Minorītu baznīca

Minorītu baznīca
Novērtējums 8110

12 maijā 2020Ceļošanas laiks: 26 jūnijs 2019
Baznī cas vē sture sā kā s ar ā rzemniekiem – baskā ju brā ļ iem franciskā ņ iem, kuri trī spadsmitā gadsimta sā kumā ieradā s Vī nē no Itā lijas pē c Austrijas hercoga Leopolda VI uzaicinā juma. To 1276. gadā dibinā ja ā rzemnieks č ehs Otakars II Pš emisls. Baznī ca celta franč u stilā , un kopš XVIII gadsimta beigā m tā pieder itā ļ u draudzei, kas tai deva otru nosaukumu - Sniega Jaunava Marija.

Baznī cas pastā vē š anas laikā tā ir daudzkā rt pā rbū vē ta, pieš ķ irot ē kai daž ā du arhitektū ras stilu iezī mes. Astoņ stū ra torņ a augš ē jo daļ u 1529. gada aplenkuma laikā iznī cinā ja turki un pā rbū vē ja XVIII gadsimtā . XIX gadsimtā ē kas sā kotnē jais gotiskais izskats tika pilnī bā rekonstruē ts.

Portā ls virs ieejas sadalī ts trī s daļ ā s, tā s rotā Kristus krustā siš anas bareljefi un svē to tē li. Tempļ a iekš pusē - trī s navas.
Sā kotnē ji interjers veidots baroka stilā , bet tagad no kā dreizē jā interjera ir saglabā juš ies tikai fragmenti: Asī zes Franciska freska, skaistas Minorī tu ordeņ a vitrā ž as, apmetuma ornamenti un gleznas uz galvenā altā ra.

Baznī cas galvenais dā rgums ir Leonardo da Vinč i freskas "Pē dē jais vakarē diens" mozaī kas kopija. Mozaī ku 1814. gadā pē c Napoleona Bonaparta pasū tī juma izgatavoja Dž akomo Rafaelli. Tač u gatavo mozaī ku iegā dā jā s nevis pasū tī tā js, kuram jau bija atņ emts tronis, bet gan viņ a sievastē vs Austrijas imperators Francis I. Mozaī ku baznī cai 1845. gadā dā vinā ja Franč a I pē ctecis imperators. Ferdinands I. novietot to vienā no baznī cas navā m.
Tulkots automātiski no ukraiņu valodas. Skatīt oriģinālu

VIETAS TUVUMĀ
JAUTĀJUMA ATBILDE
Nav jautājumu