Tulpju paradīze
Keukenhof ir karaliskais ziedu parks Nī derlandē . Zinā ms arī kā Eiropas dā rzs. Atrodas starp Amsterdamu un Hā gu, mazajā Lisse pilsē tiņ ā . Katru gadu parks ir atvē rts apmeklē tā jiem aptuveni no 20. marta lī dz 20. maijam.
Parka vē sture aizsā kā s XV gadsimtā . Š ajā s stundā s š o teritoriju klā ja cieti mež i un smilš u kā pas. Š ī s zemes piederē ja Bavā rijas grā fienei Hennegavai Jē kabam. Š ajā laikā celtā s un mū sdienā s apskatā mā s pils iemī tniekiem apkā rtē jais mež s bija medī jumu, sē ņ u, ogu, ā rstniecī bas augu avots. Teritorija pie pils tika izmantota apstā dī jumu un garš augu audzē š anai virtuvei. No š ejienes radies parka nosaukums, kas holandieš u valodā nozī mē "Virtuves pagalms".
19. gadsimtā barons un baronese van Pallandi lū dza ainavu arhitektu Janu Deividu Zoheru un viņ a dē lu Luisu Polu Zoheru, kas pazī stams arī ar saviem darbiem Vondelparkā , izstrā dā t teritoriju ap pili.
Parku dzī vojamo mā ju pamati tika uzsā kti 1857. gadā . Tika izmantoti klasiskie angļ u parku veidoš anas principi.
Ideja par puķ u atrakciju parka izveidi, kas gū tu arī pā rdoš anas ieņ ē mumus, radā s ziedu audzē tā jiem un eksportē tā jiem 20. gadsimta 40. gados. Tika nolemts izveidot vizuā lu izstā di ziedu tirdzniecī bai. Viņ i sā ka audzē t ne tikai tulpes, bet arī narcises, hiacintes, japā ņ u sakuras. Parks pasaulei tika prezentē ts 1949. gadā , kad uzņ ē mē ji un ziedu eksportē tā ji š eit sarī koja brī vdabas ziedu izstā di.
Papildus ir vē rts pieminē t senā s dzirnavas, kas atrodas parkā . Dzirnavas tika uzceltas 1892. gadā Nī derlandes pilsē tā Groningenā .
Sā kotnē jais mē rķ is bija izmantot pankū ku, lai izsū knē tu ū deni no poldera. 1957. gadā Holland American Line nopirka dzirnavas un pā rveda tā s uz parku, kur tā s tika atjaunotas 2008. gadā.
Kopš tā laika tas atrodas parkā kā brī vdabas muzejs, un ikviens var vē rot klasisko holandieš u dzirnavu interjeru.
Parks atrodas uz 32 hektā riem zemes.
Parkā aug aptuveni septiņ i miljoni sī polu (hiacintes, krokusi, narcises, rubeņ i, muskari).
No tiem aptuveni 4.5 miljoni tulpju — 100 š ķ irņ u.
Apmē ram 90 koku sugas.
Ir liels skaits ezeru, dī ķ u, ū denskritumu, strautu, kanā lu. Lielā kā daļ a no tiem ir pieejami laivu braucieniem.
Ezera un kanā lu krastus savieno vairā k nekā.40 tiltu un tiltu.
Visu gā jē ju eļ ļ u kopē jais garums ir aptuveni 15 km.
Gar alejā m ir daž ā du laikmetu nī derlandieš u un ā rzemju meistaru skulptū ras: Konings, Kervels, Vermē rs, Brunings.
Parkā ir arī : mā jdzī vnieku ferma, paviljons "Royal Shoes", angļ u tē jas paviljons, bē rnu izklaides komplekss "Bollebozen", restorā ni, kafejnī cas, autostā vvietas.
Parks sastā v no trim siltumnī cā m:
• Vilema Aleksandra paviljons – amarillis, hiacintes, hortenzijas, lilijas, augi podos un ziedi.
• Orange-Nassau paviljons – frē zijas, gerberas, rozes, tulpes, ī risi, alstromē rijas, narcises, krizantē mas, kalla lilijas un neļ ķ es.
• Beatrises paviljons ir Nī derlandes princeses personī gais paviljons. Atrodas netā lu no parka tā lā kā s ziemeļ u daļ as, netā lu no pankū ku mā jas. Ir orhideju ekspozī cijas.
Aprī ļ a beigā s notiks ziedu parā de "Bloemencorso Bollenstreek" - daž ā du ziedu kompozī ciju gā jiens.
Karalienei Dž uliā nai (toreiz princesei) bija tas gods atklā t parku.
Princis Bernards ir uzņ ē mis vairā kas dokumentā lā s filmas par parku.
2001. gadā princis Vilems Aleksandrs un Maxima (vē lā k sieviete), atrodoties parkā , pirmo reizi tika iepazī stinā ti ar iedzī votā jiem kā pā ris.
2003. gada rudenī princis Vilems Aleksandrs kopā ar olimpiskajiem medaļ niekiem Anksiju van Gransvenu un Pī teru van den Hugenbendu iestā dī ja pirmos lukulī nus olimpisko gredzenu simboliskajam sastā vam.
