, bija steidzami jā pā rtaisa "projekts" un jā pievieno treš ais atbalsta punkts nū jas veidā varoņ a rokā s.
Kad skulptū ra bija pabeigta, vietē jie iedzī votā ji to nokristī ja par "Gļ enovska velnu", par ko autors bija ļ oti aizvainots un pat apgā dā ja skulptū ru ar paskaidrojoš u piezī mi: "Es neesmu velns, bet gan varoņ a Kaleva dē ls, kurš sauc mani par velnu, pats ir muļ ķ is! " "un" krokodils "lī dz š im ir iesakņ ojuš ies tautā . Skatu tornis palika nepabeigts vā jo pamatu dē ļ (tagad tajā atrodas observatorija), ū denskrituma upe pilnī bā pazuda zemē.
Runā jot par brī vdienu ciematu, š is projekts izrā dī jā s daudz veiksmī gā ks. Barons fon Glens nolē ma š eit nezaudē t seju, konsekventi virzoties uz savu sapni - savu "savu" pilsē tu, viņ š ciematā nodibinā ja vairā kas rū pnī cas un rū pnī cas. Klī st baumas, ka viņ š sapņ ojis pā rvē rst Nē mi par jū ras ostu un ielicis piecus kilometrus garu izcirtumu, plā nojot to pā rvē rst par kanā lu, kas savieno viņ a atvasi ar jū ras piekrasti.
Diemž ē l rū pnī cas un rū pnī cas bankrotē ja neilgi pē c to atvē rš anas, un kanā la izbū vi noteikti apgrū tinā ja tas, ka ciema iedzī votā ji nolē ma pā rņ emt varu savā s rokā s, organizē jot "Nõ mmes labiekā rtoš anas komiteju". ", kurā pilsē tiņ as dibinā tā jam un ideoloģ iskajam iedvesmotā jam tika pieš ķ irta pieticī gā "goda priekš sē dē tā ja" loma. Starp citu, piepildī jā s barona fon Glena sapnis, un Nymme beidzot saņ ē ma pilsē tas statusu 1926. gadā , ekscentriskais barons lī dz š im notikumam nenodzī voja tikai trī s gadus. 1923. gadā viņ š nokrita no zirga, braucot ar to 82 gadu vecumā . Tajā laikā viņ š jau bija emigrē jis uz Brazī liju.
1940. gadā Nõ mme kļ uva par Tallinas daļ u, tač u joprojā m nav zaudē jusi savu oriģ inalitā ti. Š eit atš ķ irī bā no pā rē jā s pilsē tas viņ i gandrī z nerunā krieviski, un lielā ko teritorijas daļ u aizņ em privā tā s ē kas. Neskatoties uz ekscentriskumu, Nõ mmes iedzī votā ji ciena un visos iespē jamos veidos aizsargā Nikolaja fon Glena piemiņ u.
Tur ir viņ a vā rdā nosaukta iela, viņ a vā rdā nosaukts teā tris un jauns spī dī gs piemineklis pilsē tiņ as dibinā tā jam. Nõ mme mā jas ir ļ oti skaistas un oriģ inā las, bet man bija neē rti noklikš ķ inā t uz kameras slē ģ iem - katra ž oga dē ļ uz mani raudzī jā s "privā tī paš uma" ī paš nieku pā rsteigtie un noraidoš ie skatieni. Bet, ja kā dreiz ieradī sieties Nõ mme - noteikti pastaigā jiet pa vietē jā m leļ ļ u ielā m - gū siet lielu estē tisku baudī jumu : ). Iesaku apmeklē t arī vietē jo tirgu un nelielu pilsē tiņ as vē stures muzeju, kas atrodas tieš i pie dzelzceļ a stacijas.
Glenas pils š odien pieder Tallinas Tehnoloģ iju universitā tei. Bez maksas var noskatī ties "siltumnī cu" un "krokodilu" ar "velnu".
No Tallinas centra lī dz pilij var nokļ ū t ar 33. un 23. autobusu, dodieties uz Nõ mme pieturu (š ī ir pilsē tas centrs), tad ejiet cauri parkam, sekojot norā dē m "Glehni loss" vai jautā jot vietē jiem norā des.
Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (4)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
