5 kilometrus no Bolī vijas galvaspilsē tas Sukres atrodas ī sta princeses pils. La Glorieta tika uzcelta 1897. gadā pē c Dona Fransisko Argandona un viņ a sievas Klotildes pasū tī juma. Argandons bija bankas Potosi sudraba raktuvju ī paš nieks, Bolī vijas vē stnieks Francijā un Krievijā , kā arī neizsakā mas bagā tī bas ī paš nieks. Tajā paš ā laikā Fransisko un viņ a sieva aktī vi iesaistī jā s labdarī bas darbā , nodibinā ja divus bē rnu namus, ziedoja naudu teā tra un Potosi-Sucre dzelzceļ a bū vniecī bai.
Reiz, pā rsteigts par Argandona ziedojuma lielumu katoļ u baznī cai, pā vests Leons XIII pieš ķ ī ra laulā tajiem La Glorieta prinč a un princeses titulus (lai gan Bolī vijā nebija monarhijas). Tā kā prinč iem ir jā dzī vo pilī , Argandons uzcē la neparastu savrupmā ju ar 40 istabā m. Pils arhitektoniskais stils ir pilnī ga eklektika, kas daudziem š ķ iet bezgaumī ga.
Viens tornis veidots krievu stilā , otrs ar ķ ī nieš u pagodas motī viem, treš ais ir Bigbena gotiskā kopija, pā rē jais ir Florences stilā . Iekš pusē ir mozaī kas, marmors, apmetums, vitrā ž as. Bet, ņ emot vē rā Bolī vijas vispā rē jo arhitektonisko trulumu (Sucre neskaitā s), š ī pils ir diezgan patī kams spilgts iespaids. Apkā rt paš ai savrupmā jai ir dā rzs ar strū klakā m un skulptū rā m, agrā k pa dā rza teritoriju staigā ja tvaika lokomotī ve, apkā rt skraidī ja visā di dzī vnieki.
Vienī gā s Bolī vijas aristokrā tu dzimtas vē sture beidzā s 1933. gadā ar Klotildes nā vi, Argandoniem nebija bē rnu. Pils kā du laiku piederē ja Bolī vijas bruņ otajiem spē kiem, tajā atradā s militā rā akadē mija, kopš.1987. gada La Glorieta ir kļ uvusi par muzeju.
Reiz, pā rsteigts par Argandona ziedojuma lielumu katoļ u baznī cai, pā vests Leons XIII pieš ķ ī ra laulā tajiem La Glorieta prinč a un princeses titulus (lai gan Bolī vijā nebija monarhijas). Tā kā prinč iem ir jā dzī vo pilī , Argandons uzcē la neparastu savrupmā ju ar 40 istabā m. Pils arhitektoniskais stils ir pilnī ga eklektika, kas daudziem š ķ iet bezgaumī ga.
Viens tornis veidots krievu stilā , otrs ar ķ ī nieš u pagodas motī viem, treš ais ir Bigbena gotiskā kopija, pā rē jais ir Florences stilā . Iekš pusē ir mozaī kas, marmors, apmetums, vitrā ž as. Bet, ņ emot vē rā Bolī vijas vispā rē jo arhitektonisko trulumu (Sucre neskaitā s), š ī pils ir diezgan patī kams spilgts iespaids. Apkā rt paš ai savrupmā jai ir dā rzs ar strū klakā m un skulptū rā m, agrā k pa dā rza teritoriju staigā ja tvaika lokomotī ve, apkā rt skraidī ja visā di dzī vnieki.
Vienī gā s Bolī vijas aristokrā tu dzimtas vē sture beidzā s 1933. gadā ar Klotildes nā vi, Argandoniem nebija bē rnu. Pils kā du laiku piederē ja Bolī vijas bruņ otajiem spē kiem, tajā atradā s militā rā akadē mija, kopš.1987. gada La Glorieta ir kļ uvusi par muzeju.
Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
