Pieminekļ a paraugs bija Marka Aurē lija jā tnieku skulptū ra Romā . Projekta autors ir tē lnieks Francs Antons Zauners. Viņ š saņ ē ma pasū tī jumu 1795. gadā un 1797. gadā prezentē ja pieminekļ a projektu. Raž oš anas un uzstā dī š anas process ilga 10 gadus. Lietuvē atseviš ķ i tika izgatavotas imperatora (1800) un zirga (1803) statujas. Š is bija pirmais š ā ds darbs Austrijā , agrā k š ā das skulptū ras tika atlietas Francijā.
Imperators romieš u drē bē s un apavos sē ž uz zirga bez segliem un kā pš ļ iem. Piemineklis tika atklā ts 1807. gada 3. novembrī (bet uzraksts uz postamenta - 1806. gads). Pjedestā la sā nos - bronzas bareljefi, kas slavina imperatoru kā tirdzniecī bas un lauksaimniecī bas patronu.
Triestes ostas atklā š ana: imperators pavē l tirdzniecī bas dievam Merkū rijam atbrī vot tirdzniecī bu (sieviete uz preč u ķ ī pas ar sasietā m rokā m). Aiz imperatora ir tirgotā js, kurš aprē ķ ina peļ ņ u, un eņ ģ elis, kas slavina imperatoru.
Fonā bā ka un kuģ is.
Spā rnotais ģ ē nijs ved imperatoru uz Eiropu (sievieti ar grā matu rokā s). Aiz viņ a - apdomī bas alegorija, turot rokā č ū sku, aiz tiem - tē vs mā ca dē lam arš anu. Fonā – ozols kā stabilitā tes un lojalitā tes simbols.
Uz č etriem pī lā riem ap pieminekli - č etri medaljoni, kas attē lo imperatora svarī gā kos sasniegumus. Cita starpā - Galī cijas un Lodomē rijas Pastā vī gā s konvencijas dibinā š ana 1782. gadā un Ļ vovas Universitā tes dibinā š ana 1784. gadā .
Imperators romieš u drē bē s un apavos sē ž uz zirga bez segliem un kā pš ļ iem. Piemineklis tika atklā ts 1807. gada 3. novembrī (bet uzraksts uz postamenta - 1806. gads). Pjedestā la sā nos - bronzas bareljefi, kas slavina imperatoru kā tirdzniecī bas un lauksaimniecī bas patronu.
Triestes ostas atklā š ana: imperators pavē l tirdzniecī bas dievam Merkū rijam atbrī vot tirdzniecī bu (sieviete uz preč u ķ ī pas ar sasietā m rokā m). Aiz imperatora ir tirgotā js, kurš aprē ķ ina peļ ņ u, un eņ ģ elis, kas slavina imperatoru.
Fonā bā ka un kuģ is.
Spā rnotais ģ ē nijs ved imperatoru uz Eiropu (sievieti ar grā matu rokā s). Aiz viņ a - apdomī bas alegorija, turot rokā č ū sku, aiz tiem - tē vs mā ca dē lam arš anu. Fonā – ozols kā stabilitā tes un lojalitā tes simbols.
Uz č etriem pī lā riem ap pieminekli - č etri medaljoni, kas attē lo imperatora svarī gā kos sasniegumus. Cita starpā - Galī cijas un Lodomē rijas Pastā vī gā s konvencijas dibinā š ana 1782. gadā un Ļ vovas Universitā tes dibinā š ana 1784. gadā .
Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
