Atsauksmes raksta nevis rakstnieki, bet gan tūristi.Izmēģiniet to, tas ir iedvesmojoši!
Prā gas un visas Č ehijas lepnums Nacionā lais teā tris atrodas Vltavas upes krastmalā , izgreznot pilsē tu ar savu skaistumu un varenī bu. Tas nav tikai teā tris, tas ir č ehu renesanses simbols, kas celts uz tautas ziedojumiem, kas iezī mē ja č ehu dramaturģ ijas un mū zikas attī stī bas sā kumu. Š eit savas spē les spē lē labā kie č ehu aktieri, un pirmizrā des apmeklē valsts ietekmī gā kie cilvē ki.
Teā tra vē sture ir dramatisku notikumu pilna. 19. gadsimta vidus Eiropā bija nemierī gs laiks. Mū sdienu Bohē mijas vē sturiskie reģ ioni tolaik bija daļ a no Austrijas impē rijas, valsts valoda bija vā cu valoda. Č ehiem nebija iespē jas iestudē t lugas savā dzimtajā valodā , teā tri piederē ja austrieš iem, lugas tika iestudē tas vā cu un itā ļ u valodā . 1844. gada rudenī č ehu patriotu mī tiņ ā radā s ideja par sava teā tra izveidi.
Gadu vē lā k varas iestā des apstiprinā ja celtniecī bu, tač u revolū cija, kas satricinā ja Austrijas impē riju, atlika teā tra bū vniecī bas sā kumu uz seš iem gariem gadiem. 1851. gadā tika oficiā li izsludinā ta lī dzekļ u vā kš ana Č ehijas Nacionā lā teā tra celtniecī bai. Daļ u naudas pieš ķ ī ra valsts, pā rē jo ziedoja aristokrā ti.
Teā tra vieta tika izvē lē ta Vltavas krastā , no kuras paveras lielisks skats uz Prā gas pili. Celtniecī ba sā kā s 1853. gadā un ilga 9 gadus. Tā bija pieticī ga un skaista ē ka ar 800 vietā m, kuru projektē jis Ignaks Ulmanis. Pagaidu teā tris pastā vē ja 20 gadus un uz tā skatuves redzē ja Antonī nu Dvorž ā ku un Bedrihu Smetanu. Pagaidu teā tra ē ka ir saglabā ta un ir daļ a no mū sdienu teā tra kompleksa. Tagad ir tehniskā s telpas un garderobe. Vienlaikus ar pagaidu ē kas bū vniecī bu turpinā jā s darbs pie projekta.
Jaunie progresī vie tā laika cilvē ki aizstā vē ja vē rienī gus plā nus izveidot grandiozu ē ku. 1865. gada asamblejā izdevā s pā rliecinā t valdī bu, tika izsludinā ts publisks konkurss jauna veida teā tra projektē š anai. Uzvarē ja profesora Jozefa Ziteka projekts.
Apdares darbi vē l turpinā jā s, un teā tris jau bija vē ris durvis Austrijas kroņ princim Rū dolfam. Pirmais iestudē jums bija Bedriha Smetana sarakstī tā opera "Libuš e". Pē c vienpadsmit izrā dē m teā tris atkal tika slē gts, lai pabeigtu jumta apdares darbus un parā dī tos Prā gas iedzī votā ju priekš ā visā savā krā š ņ umā . Apstrā dā jot vara kupolu, strā dnieki izmantoja karstas ogles, kas izraisī ja ugunsgrē ku. Uguns ā tri izplatī jā s uz sastatnē m, nopostot jauno ē ku. Nodega teā tra skatuve un skatī tā ju zā le. Č ehijas iedzī votā ji ugunsgrē ku uztvē ra kā nacionā lu traģ ē diju.
Apņ ē mī ba, ar kā du cilvē ki ziedoja naudu teā tra atjaunoš anai, nepilnu divu mē neš u laikā savā ca vairā k nekā miljonu zlotu. Pē c teā tra atjaunoš anas virs skatuves parā dī jā s slavenais uzraksts: "Tauta - sev. "
Bijuš ais arhitekts tika atcelts no darba, viņ a vietā stā jā s Ziteka students un viņ a stila piekritē js Jozefs Š ulcs. Viņ š veiksmī gi apvienoja Pagaidu teā tra veco ē ku, jaunā s ē kas un mā ju aiz teā tra vienotā ansamblī . Ziteka noteiktais apdares stils, viņ a audzē knis attiecā s uz visā m trim kompleksa ē kā m, un rezultā tā tapa majestā tiski skaista ē ka, kas bez izmaiņ ā m stā vē ja simts gadus. Teā tra kapitā lā rekonstrukcija, kas ilga 6 gadus, tika ieplā nota tā simtgadei un tika pabeigta 1983. gadā . Atjaunotais teā tris tradicionā li skatī tā jiem piedā vā jis operu "Libusche".
Nacionā lais teā tris ir viena no skaistā kajā m ē kā m, kas iemieso visu Prā gas skaistumu, tā s krā š ņ umu un vē sturi.
Milzī gu zvaigž ņ zilu kupolu vainago zelta kronis, kas piesaista uzmanī bu ar savu mirdzumu. Galvenā fasā de ir dekorē ta ar Mū zu un Apollona statujā m, un sā nos ir izlietas bronzas spā rnotā s Uzvaras statujas, kas dzenā savvaļ as zirgus. Krastmalā teā tri rotā Vā gnera un Mislbeka statujas. Sā nu ieeju rotā Drā mas un Operas alegorija. Ē kas maigā s zeltaini pelē kā s krā sas harmonizē jas ar apkā rtē jā m mā jā m, un ovā lais kupols to viegli un svinī gi paceļ uz augš u, uzsverot tā s unikalitā ti un oriģ inalitā ti.
Teā tra vē sture ir dramatisku notikumu pilna. 19. gadsimta vidus Eiropā bija nemierī gs laiks. Mū sdienu Bohē mijas vē sturiskie reģ ioni tolaik bija daļ a no Austrijas impē rijas, valsts valoda bija vā cu valoda. Č ehiem nebija iespē jas iestudē t lugas savā dzimtajā valodā , teā tri piederē ja austrieš iem, lugas tika iestudē tas vā cu un itā ļ u valodā . 1844. gada rudenī č ehu patriotu mī tiņ ā radā s ideja par sava teā tra izveidi.
Gadu vē lā k varas iestā des apstiprinā ja celtniecī bu, tač u revolū cija, kas satricinā ja Austrijas impē riju, atlika teā tra bū vniecī bas sā kumu uz seš iem gariem gadiem. 1851. gadā tika oficiā li izsludinā ta lī dzekļ u vā kš ana Č ehijas Nacionā lā teā tra celtniecī bai. Daļ u naudas pieš ķ ī ra valsts, pā rē jo ziedoja aristokrā ti.
Teā tra vieta tika izvē lē ta Vltavas krastā , no kuras paveras lielisks skats uz Prā gas pili. Celtniecī ba sā kā s 1853. gadā un ilga 9 gadus. Tā bija pieticī ga un skaista ē ka ar 800 vietā m, kuru projektē jis Ignaks Ulmanis. Pagaidu teā tris pastā vē ja 20 gadus un uz tā skatuves redzē ja Antonī nu Dvorž ā ku un Bedrihu Smetanu. Pagaidu teā tra ē ka ir saglabā ta un ir daļ a no mū sdienu teā tra kompleksa. Tagad ir tehniskā s telpas un garderobe. Vienlaikus ar pagaidu ē kas bū vniecī bu turpinā jā s darbs pie projekta.
Jaunie progresī vie tā laika cilvē ki aizstā vē ja vē rienī gus plā nus izveidot grandiozu ē ku. 1865. gada asamblejā izdevā s pā rliecinā t valdī bu, tika izsludinā ts publisks konkurss jauna veida teā tra projektē š anai. Uzvarē ja profesora Jozefa Ziteka projekts.
Apdares darbi vē l turpinā jā s, un teā tris jau bija vē ris durvis Austrijas kroņ princim Rū dolfam. Pirmais iestudē jums bija Bedriha Smetana sarakstī tā opera "Libuš e". Pē c vienpadsmit izrā dē m teā tris atkal tika slē gts, lai pabeigtu jumta apdares darbus un parā dī tos Prā gas iedzī votā ju priekš ā visā savā krā š ņ umā . Apstrā dā jot vara kupolu, strā dnieki izmantoja karstas ogles, kas izraisī ja ugunsgrē ku. Uguns ā tri izplatī jā s uz sastatnē m, nopostot jauno ē ku. Nodega teā tra skatuve un skatī tā ju zā le. Č ehijas iedzī votā ji ugunsgrē ku uztvē ra kā nacionā lu traģ ē diju.
Apņ ē mī ba, ar kā du cilvē ki ziedoja naudu teā tra atjaunoš anai, nepilnu divu mē neš u laikā savā ca vairā k nekā miljonu zlotu. Pē c teā tra atjaunoš anas virs skatuves parā dī jā s slavenais uzraksts: "Tauta - sev. "
Bijuš ais arhitekts tika atcelts no darba, viņ a vietā stā jā s Ziteka students un viņ a stila piekritē js Jozefs Š ulcs. Viņ š veiksmī gi apvienoja Pagaidu teā tra veco ē ku, jaunā s ē kas un mā ju aiz teā tra vienotā ansamblī . Ziteka noteiktais apdares stils, viņ a audzē knis attiecā s uz visā m trim kompleksa ē kā m, un rezultā tā tapa majestā tiski skaista ē ka, kas bez izmaiņ ā m stā vē ja simts gadus. Teā tra kapitā lā rekonstrukcija, kas ilga 6 gadus, tika ieplā nota tā simtgadei un tika pabeigta 1983. gadā . Atjaunotais teā tris tradicionā li skatī tā jiem piedā vā jis operu "Libusche".
Nacionā lais teā tris ir viena no skaistā kajā m ē kā m, kas iemieso visu Prā gas skaistumu, tā s krā š ņ umu un vē sturi.
Milzī gu zvaigž ņ zilu kupolu vainago zelta kronis, kas piesaista uzmanī bu ar savu mirdzumu. Galvenā fasā de ir dekorē ta ar Mū zu un Apollona statujā m, un sā nos ir izlietas bronzas spā rnotā s Uzvaras statujas, kas dzenā savvaļ as zirgus. Krastmalā teā tri rotā Vā gnera un Mislbeka statujas. Sā nu ieeju rotā Drā mas un Operas alegorija. Ē kas maigā s zeltaini pelē kā s krā sas harmonizē jas ar apkā rtē jā m mā jā m, un ovā lais kupols to viegli un svinī gi paceļ uz augš u, uzsverot tā s unikalitā ti un oriģ inalitā ti.
Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
