16. gadsimtā Prā gas Hradč any laukumā atradā s birģ eru mā jas, bet pē c postoš ā.1541. gada ugunsgrē ka š eit tika uzceltas pilis. Viena no š ā dā m ē kā m ir Š varcenbergas pils – majestā tiska celtne, kas vairā k izskatā s pē c pils. Tā s fasā di rotā melnbalti sgrafito gleznojumi, un pati pils ir lielisks tā sauktā s č ehu renesanses paraugs, kas bū tī bā ir itā ļ u renesanses motī vu un č ehu tradī ciju sajaukums.
Pils celtniecī bu 1545. gadā uzsā ka viens no bagā tā kajiem č ehu muiž niekiem un galvenais burž uā zis Jans Lobkovič s. Rezidences dizainu Itā lijas renesanses stilā veidojis arhitekts Augustī ns Galli. Pils celtniecī ba tika pabeigta 1576. gadā , un 1590. gadā rezidenci nopirka Bohē mijas karalistes augstā kais meistars Georgs Lobkovič s. Lobkovič u ģ imene ilgi nepalika par pils ī paš niekiem: 4 gadus vē lā k Dž ordž am tika piespriests mantas konfiskā cija.
Kopš tā laika pils mainī ja ī paš niekus lī dz 1719. gadam, kad tā pā rgā ja Š varcenbergu dzimtas ī paš umā . 1723. gadā jaunie ī paš nieki uzsā ka vē rienī gu rekonstrukciju vē lā baroka stilā . Š o ideju ī stenoja arhitekts Tomass Gafenekers.
Virs fasā des ir lunetes karnī zes, kas izgatavotas Ziemeļ itā lijas stilā . No tā lienes var š ķ ist, ka ē kas sienas ir izklā tas ar piramī dveida flī zē m, tač u patiesī bā lī dzī gu ilū ziju rada sgrafito gleznas. Krā soto sienu kopē jā platī ba ir virs 7000 kvadrā tmetriem.
Muiž ā ilgu laiku dzī voja Š varcenbergu dinastija, bet pē c Otrā pasaules kara pils tika nodota Č ehoslovā kijas Aizsardzī bas ministrijai, kas izmantoja š o skaisto ē ku, lai izvietotu Militā rā s vē stures muzeju. Vē lā k, 1991. gadā , pils tika atdota Š varcenbergiem, tač u ne uz ilgu laiku.
Pē c vienpadsmit gadiem bijuš ais muzejs atkal kļ uva par novada kultū ras centru, jo tagad tas piederē ja Nacionā lajai galerijai. Jaunie ī paš nieki 2003. gadā sā ka lielus restaurā cijas darbus, kas ilga vairā k nekā.4 gadus. No 2008. gada lī dz mū sdienā m pils ir Č ehijas baroka glezniecī bas muzejs.
Pils celtniecī bu 1545. gadā uzsā ka viens no bagā tā kajiem č ehu muiž niekiem un galvenais burž uā zis Jans Lobkovič s. Rezidences dizainu Itā lijas renesanses stilā veidojis arhitekts Augustī ns Galli. Pils celtniecī ba tika pabeigta 1576. gadā , un 1590. gadā rezidenci nopirka Bohē mijas karalistes augstā kais meistars Georgs Lobkovič s. Lobkovič u ģ imene ilgi nepalika par pils ī paš niekiem: 4 gadus vē lā k Dž ordž am tika piespriests mantas konfiskā cija.
Kopš tā laika pils mainī ja ī paš niekus lī dz 1719. gadam, kad tā pā rgā ja Š varcenbergu dzimtas ī paš umā . 1723. gadā jaunie ī paš nieki uzsā ka vē rienī gu rekonstrukciju vē lā baroka stilā . Š o ideju ī stenoja arhitekts Tomass Gafenekers.
Virs fasā des ir lunetes karnī zes, kas izgatavotas Ziemeļ itā lijas stilā . No tā lienes var š ķ ist, ka ē kas sienas ir izklā tas ar piramī dveida flī zē m, tač u patiesī bā lī dzī gu ilū ziju rada sgrafito gleznas. Krā soto sienu kopē jā platī ba ir virs 7000 kvadrā tmetriem.
Muiž ā ilgu laiku dzī voja Š varcenbergu dinastija, bet pē c Otrā pasaules kara pils tika nodota Č ehoslovā kijas Aizsardzī bas ministrijai, kas izmantoja š o skaisto ē ku, lai izvietotu Militā rā s vē stures muzeju. Vē lā k, 1991. gadā , pils tika atdota Š varcenbergiem, tač u ne uz ilgu laiku.
Pē c vienpadsmit gadiem bijuš ais muzejs atkal kļ uva par novada kultū ras centru, jo tagad tas piederē ja Nacionā lajai galerijai. Jaunie ī paš nieki 2003. gadā sā ka lielus restaurā cijas darbus, kas ilga vairā k nekā.4 gadus. No 2008. gada lī dz mū sdienā m pils ir Č ehijas baroka glezniecī bas muzejs.
Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
