Ī paš a vieta Erevā nā ir Tsitsernakaberd kalns, kur atrodas Genocī da upuru piemiņ as memoriā lais komplekss. Memoriā ls ir veltī ts 1.5 miljonu armē ņ u piemiņ ai, ko nogalinā ja Osmaņ u impē rijas genocī da laikā.20. gadsimta pirmajā pusē.
Interesanta ir š ī memoriā la dibinā š anas vē sture. Padomju varas apstā kļ os viss, kas saistā s ar nacionā lo ideoloģ iju, bija absolū ti nepieņ emams un aizliegts, un arī genocī da upuru piemiņ a nebija iespē jama.
1965. gadā , kad visa armē ņ u diaspora svinē ja armē ņ u genocī da 50. gadadienu, Padomju Armē nijā š ā das iespē jas nebija. Un tā pē c 24. aprī lī pilsē tu centrā lajos laukumos un Erevā nā tika organizē tas masu demonstrā cijas, pieprasot izveidot Genocī da upuru piemiņ as memoriā lu.
Iedzī votā ju spiediena ietekmē Armē nijas valdī ba nolē ma uzcelt pieminekli, un ar Maskavas atļ auju projekts tika apstiprinā ts.
1965. gada aprī lī Armē nijā tika izsludinā ts valsts mē roga konkurss par memoriā la izveidi, kurā piedalī jā s daudzi arhitekti. Katrs prezentē ja savu projektu, bet par uzvarē tā ju tika izvē lē ts A. Tarkhanjana un S. Kalaš jana projekts. Par memoriā la vietu viņ i izvē lē jā s Citsernakaberda kalnu, kura bū vniecī bas laikā tika atrasti bronzas laikmeta priekš meti.
Memoriā la svinī gā atklā š ana notika 1967. gada 29. novembrī.
Komplekss aizņ em 4500 kvadrā tmetru platī bu un sastā v no trim galvenajiem elementiem: atmiņ u sienas, svē tnī cas ar Mū ž ī go liesmu un "Armē nijas atdzimš anas" stē lu.
Lī dz Erevā nas apskates objektu ē kai var nokļ ū t, ejot pa sē rojoš o egļ u aleju. Visus kokus iestā dī ja to valstu pā rstā vji, kuras atzina genocī da faktu. Gar aleju atrodas 100 metrus gara bazalta memoriā lā siena ar akmenī izkaltu pilsē tu nosaukumiem, kuru iedzī votā jus genocī da laikā nogalinā ja turki.
Memoriā lā kompleksa centrā lā kompozī cija ir apaļ š piemineklis-svē tnī ca. Divpadsmit bazalta plā tnes veido apli, to forma atgā dina tradicionā los armē ņ u hač karus ar lieliem grebtiem krustiem. Tā s simbolizē karā ar Turciju zaudē tā s 12 Armē nijas provinces, kas mū sdienā s ir Turcijas sastā vā. Pieminekļ a-svē tnī cas centrā deg Mū ž ī gā liesma, tā s liesmu pavada sē ru melodiju skaņ as. Kā pņ u stā vums liek apmeklē tā jiem neviļ us godbijī bā noliekt galvu, nokā pjot pusotru metru lī dz Mū ž ī gajai liesmai.
44 metrus garā granī ta stē la simbolizē armē ņ u tautas atdzimš anu. To sadala dziļ a vertikā la plaisa un simbolizē armē ņ u traģ isko un vardarbī go izkliedi, kā arī parā da viņ u vienotī bu.
1995. gadā , armē ņ u genocī da 80. gadadienā , pie memoriā lā kompleksa tika uzcelts Armē nijas genocī da muzejs-institū ts.
Muzejs atrodas pazemē . Ir fotogrā fijas, kas stā sta par tiem briesmī gajiem notikumiem. Tā pat š eit var redzē t vā cu fotož urnā listu attē lus un viņ u rakstus, materiā lus no daž ā dā m starptautiskā m organizā cijā m un valdī bas struktū rā m, kas kategoriski nosodī ja genocī du.
Neskatoties uz skumjā m, ko muzejs sagā dā , es joprojā m iesaku apmeklē t š o vietu, jo ī paš i 2014. gadā ž urnā ls Forbes iekļ ā va Armē nijas genocī da muzeju 9 memoriā lo muzeju sarakstā , kas jā apmeklē ikvienam.
Muzejs ir atvē rts no otrdienas lī dz svē tdienai no 11:00-16:00. Ieeja bez maksas, tač u laipni gaidī ti ziedojumi. Muzejā nedrī kst ē st, dzert un smē ķ ē t, kā arī fotografē t un filmē t, runā t pa telefonu.
Memoriā ls atrodas 45 minū š u pastaigas attā lumā no Republikas laukuma. Ir vienkā rš ā ks veids - doties ar autobusu uz Hamalir staciju vai staigā t no Barekamutyun metro stacijas.
No kalna paveras ļ oti skaists skats uz Erevā nu.
Vai vē laties apmeklē t?
Ekskursijas uz Armē niju - Tū risma aģ entū ra "Hot Line", www. karsts. com. ua +38(044)599-46-30, +38(050)346-4599, +38(067)462-9242
Interesanta ir š ī memoriā la dibinā š anas vē sture. Padomju varas apstā kļ os viss, kas saistā s ar nacionā lo ideoloģ iju, bija absolū ti nepieņ emams un aizliegts, un arī genocī da upuru piemiņ a nebija iespē jama.
1965. gadā , kad visa armē ņ u diaspora svinē ja armē ņ u genocī da 50. gadadienu, Padomju Armē nijā š ā das iespē jas nebija. Un tā pē c 24. aprī lī pilsē tu centrā lajos laukumos un Erevā nā tika organizē tas masu demonstrā cijas, pieprasot izveidot Genocī da upuru piemiņ as memoriā lu.
Iedzī votā ju spiediena ietekmē Armē nijas valdī ba nolē ma uzcelt pieminekli, un ar Maskavas atļ auju projekts tika apstiprinā ts.
1965. gada aprī lī Armē nijā tika izsludinā ts valsts mē roga konkurss par memoriā la izveidi, kurā piedalī jā s daudzi arhitekti. Katrs prezentē ja savu projektu, bet par uzvarē tā ju tika izvē lē ts A. Tarkhanjana un S. Kalaš jana projekts. Par memoriā la vietu viņ i izvē lē jā s Citsernakaberda kalnu, kura bū vniecī bas laikā tika atrasti bronzas laikmeta priekš meti.
Memoriā la svinī gā atklā š ana notika 1967. gada 29. novembrī.
Komplekss aizņ em 4500 kvadrā tmetru platī bu un sastā v no trim galvenajiem elementiem: atmiņ u sienas, svē tnī cas ar Mū ž ī go liesmu un "Armē nijas atdzimš anas" stē lu.
Lī dz Erevā nas apskates objektu ē kai var nokļ ū t, ejot pa sē rojoš o egļ u aleju. Visus kokus iestā dī ja to valstu pā rstā vji, kuras atzina genocī da faktu. Gar aleju atrodas 100 metrus gara bazalta memoriā lā siena ar akmenī izkaltu pilsē tu nosaukumiem, kuru iedzī votā jus genocī da laikā nogalinā ja turki.
Memoriā lā kompleksa centrā lā kompozī cija ir apaļ š piemineklis-svē tnī ca. Divpadsmit bazalta plā tnes veido apli, to forma atgā dina tradicionā los armē ņ u hač karus ar lieliem grebtiem krustiem. Tā s simbolizē karā ar Turciju zaudē tā s 12 Armē nijas provinces, kas mū sdienā s ir Turcijas sastā vā. Pieminekļ a-svē tnī cas centrā deg Mū ž ī gā liesma, tā s liesmu pavada sē ru melodiju skaņ as. Kā pņ u stā vums liek apmeklē tā jiem neviļ us godbijī bā noliekt galvu, nokā pjot pusotru metru lī dz Mū ž ī gajai liesmai.
44 metrus garā granī ta stē la simbolizē armē ņ u tautas atdzimš anu. To sadala dziļ a vertikā la plaisa un simbolizē armē ņ u traģ isko un vardarbī go izkliedi, kā arī parā da viņ u vienotī bu.
1995. gadā , armē ņ u genocī da 80. gadadienā , pie memoriā lā kompleksa tika uzcelts Armē nijas genocī da muzejs-institū ts.
Muzejs atrodas pazemē . Ir fotogrā fijas, kas stā sta par tiem briesmī gajiem notikumiem. Tā pat š eit var redzē t vā cu fotož urnā listu attē lus un viņ u rakstus, materiā lus no daž ā dā m starptautiskā m organizā cijā m un valdī bas struktū rā m, kas kategoriski nosodī ja genocī du.
Neskatoties uz skumjā m, ko muzejs sagā dā , es joprojā m iesaku apmeklē t š o vietu, jo ī paš i 2014. gadā ž urnā ls Forbes iekļ ā va Armē nijas genocī da muzeju 9 memoriā lo muzeju sarakstā , kas jā apmeklē ikvienam.
Muzejs ir atvē rts no otrdienas lī dz svē tdienai no 11:00-16:00. Ieeja bez maksas, tač u laipni gaidī ti ziedojumi. Muzejā nedrī kst ē st, dzert un smē ķ ē t, kā arī fotografē t un filmē t, runā t pa telefonu.
Memoriā ls atrodas 45 minū š u pastaigas attā lumā no Republikas laukuma. Ir vienkā rš ā ks veids - doties ar autobusu uz Hamalir staciju vai staigā t no Barekamutyun metro stacijas.
No kalna paveras ļ oti skaists skats uz Erevā nu.
Vai vē laties apmeklē t?
Ekskursijas uz Armē niju - Tū risma aģ entū ra "Hot Line", www. karsts. com. ua +38(044)599-46-30, +38(050)346-4599, +38(067)462-9242
Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
