Історію церкви почали іноземці – босоногі брати францисканці, які прийшли до Відня з Італії на початку XIII століття на запрошення австрійського герцога Леопольда VI. Заснував її в 1276 року теж іноземець, чех Отакар II Пржемисл. Побудована церква у французькому стилі, а належить вона з кінця XVIII століття італійської конгрегації, що дала їй друге ім'я – Діви Марії Сніжної.
За всю історію церкви її не раз перебудовували, надаючи будівлі риси різних стилів архітектури. Верхня частина восьмигранної вежі була зруйнована турками під час облоги 1529 року і відновлена в XVIII столітті. У XIX столітті був повністю реконструйований первозданний готичний вигляд будівлі.
Портал над входом розділений на три частини, вони прикрашені барельєфами розп'яття Христа і зображень святих. Усередині храму - три нави. Внутрішнє оздоблення спочатку було виконане в стилі бароко, але зараз від колишнього інтер'єру збереглися тільки фрагменти: фреска Франциска Ассизького, прекрасні вітражі ордену міноритів, ліпні прикраси і розпис головного вівтаря.
Головним скарбом церкви є мозаїчна копія фрески Леонардо да Вінчі «Тайна вечеря». Мозаїка виконана Джакомо Рафаеллі у 1814 році на замовлення Наполеона Бонапарта. Проте закінчену мозаїку купив не замовник, котрий на той час уже був позбавлений трону, а його тесть – австрійський імператор Франц I. А подарував мозаїку церкві у 1845 році наступник Франца I, імператор Фердинанд I, причому, не тільки подарував, але і виділив кошти на те, щоб розмістити її в одній з церковних нав.
Baznī cas vē sture sā kā s ar ā rzemniekiem – baskā ju brā ļ iem franciskā ņ iem, kuri trī spadsmitā gadsimta sā kumā ieradā s Vī nē no Itā lijas pē c Austrijas hercoga Leopolda VI uzaicinā juma. To 1276. gadā dibinā ja ā rzemnieks č ehs Otakars II Pš emisls. Baznī ca celta franč u stilā , un kopš XVIII gadsimta beigā m tā pieder itā ļ u draudzei, kas tai deva otru nosaukumu - Sniega Jaunava Marija.
Baznī cas pastā vē š anas laikā tā ir daudzkā rt pā rbū vē ta, pieš ķ irot ē kai daž ā du arhitektū ras stilu iezī mes. Astoņ stū ra torņ a augš ē jo daļ u 1529. gada aplenkuma laikā iznī cinā ja turki un pā rbū vē ja XVIII gadsimtā . XIX gadsimtā ē kas sā kotnē jais gotiskais izskats tika pilnī bā rekonstruē ts.
Portā ls virs ieejas sadalī ts trī s daļ ā s, tā s rotā Kristus krustā siš anas bareljefi un svē to tē li. Tempļ a iekš pusē - trī s navas.
Sā kotnē ji interjers veidots baroka stilā , bet tagad no kā dreizē jā interjera ir saglabā juš ies tikai fragmenti: Asī zes Franciska freska, skaistas Minorī tu ordeņ a vitrā ž as, apmetuma ornamenti un gleznas uz galvenā altā ra.
Baznī cas galvenais dā rgums ir Leonardo da Vinč i freskas "Pē dē jais vakarē diens" mozaī kas kopija. Mozaī ku 1814. gadā pē c Napoleona Bonaparta pasū tī juma izgatavoja Dž akomo Rafaelli. Tač u gatavo mozaī ku iegā dā jā s nevis pasū tī tā js, kuram jau bija atņ emts tronis, bet gan viņ a sievastē vs Austrijas imperators Francis I. Mozaī ku baznī cai 1845. gadā dā vinā ja Franč a I pē ctecis imperators. Ferdinands I. novietot to vienā no baznī cas navā m.