Swakopmund, Namībija ir pārsteidzoša. Ceļojums uz Āfriku 2018
Pē c Dienvidā frikas, Mozambikas, Svazilendas un Botsvā nas apmeklē juma Namī bija man ir kļ uvusi par spož u vietu uz visas Ā frikas fona. Š ķ iet, ka nokļ uvu nevis Ā frikas valstī , bet gan atseviš ķ ā salā okeā nā . Mani pā rsteidza Namī bijas tī rī ba un skaistums. Svakopmundes pilsē tu es piedē vē ju interesantai pilsē tai. Š is valsts reģ ions man atgā dinā ja Nī derlandes Atlantijas okeā na piekrasti. Namī bija kaut kā neiederas manā s domā s, ka tā tomē r ir Ā frikas valsts, bet daudz labā ka un skaistā ka. Atbilde ir vienkā rš a. Namī bijā ir daudz balto cilvē ku, kuriem patī k kā rtī ba. Svakopmundē dzī vo lielā kā daļ a balto, un viņ iem š ajā pilsē tā pieder gandrī z viss, izņ emot mā jas pilsē tas nomalē , kur dzī vo stipri iedeguš i iedzī votā ji, kur manā ma afrikā ņ u attieksme pret zemi, uz kuras viņ i dzī vo. Netī rs un putekļ ains. Tiesa, tas ir putekļ ains visā pilsē tā , jo netā lu atrodas slavenā s Namī bijas smiltis. Putekļ i š eit ir vienī gais trū kums, kas sabojā ja manu kameru.
Tagad, cik es saprotu, Ā frikā viss ir atkarī gs no tā , kas dzī vo pilsē tā s un kas tā s pā rvalda. Kad Mandella padzina baltos no Dienvidā frikas ziemeļ u un centrā lā s daļ as, š ie apgabali pā rvē rtā s par ļ aunajiem gariem, un balto iemī tnieku radī tais pamazā m tiek iznī cinā ts. Mū sdienā s Dienvidā frikā ir skaista galvenokā rt dienvidos, kur baltā iedzī votā ju daļ a bē ga, norobež ota ar dzeloņ drā tī m. Iedzī votā ju tumš ā daļ a var strā dā t tikai piespiedu kā rtā . Man ž ē l Dienvidā frikas, kā dreiz ļ oti skaistas valsts. Vienlī dzī ba, tā pat kā revolū cijas, ne vienmē r nes vē lamo rezultā tu.
Svakopmunde Namī bijā Krievijai ir kā Soč i. Cilvē ki š eit ierodas peldē ties, doties uz nacionā lajiem parkiem un ar dž ipiem sarī kot elliš ķ ī gas sacensī bas Namī bijas smiltī s un kā pā s. Nesaprotu krievu bagā tniekus, kas braukā ar smagiem dž ipiem pa Krievijas mazpilsē tā m, kur ir š auras ieliņ as un daudz gā jē ju. Acī mredzot viņ i ir nepacietī gi, lai parā dī tu savu bagā tī bu. Š eit, Ā frikā , es novē rtē ju smago dž ipu vē rtī bu. Š eit ir viņ u elements un vieta viņ iem. Braucu ar daž iem dž ipiem, no kuriem bija palikuš i tikai sarū sē juš i dzelzs gabali, bet viņ š joprojā m kā pj kalnā un lido pa smiltī m.
Mū su jaunizveidotie bagā tnieki no Svinjukino ciema ir tā lu no Eiropas automaš ī nu ī paš umtiesī bu kultū ras. Eiropas pilsē tā s pat ministri braukā ar mazā m maš ī nā m vai velosipē diem. Bet Krievijā ? Eiropai automaš ī na ir pā rvietoš anā s lī dzeklis, bet Krievijā tā ir bagā tī bas un labklā jī bas veids.
Ienesī gā kā s sievas. Apmetnis uz augš stilba un krelles. Un mū su?
Viņ i man piedā vā ja palikt pie viņ iem. Viņ i teica, ka mani ļ oti mī lē s.
Viens bija aizvainots, jo es viņ u neapskā vu.
Nelsona Mandelas biogrā fija
Nelsons Mandela - pirmais Dienvidā frikas melnā dainais prezidents no 1994. gada 10. maija lī dz 1999. gada 14. jū nijam, viens no slavenā kajiem aktī vistiem cī ņ ā par cilvē ktiesī bā m aparteī da pastā vē š anas laikā , par ko viņ š cietumā pavadī ja 27 gadus , 1993. gada Nobela Miera prē mijas laureā ts. Dzimis 1918. gada 18. jū lijā Dienvidā frikas Republikā .
