Pasaulē ir vietas, kur katrs akmens, katra siena, katra kolonna elpo vē sturi. Š ī ir mū rī esoš ā Svē tā Mā rtiņ a baznī ca, kas atrodas Prā gas centrā , vecpilsē tā . Savā vecumā viņ š redzē ja daudz: vē sture viņ am atgriezā s gan gaiš ajā , gan tumš ajā pusē , bet templis izdzī voja.
XII gadsimta beigā s Prā ga tika aktī vi uzcelta un pieauga uz priekš pilsē tu rē ķ ina. Viena no tā m bija Ujezd, neliela apmetne tieš i iepretim Viš egradai, Vltavas labajā krastā . Novadā bija svē tais aizbildnis Svē tais Mā rtiņ š , un zemnieki nolē ma uzcelt sava svē tā vā rdā nosauktu baznī cu, kas notika 1178. gadā . Baznī ca bija viennava, romā nikas stilā . Mā rtiņ a baznī ca toreiz atgā dinā ja cietoksni. Pusapaļ a velve balstī jā s uz spē cī gā m sienā m un tā m paš ā m kolonnā m, un baznī ca varē ja bū t gan kopī bas vieta ar Dievu, gan patvē ruma vieta no ienaidniekiem.
Novads kopā ar tā iedzī votā jiem tika dā vinā ts Č ehijas karalim Sobeslavam II un tā dē jā di kļ uva par Prā gas daļ u.
Un XIV gadsimta vidū Kā rlis IV nolē ma uzcelt jaunas cietokš ņ a sienas, no kurā m viena sadalī ja Svē tā Mā rtiņ a baznī cu divā s daļ ā s. Pē tnieki un novadpē tnieki joprojā m strī das par š ī plā na pamatojumu, tač u fakts paliek fakts: viena daļ a palika Vecrī gā , otra Jaunajā . Bet templis izdzī voja, lai gan š ī nebija tā pirmā transformā cija. Ir tikai dī vains nosaukums - Sv. Mā rtiņ a baznī ca sienā.
Mā rtiņ a baznī ca celta romā nikas stilā agrī nā s kristī gā s celtnē s. Sā kotnē ji tai bija viena nava un pusapaļ a apse. Nave ir iegarena telpa, ko no divā m pusē m ierobež o kolonnas. Mū sdienā s viena š ā da kolonna baznī cā ir saglabā jusies, to var redzē t.
Kā rļ a IV laikā baznī ca tika pā rbū vē ta tolaik dominē još ajā gotikas stilā : tika paceltas kolonnas un izveidoti velvju griesti. Pē dē jā rekonstrukcija notika XV gadsimtā , pateicoties tirgotā ju ģ imenei Golcu, kas nā ca no Kvetnices. Viņ u ģ erbonis joprojā m atrodas uz baznī cas fasā des.
Par tiem atgā dina neliela istabiņ a vienā no sā nu navā m, privā ta lū gš anu vieta. Tad pacē la baznī cu vē l augstā k, pusotru metru, uztaisī ja trī s navas un rievotus (rievotus) griestus. Tas ir perestroikas beigas.
1678. gadā baznī ca nodega un tika atjaunota, un baznī cas dekorā parā dī jā s baroka stila detaļ as. Interesantā kais, kas baznī cā noticis pē c ugunsgrē ka, ir krā soti koka griesti. Vecā s Derī bas ainā s var redzē t vecvecmā miņ u Ievu un vecvectē vu Ā damu. Ieva ir kaila, Ā dams ir drē bē s. Tajos laikos citu cilvē ku tē ls, izņ emot Kristu un svē tos, atradā s tikai uz Siksta kapelas griestiem, tā pē c mā kslinieks uzņ ē mā s lielu risku, gleznojot š os Bī beles varoņ us. 1779. gadā draudzes locekļ i uzcē la ieeju, pa kuru mū sdienā s baznī cā ienā k draudzes locekļ i un pilsē tas viesi.
Jozefs II, Austrijas imperators, 70. gadu beigā s personī gi apmeklē ja Prā gas baznī cas un nolē ma, ka baznī ca ir neveselī ga un bī stami tajā uzturē ties.
Viduslaiku tempļ a ē kā tika uzcelta noliktava. Baznī cai sā kā s tumš i laiki. Tad bija veikali, XIX gadsimtā - restorā ns, lī dz kā ds vī rietis vā rdā Kamils Gilberts restorā nā pamanī ja tā s paš as romā nikas kolonnas atliekas un neveica izpē ti. Pateicoties viņ am, baznī cu sā ka atjaunot. Mū sdienā s tā ir evaņ ģ ē liskā baznī ca.
Tomē r galvenais ar templi saistī tais notikums ir nozī mī gs husī tu kustī bas vē sturē . Katedrā les centrā atrodas zelta bļ oda. Husī ti š eit pulcē jā s laikā , kad kustī bas dalī bnieki tika vajā ti. Jans no Hradekas, kurš kalpoja baznī cā , pirmo reizi sā ka dievkalpojumus draudzes locekļ iem ar maizi un vī nu. Par to atgā dina zelta bļ oda. Pirms tam vī nu dzē ra tikai priesteri Jans no Hradekas, un husī ti apgalvoja, ka Dieva priekš ā visi ir vienlī dzī gi. Kopš tā laika husī tus sā ka saukt par glā ž u nesē jiem.
1909. gadā pie baznī cas sienas tika uzstā dī ta piemiņ as plā ksne no rozā marmora ar J. Marž atkas bronzas ieliktni. Viņ a liecina, ka š eit, kapsē tā pie baznī cas Sv. Martins, apbedī ts slavenā s tē lnieku dzimtas locekļ us - Janu Brokofu (1652-1718) un viņ a dē lus Mihalu Janu Brokofu (1686-1721) un ievē rojamā ko no tiem Ferdinandu Maksimiliā nu Brokofu (1688-1731).
XII gadsimta beigā s Prā ga tika aktī vi uzcelta un pieauga uz priekš pilsē tu rē ķ ina. Viena no tā m bija Ujezd, neliela apmetne tieš i iepretim Viš egradai, Vltavas labajā krastā . Novadā bija svē tais aizbildnis Svē tais Mā rtiņ š , un zemnieki nolē ma uzcelt sava svē tā vā rdā nosauktu baznī cu, kas notika 1178. gadā . Baznī ca bija viennava, romā nikas stilā . Mā rtiņ a baznī ca toreiz atgā dinā ja cietoksni. Pusapaļ a velve balstī jā s uz spē cī gā m sienā m un tā m paš ā m kolonnā m, un baznī ca varē ja bū t gan kopī bas vieta ar Dievu, gan patvē ruma vieta no ienaidniekiem.
Novads kopā ar tā iedzī votā jiem tika dā vinā ts Č ehijas karalim Sobeslavam II un tā dē jā di kļ uva par Prā gas daļ u.
Un XIV gadsimta vidū Kā rlis IV nolē ma uzcelt jaunas cietokš ņ a sienas, no kurā m viena sadalī ja Svē tā Mā rtiņ a baznī cu divā s daļ ā s. Pē tnieki un novadpē tnieki joprojā m strī das par š ī plā na pamatojumu, tač u fakts paliek fakts: viena daļ a palika Vecrī gā , otra Jaunajā . Bet templis izdzī voja, lai gan š ī nebija tā pirmā transformā cija. Ir tikai dī vains nosaukums - Sv. Mā rtiņ a baznī ca sienā.
Mā rtiņ a baznī ca celta romā nikas stilā agrī nā s kristī gā s celtnē s. Sā kotnē ji tai bija viena nava un pusapaļ a apse. Nave ir iegarena telpa, ko no divā m pusē m ierobež o kolonnas. Mū sdienā s viena š ā da kolonna baznī cā ir saglabā jusies, to var redzē t.
Kā rļ a IV laikā baznī ca tika pā rbū vē ta tolaik dominē još ajā gotikas stilā : tika paceltas kolonnas un izveidoti velvju griesti. Pē dē jā rekonstrukcija notika XV gadsimtā , pateicoties tirgotā ju ģ imenei Golcu, kas nā ca no Kvetnices. Viņ u ģ erbonis joprojā m atrodas uz baznī cas fasā des.
Par tiem atgā dina neliela istabiņ a vienā no sā nu navā m, privā ta lū gš anu vieta. Tad pacē la baznī cu vē l augstā k, pusotru metru, uztaisī ja trī s navas un rievotus (rievotus) griestus. Tas ir perestroikas beigas.
1678. gadā baznī ca nodega un tika atjaunota, un baznī cas dekorā parā dī jā s baroka stila detaļ as. Interesantā kais, kas baznī cā noticis pē c ugunsgrē ka, ir krā soti koka griesti. Vecā s Derī bas ainā s var redzē t vecvecmā miņ u Ievu un vecvectē vu Ā damu. Ieva ir kaila, Ā dams ir drē bē s. Tajos laikos citu cilvē ku tē ls, izņ emot Kristu un svē tos, atradā s tikai uz Siksta kapelas griestiem, tā pē c mā kslinieks uzņ ē mā s lielu risku, gleznojot š os Bī beles varoņ us. 1779. gadā draudzes locekļ i uzcē la ieeju, pa kuru mū sdienā s baznī cā ienā k draudzes locekļ i un pilsē tas viesi.
Jozefs II, Austrijas imperators, 70. gadu beigā s personī gi apmeklē ja Prā gas baznī cas un nolē ma, ka baznī ca ir neveselī ga un bī stami tajā uzturē ties.
Viduslaiku tempļ a ē kā tika uzcelta noliktava. Baznī cai sā kā s tumš i laiki. Tad bija veikali, XIX gadsimtā - restorā ns, lī dz kā ds vī rietis vā rdā Kamils Gilberts restorā nā pamanī ja tā s paš as romā nikas kolonnas atliekas un neveica izpē ti. Pateicoties viņ am, baznī cu sā ka atjaunot. Mū sdienā s tā ir evaņ ģ ē liskā baznī ca.
Tomē r galvenais ar templi saistī tais notikums ir nozī mī gs husī tu kustī bas vē sturē . Katedrā les centrā atrodas zelta bļ oda. Husī ti š eit pulcē jā s laikā , kad kustī bas dalī bnieki tika vajā ti. Jans no Hradekas, kurš kalpoja baznī cā , pirmo reizi sā ka dievkalpojumus draudzes locekļ iem ar maizi un vī nu. Par to atgā dina zelta bļ oda. Pirms tam vī nu dzē ra tikai priesteri Jans no Hradekas, un husī ti apgalvoja, ka Dieva priekš ā visi ir vienlī dzī gi. Kopš tā laika husī tus sā ka saukt par glā ž u nesē jiem.
1909. gadā pie baznī cas sienas tika uzstā dī ta piemiņ as plā ksne no rozā marmora ar J. Marž atkas bronzas ieliktni. Viņ a liecina, ka š eit, kapsē tā pie baznī cas Sv. Martins, apbedī ts slavenā s tē lnieku dzimtas locekļ us - Janu Brokofu (1652-1718) un viņ a dē lus Mihalu Janu Brokofu (1686-1721) un ievē rojamā ko no tiem Ferdinandu Maksimiliā nu Brokofu (1688-1731).
Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
