Maķedonija ir tik tuva un skaista! (otrā diena)
Pā rsteidzoš i, ceļ ojot, no rī ta pamosties man nav grū ti. Neskatoties uz vē lo atgrieš anos viesnī cā , nā kamā diena sā kā s septiņ os no rī ta.
Tā tad, 7:00 celš anā s, no 7:00 lī dz 8:00 pie viesnī cas brokastī m. Un pulksten 8 pie viesnī cas grupu jau gaida ē rts Fibula autobuss. Un uzreiz teikš u, ka tā da rī ta rutī na palika nemainī ga visas turpmā kā s dienas.
Grupa ir nokomplektē ta. Uz ceļ a!
Izbraucam no Skopjes. Ceļ ojuma laiks galvaspilsē tā izrā dī jā s vienī gais laiks, kad Skopji apskatī t dienasgaismā . Satiksme pilsē tā mierī ga, uz ceļ a nav sastrē gumu. Ļ oti ā tri devā mies uz apvedceļ u. Pa ceļ am var redzē t minaretu smailes, mazu baznī cu pirtis. Dzī vojamā s ē kas ir zemas, ir tā das, kuras vē las renovē t. Visur ir tī rs, bet mani pā rsteidza ievē rojamais vietņ u skaits veco automaš ī nu savā kš anai un tirdzniecī bai. Un arī tas, ka pilsē tā kustas pagā juš ā gadsimta 50. -60. gadu automaš ī nas. Patī kami gandarī ti par divstā vu autobusiem. Negaidī ja viņ us satikt.
Izbraucot no pilsē tas, var skaidri redzē t, ka galvaspilsē tu ieskauj kalni, kalnu ķ ē de, un ceļ š iet starp tiem ielejā . Un š ie pagriezieni neļ auj autobusam uzņ emt ā trumu, kas priecē tū ristus. Ir iespē ja baudī t skatu pa logu. Kalni ir klā ti ar mež iem, pa ceļ u vijas upe un gandrī z katrā lī kumā pa ezeru.
Pē c 15 km mū su pirmā pietura. Š is ir Matkas kanjons. Cauri kanjonam tek Treskas upe. 1938. gadā upi aizš ķ ē rsoja dambis, lai saņ emtu elektrī bu. Un rezultā tā ir elektrī ba un ezers ar tī rā ko ū deni. Dambja objekts ir stratē ģ isks. Bet aizliegt bildē ties visiem nevar. Tomē r viņ i visu nofilmē ja, un kā var atteikties un nenoķ ert sevi kā piemiņ u. Ceļ š ir ieklā ts gar kalna malu un izklā ts ar bruģ akmeņ iem. Pa ceļ am ir tabula, kurā norā dī ti marš ruti un kanjona dzī vnieku un augu saraksts. Marš ruta attā lumi tiek rā dī ti minū tē s un stundā s, tā pē c nobraukums nav zinā ms. Bet tū risti ar spieķ iem tika satikti. Ir arī velomarš ruts un ū dens kajaku vai kajaku taka, lai izpē tī tu alas. Virzoties tā lā k, izejam lī dz vā rtiem vedot, es to sauktu par nelielu apmetni. Nelielā Sv. Andreja baznī ca, kas celta 1389. gadā , ir vienī gā lieta, kas palicis no tā da paš a nosaukuma klostera. Sienas gleznojums it kā ir sens. Netā lu atrodas viesnī ca ar ne vairā k kā.10-12 numuriem, restorā ns un kafejnī ca. Un jahtu piestā tne ar laivā m, katamarā niem, kajakiem. Ir arī vieta makš ķ erē š anai, un restorā na darbinieki cepsies.
Bet jau oktobris un viss sagatavots ziemoš anai. Un laivoš anas sezonā ir interesanti apskatī t alas. Bet "zelta rudenim" ir savas priekš rocī bas, domā jot par skaistumu. Bez kalniem, ezeri ar zilganu ū deni, zaļ i dzeltensarkanā m lapā m, koki priecē aci ar ziedoš ā m ciklamenā m, lielā skaitā .
Bet atvē lē tais laiks ir beidzies un, sē ž ot autobusā , turpinā sim ceļ u.
Tikai 70 kilometrus no Skopjes atrodas Mavrovo nacionā lais parks, un pa ceļ am mē s uzzinā m nedaudz vē stures. Maķ edonijā ir trī s nacionā lie parki, Nacionā lais rezervā ts mums izklausā s pazī stamā ks. Mavrovo nacionā lais parks ir treš ais lielā kais nacionā lais parks Maķ edonijas Republikā , tā platī ba pā rsniedz 73 tū kstoš us hektā ru. Parkā ietilpst viens no augstā kajiem Maķ edonijā - Bistras kalnu grē da (2163 m). Parka centrā lā daļ a atrodas Radikas upes ielejā . Nacionā lā parka lejas daļ ā atrodas Mavrovskoe ezers, kur audzē Maķ edonijas foreles, kā š o foreļ u veidu oficiā li sauc. Tā nu gā jā m garā m Mavrovo ciemam. Š eit atrodas tā da paš a nosaukuma slē poš anas kū rorts "Mavrovo". Kalni Mavrovā no 1255 m lī dz 1860 m virs jū ras lī meņ a, ir trī s krē slu pacē lā ji un vienpadsmit pacē lā ji. Kopē jais pacē lā ju garums ir 5700 m. Trases ir paredzē tas visam: iesā cē jiem, pā rliecinā tiem un profesionā ļ iem.
Viesnī cas ir izkaisī tas ap slē poš anas pacē lā jiem. Starp visā m viesnī cā m centrā lo vietu ieņ em viesnī ca Macpetrol – centrā un ar skatu uz pacē lā jiem un galveno kalnu.
Izbraucam no slē poš anas kū rorta, lai turpinā tu braucienu.
Tomē r, nepā rkā pjot ā trumu un izbaudot braucienu, uzbraucam uz vienu no Maķ edonijas Republikas galvenajiem apskates objektiem - Bigor klosteri. Jā izkā pj no autobusa un jā iet pa diezgan stā vu ceļ u. Klosteri ieskauj iespaidī gs kaļ ķ a tufa mū ris - maķ edonieš u valodā "bigors". Tā ds bija klostera nosaukums.
2010. gadā dibinā tais klosteris parā dī jā s vietā , kur Jovans, vē l bū dams mū ks, no skaistā s Radikas upes zvejoja brī numaino Jā ņ a Kristī tā ja ikonu. XVI gadsimta vidū klosteri iznī cinā ja turki. Un unikā lā Jā ņ a Kristī tā ja ikona mistiski pazuda. Un tikai 1743. gadā klosteris tika atjaunots.
Izejot cauri vā rtiem, apmeklē tā ju priekš ā parā dā s saglabā jusies vecā baznī ca. Pie ieejas ir glezna, kurā attē lots divgalvainais ē rglis ar izplestiem spā rniem. Izrā dā s, ka tas ir kristietī bas simbols. Baznī cā atrodas viena no valsts slavenā kajā m ikonostā zē m. Tas tika izveidots laika posmā no 1829. lī dz 1835. gadam. Radī tā ji ir vietē jie iedzī votā ji Pjotrs Filipovs-Garkats ar brā li Marko, Avrams Dikovs ar dē liem Filipu un Vazilu, kā arī Makraridž s Frkovskis. Ikonostā ze ir sadalī ta pat seš ā s rindā s. No izgrebtajiem attē liem atpazī siet Vecā s un Jaunā s Derī bas notikumus. Ikonostā zes grebums ir ziedu ornaments. Kā arī vairā k nekā.500 cilvē ku figū ras un 200 dzī vnieki.
Un starp tiem ikonostā zes kreisajā pusē ir paš u meistaru figū ras darbā .
Katru gadu Bigorskas klosterī ierodas liels skaits tū ristu. Bigorskas klostera unikalitā te ir zinā ma tā lu aiz valsts robež ā m, un tas pamatoti ieņ em visvairā k apmeklē to vietu. Š ī nav tikai vē sturiska vieta, bet arī pielū gsmes vieta ar spē cī gu enerģ iju. Es arī to jutu.
Klosterī tiek veikti restaurā cijas darbi, kā arī tiek celtas jaunas ē kas. Neskatoties uz nelielo platī bu, viss ir plaš s un kompakts. Pē c principa, ja nav iespē jams platumā , tad bū s uz augš u.
Uzturoties Ivana Bigorska klosterī (kā vietē jie to sauc), cilvē ku straume plū da kā strauts. Nā ca tū ristu grupas. Bija autobusi ar svē tceļ ojumu tū ri. Kā arī vietē jie iedzī votā ji un paš ceļ ojoš i tū risti automaš ī nā s. Un katram ir sava vieta gan vienatnei, gan lū gš anai.
Negribē jā s iet prom.
Bet vakars kalnos pienā k ļ oti ā tri un nav manā ms.
Jau tuvojoties krē slai ierodamies Baniš tes ciemā , mū su nakš ņ oš anas vietā . Š is ir atpū tas komplekss, kas atrodas starp kokiem kalnos. Komplekss celts pagā juš ā gadsimta vidū , tač u vē rtī ba no tā nezaudē . Š eit Maķ edonijas dienvidrietumos ir liels skaits termā lo minerā lavotu ar sē rū deņ radi. Ū deņ u vē rtī bu apliecina eksperti no citā m valstī m – Francijas, Vā cijas. Ū dens ir bagā ts ar minerā lvielā m un sā li. Litrā ū dens ir vairā k nekā.4 grami sā ls, ir patī kami dzert siltu ū deni. Tā pat kā vannā . Bet ne vairā k kā.15 minū tes, jo ū dens un sā ls temperatū ra nelabvē lī gi ietekmē sirdi. Ja viss ir saskaņ ā ar noteikumiem, tad sapnis ir skaists.
