Universitā tes dibinā tā js, kuru tagad sauc par Kā rļ a universitā ti. Gandrī z 4 metrus augstā skulptū rā attē lots karalis, kurš labajā rokā tur Prā gas universitā tes dibinā š anas bulli (sertifikā tu). Č ehijas "zelta laikmets" ir saistī ts ar Kā rļ a vā rdu. Viņ š labi zinā ja č ehu valodu, rū pē jā s par pilsē tu attī stī bu un lielu uzmanī bu pievē rsa lauksaimniecī bai. Kā rlis ieveda vī nogulā jus no Burgundijas un plū mju kokus no Lotringas uz Č ehiju, iekā rtoja dī ķ us zivju audzē š anai: tā radā s slavenā Č ehijas karpa. Kā rlis iegā ja vē sturē kā pirmā s laicī gā s autobiogrā fijas autors viduslaiku Eiropā un jaunas vē stures hronikas aizsā cē js.
Uz aptuveni 4 metrus augstā pjedestā la ir č etru fakultā š u alegorijas (teoloģ iskā s, medicī nas, juridiskā s un filozofiskā s), bet stū ros ir č etras slavenu Kā rļ a IV cilvē ku skulptū ras: Arnosts no Pardubices, Jans Oč ko no Valahijas, Beneš s Krabice no Vitmiela. un Matiass no Arras. .
Uz aptuveni 4 metrus augstā pjedestā la ir č etru fakultā š u alegorijas (teoloģ iskā s, medicī nas, juridiskā s un filozofiskā s), bet stū ros ir č etras slavenu Kā rļ a IV cilvē ku skulptū ras: Arnosts no Pardubices, Jans Oč ko no Valahijas, Beneš s Krabice no Vitmiela. un Matiass no Arras. .
Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
