Johans Andreass fon Lī benbergs bija Vī nes mē rs otrā Turcijas iebrukuma laikā.1683. gadā . Viņ š vadī ja pilsē tas aizsardzī bu, personī gi uzraudzī ja nocietinā jumu celtniecī bu un aizstā vju sievu izveidi.
Pieminekļ a priekš ā guļ lauva, kura ķ epa balstā s uz turku vairoga. Medaljonā ir apzeltī ts mē ra portrets lī dz viduklim, ko ierā mē lauru vainags, ko tur divi eņ ģ eļ i. Deviņ us metrus gara obeliska virsotnē stā v zeltī ta uzvaras dieviete ar lauru vainagu rokā . Pieminekļ a aizmugurē ir bronzas kartuš a ar Vī nes ģ erboni un uzrakstu “Viņ a galva mirdzē ja no drosmes un neatlaidī bas ā rkā rtī gi sarež ģ ī tā situā cijā . Vī ne viņ am ir pateicī ga. " Piemineklis tika atklā ts 1890. gada 12. septembrī . Autori: tē lnieks Johans Zilbernagls, arhitekts Francs fon Neimans jaunā kais.
Pieminekļ a priekš ā guļ lauva, kura ķ epa balstā s uz turku vairoga. Medaljonā ir apzeltī ts mē ra portrets lī dz viduklim, ko ierā mē lauru vainags, ko tur divi eņ ģ eļ i. Deviņ us metrus gara obeliska virsotnē stā v zeltī ta uzvaras dieviete ar lauru vainagu rokā . Pieminekļ a aizmugurē ir bronzas kartuš a ar Vī nes ģ erboni un uzrakstu “Viņ a galva mirdzē ja no drosmes un neatlaidī bas ā rkā rtī gi sarež ģ ī tā situā cijā . Vī ne viņ am ir pateicī ga. " Piemineklis tika atklā ts 1890. gada 12. septembrī . Autori: tē lnieks Johans Zilbernagls, arhitekts Francs fon Neimans jaunā kais.
Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
