Нормально: уютно, близко к морю, рядом большой маркет Normāli: omulīgi, tuvu jūrai, blakus liels tirgus

Viesnī ca tika izvē lē ta neatkarī gi pē c apraksta un atsauksmē m. Atsauksmes biež i ir subjektī vas, impulsī vas. Es salī dzinā ju ar savā m idejā m un nolē mu riskē t.
Liels paldies tū ristiem, kuri atstā ja telpas fotoattē lu. Mē s tikko saņ ē mā m š o numuru.
1. Numurs 31. No balkona paveras skats uz brauktuvi. Ja turat to atvē rtu, tas ir patieš ā m skaļ š . Ja to aizverat, tas ir pilnī gi kluss. Balkons ir plaš s: klusi novietoti trī s plastmasas krē sli un galds tē jai vai kafijai. Pie sienas dvieļ u ž ā vē tā js apnikuš ā veidā : vietā m sarū sē jis. Tas ir mī nuss. Kā pē c to nemainī t vai vismaz nokrā sot? ES nesaprotu.

Ar paš u istabu viss kā rtī bā . Tā da neliela studija ar mini virtuvi. Reiz kafejnī cā izmē ģ inā jā m ē dienu un sapratā m, ka nav nekā labā ka par mū su paš u ē dienu. Aizgā jā m uz tirgu un nopirkā m ē dienu pā ris dienā m burtiski, ievietojā m ledusskapī un gatavojā m uz infrasarkanā s plī ts. Tā s priekš rocī bas: jaudas gradā cija no 1 lī dz 10. Tas ir, cep un vā ra putru un ā tri uzvā ra zupu un tē ju. Tur produkti ir ļ oti labi, svaigi, kvalitatī vi.
Plī ts trū kumi: smags ieslē gums un viens deglis darbojā s. Viens deglis mū s nenobiedē ja, neviens nebija izsalcis. Bet ar š ī s flī zes iekļ auš anu bija vesels piedzī vojums.
Kad saimniece mū s ieveda istabā un iedeva atslē gas, viņ a nepū lē jā s parā dī t, kā ieslē dzam plī ti. Ka pogas nedaudz kavē jas. Tā pē c jau man nā cā s problē mā iesaistī t savu vī ru (un pirms tam viņ a ar dē lu uzvedā s kā tū risti). Viņ š arī skraidī ja apkā rt, meklē jot saimnieci, rā ja viņ ai, bet tas nelī dzē ja. Un tad mū su tuvumā esoš ie cilvē ki mū s izglā ba. Koridorā dzirdē jā m dzimto runu. Uzreiz satikā mies ar kaimiņ iem un meitene pastā stī ja, kā ieslē dz flī zes. Ar to kopumā visa mū su nekā rtī ba beidzā s. Tā kā mē s ar jebkā diem lī dzekļ iem mē ģ inā jā m tikt pie saimnieces, viņ a, protams, tika informē ta, ka mē s viņ u meklē jam. Tā pē c no rī ta viņ a jau bija pie mums. Viņ as vī rs, protams, viņ u rā ja, stingri runā ja ar viņ u. Rezultā tā mē s sadraudzē jā mies ar flī zē m, atradā m labus datortehnikas veikalus Budvā , nopirkā m tur dā vanas un tikai sī kumus sadzī ves vajadzī bā m (un meklē jā m vismaz elektrisko tē jkannu vai mazu katliņ u tē jai, lī dz bija saimniece ).
3. Arī par slikto. Ļ oti maza vannas istaba. Ir arī tualete, duš a un izlietne. Mazgā š anas laikā ū dens patieš ā m noplū st uz grī das. Bet tur drenu ierī ko un principā aiztek. Ja jū s uz pusi sadalā t trauku mazgā š anas sū kli, tad jū s iegū sit lī dzekli š ī ū dens tī rī š anai, jo tas ir neē rti ar dvieli, tad tas ir mitrs un to negribas pieskarties.

Tas, protams, ir bū tisks trū kums, tač u jū s varat izdzī vot.
4. Tī rī š ana ir vā ja, praktiski nav, bet mums to nevajadzē ja, jo negribē jā m, lai mū su istabā kā ds rosā s. Bet viena reize vienkā rš i sakrita ar mū su prombū tni. Vienu reizi tika mainī ta gulta, bet vē lreiz atkā rtoju, ka tas nebija nepiecieš ams. Mums palikuš ie dvieļ i sā kotnē ji bija labi, gandrī z jauni, un sapratu, ka tos nevar nomainī t pret tā diem paš iem. Un tā arī notika. Nomainī tie dvieļ i nemaz nebija jauni.
5. Tagad es sev jautā ju: vai es vē lē tos š eit atgriezties vē lreiz? Ja par to paš u naudu, tad jā , bet ja par lielu naudu, tad nē , nav lielas naudas vē rts, ir daudz trū kumu.