Vecā kais profesionā lais leļ ļ u teā tris Eiropā un pasaulē , viens no slavenā kajiem Č ehijā un Centrā leiropā . Biļ etes uz Spebles un Gurvineka leļ ļ u teā tri tiek izpā rdotas zibenī gi, un gadā s, ka divu nedē ļ u laikā biļ eti nopirkt nav iespē jams. Lielā kā daļ a varoņ u ne tikai spē lē uz skatuves, bet arī parā dā s multfilmā s. Gurvineks postpadomju telpas vecā kajai paaudzei ir pazī stams kā bē rnu ž urnā la "Funny Pictures" regulā rs varonis.
Un viss sā kā s tā . 20. gados Č ehijas pilsē tā Pilzenē vasaras leļ ļ u teā tra starpbrī ž os skatī tā jus priecē ja koka lelle Speble - tā ds naivs resns vī rs ar platā m acī m - stulbs, bet pā rliecinā ts par savu lielo inteliģ enci. Viņ u un viņ a dialogus izdomā jis Lietiš ķ ā s mā kslas skolas profesors Jozefs Skupa. Cirsts cē ls kokgriezē js Karels Nosek.
Seš us gadus vē lā k viņ a dē ls Gustavs sagā dā ja skopu pā rsteigumu, uzdā vinot profesoram vē l vienu lelli - Gurvineku, kas lī dztekus kā ju un roku kustī bā m varē ja pagriezt acis. Leļ ļ u autors nedomā ja, ka Gurvineks, mazliet lī dzī gs Speblei, kļ ū s par viņ a skatuves dē lu. Tač u pē c Gurvineka pirmā s parā dī š anā s uz skatuves publika nolē ma, ka viņ š ir Speibla dē ls. Tā tas arī palika.
Teā tris Prā gā darbojas kopš.1945. gada. Muzejā jau sen atrodas vecā s lelles, kuras uz skatuves priecē Prā gas iedzī votā jus un pilsē tas viesus to kopijas. 2010. gadā iepretim teā trim tika uzcelts bronzas piemineklis Speblei un Gurvinekam. Skulptū ras autors ir Duš ans Sotaks.
Turpat blakus, uz blakus mā jas tukš ā s sienas, ir attē loti teā tra galvenie varoņ i. Speble un Gurvineks prezentē daž ā das paaudzes, "komentē un pā rdomā " daž ā das tē mas, biež i vien aktuā lus izglī tī bas un dzī ves jautā jumus.
Viņ us pavada Gurvinekas Manič kas uzticamā draudzene un viņ as pedagoģ iski-mentores vecmā miņ a Katerž ina Govorkova, kuras pirmizrā de notika 1971. gadā . Patiesī bā š ie 4 varoņ i ir galvenie, un Gurvinekas suns Ž eriks kļ uva par papildu.
Un viss sā kā s tā . 20. gados Č ehijas pilsē tā Pilzenē vasaras leļ ļ u teā tra starpbrī ž os skatī tā jus priecē ja koka lelle Speble - tā ds naivs resns vī rs ar platā m acī m - stulbs, bet pā rliecinā ts par savu lielo inteliģ enci. Viņ u un viņ a dialogus izdomā jis Lietiš ķ ā s mā kslas skolas profesors Jozefs Skupa. Cirsts cē ls kokgriezē js Karels Nosek.
Seš us gadus vē lā k viņ a dē ls Gustavs sagā dā ja skopu pā rsteigumu, uzdā vinot profesoram vē l vienu lelli - Gurvineku, kas lī dztekus kā ju un roku kustī bā m varē ja pagriezt acis. Leļ ļ u autors nedomā ja, ka Gurvineks, mazliet lī dzī gs Speblei, kļ ū s par viņ a skatuves dē lu. Tač u pē c Gurvineka pirmā s parā dī š anā s uz skatuves publika nolē ma, ka viņ š ir Speibla dē ls. Tā tas arī palika.
Teā tris Prā gā darbojas kopš.1945. gada. Muzejā jau sen atrodas vecā s lelles, kuras uz skatuves priecē Prā gas iedzī votā jus un pilsē tas viesus to kopijas. 2010. gadā iepretim teā trim tika uzcelts bronzas piemineklis Speblei un Gurvinekam. Skulptū ras autors ir Duš ans Sotaks.
Turpat blakus, uz blakus mā jas tukš ā s sienas, ir attē loti teā tra galvenie varoņ i. Speble un Gurvineks prezentē daž ā das paaudzes, "komentē un pā rdomā " daž ā das tē mas, biež i vien aktuā lus izglī tī bas un dzī ves jautā jumus.
Viņ us pavada Gurvinekas Manič kas uzticamā draudzene un viņ as pedagoģ iski-mentores vecmā miņ a Katerž ina Govorkova, kuras pirmizrā de notika 1971. gadā . Patiesī bā š ie 4 varoņ i ir galvenie, un Gurvinekas suns Ž eriks kļ uva par papildu.
Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
