Š ī vieta atrodas Prā gas centrā , Martinska ielā , blakus Nacionā lajai avē nijai.
Prā gas vē sturiskajā s ē kā s ir daž ā di arhitektū ras stili. Mā rtiņ a baznī ca sienā nav izņ ē mums. Sā kotnē ji tā tika uzcelta romā nikas stilā un vē lā k tika pā rveidota par gotisko stilu 1178. gadā . Senatnē , kad nocietinā jumus tikai sā ka bū vē t, netā lu no topoš ā s Prā gas pilsē tas atradā s ciems, kas pazī stams kā Svē tā Mā rtiņ a apriņ ķ is. Pē c apvienoš anā s ar pilsē tu baznī ca ieguva savu nosaukumu – Sv. Mā rtiņ a mū rī.
Š ajā baznī cā lieliski apvienoti daž ā du arhitektū ras stilu elementi – augstā un vē lā gotika, kā arī baroks un pseidogotika no rekonstrukcijas 1905. gadā . Sā kotnē jais romā nikas stils palicis tikai atmiņ ā , bet to var redzē t cietuma stabā . Paš reizē jā nava ir datē ta ar 13. gadsimta vidu.
Baznī cas tornis, skatoties no aizmugures, parā da, cik tas harmoniski iekļ aujas pilsē tas mū ros.
Karela IV valdī š anas laikā no 1360. lī dz 1370. gadam baznī ca tika pā rbū vē ta gotiskā stilā . Virs altā ra parā dī jā s rievota velve, kas tiek uzskatī ta par vienu no vecā kajā m Č ehijā . Š odien baznī cā ieejam caur 1779. gadā celtu baroka portā lu ar Svē tā Mā rtiņ a gleznas kopiju. Š ī s gleznas oriģ inā ls glabā jā s baznī cā . Tomē r Sv. Mā rtiņ a baznī ca sienā saskā rā s ar grū tī bā m imperatora Jā zepa II laikā . Tā tika slē gta mitruma dē ļ un sā ka izmantot kā noliktavu. Bet, pateicoties Golcevu ģ imenes finansiā lajai palī dzī bai no Kvitnicas, baznī ca pē c vē lā s gotikas rekonstrukcijas atkal tika pā rveidota un kļ uva par templi.
Prā gas vē sturiskajā s ē kā s ir daž ā di arhitektū ras stili. Mā rtiņ a baznī ca sienā nav izņ ē mums. Sā kotnē ji tā tika uzcelta romā nikas stilā un vē lā k tika pā rveidota par gotisko stilu 1178. gadā . Senatnē , kad nocietinā jumus tikai sā ka bū vē t, netā lu no topoš ā s Prā gas pilsē tas atradā s ciems, kas pazī stams kā Svē tā Mā rtiņ a apriņ ķ is. Pē c apvienoš anā s ar pilsē tu baznī ca ieguva savu nosaukumu – Sv. Mā rtiņ a mū rī.
Š ajā baznī cā lieliski apvienoti daž ā du arhitektū ras stilu elementi – augstā un vē lā gotika, kā arī baroks un pseidogotika no rekonstrukcijas 1905. gadā . Sā kotnē jais romā nikas stils palicis tikai atmiņ ā , bet to var redzē t cietuma stabā . Paš reizē jā nava ir datē ta ar 13. gadsimta vidu.
Baznī cas tornis, skatoties no aizmugures, parā da, cik tas harmoniski iekļ aujas pilsē tas mū ros.
Karela IV valdī š anas laikā no 1360. lī dz 1370. gadam baznī ca tika pā rbū vē ta gotiskā stilā . Virs altā ra parā dī jā s rievota velve, kas tiek uzskatī ta par vienu no vecā kajā m Č ehijā . Š odien baznī cā ieejam caur 1779. gadā celtu baroka portā lu ar Svē tā Mā rtiņ a gleznas kopiju. Š ī s gleznas oriģ inā ls glabā jā s baznī cā . Tomē r Sv. Mā rtiņ a baznī ca sienā saskā rā s ar grū tī bā m imperatora Jā zepa II laikā . Tā tika slē gta mitruma dē ļ un sā ka izmantot kā noliktavu. Bet, pateicoties Golcevu ģ imenes finansiā lajai palī dzī bai no Kvitnicas, baznī ca pē c vē lā s gotikas rekonstrukcijas atkal tika pā rveidota un kļ uva par templi.
Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
