1781. gadā imperators Dž ozefs II izsniedza atļ auju nodibinā t grieķ u pareizticī go Svē tā s Trī svienī bas kopienu. Templi 1782. –1787. gadā uzcē la arhitekts Pī ters Molners. 1856. gadā grieķ u izcelsmes austrieš u uzņ ē mē js Georgs Simons fon Sina atveda no Atē nā m arhitektu Teofilu fon Hansenu un uzdeva viņ am atjaunot grieķ u baznī cu. Š is bija pirmais parlamenta namu, Mā kslas akadē mijas un daudzu Vī nes piļ u topoš ā veidotā ja bizantieš u stila projekts. Kā du laiku baznī ca bija atvē rta citiem pareizticī gajiem kristieš iem, un to izmantoja citas pareizticī go kopienas, lī dz tā s uzcē la savas baznī cas. Gleznas uz fasā des un vestibilā ir veidojis Karls Rals, bet freskas – Ludvigs Tirš s. Svē tā s Trī svienī bas baznī ca ir Austrijas grieķ u pareizticī go metropolī tu katedrā le kopš.1963. gada.
Metropolitē na rezidence, skola un bibliotē ka atrodas augš ē jos stā vos.
Metropolitē na rezidence, skola un bibliotē ka atrodas augš ē jos stā vos.
Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
