Jaungada stāsts 5. (Kas ir dīvaini vasarīgs un garš, bet tā notika).
Mana drauga tē vs ir č eč ens, bet viņ a mamma ir ebrejs. Š ajā sakarā viņ š ilgu laiku dzī voja kā vienkā rš s krievu cilvē ks. Kā dā brī dī viņ š sā ka interesē ties par to, kā ir bū t č eč enam. Un viņ š kļ uva par vienu. Viņ š apguva valodu, dejoja lezginku, pē tī ja vainahu vē sturi. Pē c kā da laika viņ š nolē ma pabeigt mī klu un kļ uva par vē rī gu ebreju. Sarkanā č eč enu bā rda kļ uva par sarkano hasī dieš u bā rdu, un ī sie sā niski tagad tika saukti par bā rdu.
Kad kuģ ojā m pa Gauju no Cē su pilsē tas, nodevu viņ am glabā š anā visu savu naudu un dokumentus, nolemjot, ka ī sts ebrejs vienmē r ir mazliet baņ ķ ieris un ar maniem ī paš umiem nekas nenotiks.
Kā daļ a no organizē tas grupas mē s plostojā m uz ekspluatā cijā pā rtrauktiem jū ras glā bš anas plostiem. Cilvē ki lielā koties bija nejauš i un nepieredzē juš i. Apmē ram puse no viņ iem ar koferiem uz riteņ iem devā s bī stamā ceļ ojumā pa upes krā cē m. Viņ u vidū bija arī klaji ekscentriķ i. Pieņ emsim, ka viens pilsonis bija nikns urī nterapijas apoloģ ē ts. Viņ š visus apmā nī ja ar stā stiem par urī na brī numainajā m ī paš ī bā m un to, ka oficiā lā medicī na slē pj š os neapgā ž amos faktus. Š ajā sakarā ļ audis viņ u izjokojuš i, rī ta tē jas vietā piedā vā jot iemalkot kā da svaigā ko urī nu. Viņ š saņ ē ma iesauku Urinsons.
Bez viņ a viņ a vidū bija arī kā ds britā rietis. Pē c izskata parasta, smuka meitene ar solī du figū ru, 28 gadi, bet viņ a ē da sauli. Lai nepalaistu garā m garš ī gā kos starus, viņ a lielā koties staigā ja, nicinot visā das drē bes. Pavisam. Sā kumā cilvē ki š ausmī gi uzjautrinā jā s, bet pē c tam visi ā tri pierada. Viņ ai tika dots atbilstoš s segvā rds. Erotikas jaunkundze. Viņ a bija nekaitī ga bū tne. Papildus saulei viņ a mež ā vā ca daž us garš augus, saknes un ogas. Man arī patika koš ļ ā t č iekurus. Tiesa, stā vvietā s viņ a lū gusi atvest pā ris litrus piena un lielu ciema maizes klaipu no tuvā kā ciema. Mazgā ts ar pelniem no uguns. Ar to viņ as rū pes par savu izskatu beidzā s.
Saņ ē mis visdaž ā dā kā s zinā š anas par ebreju reliģ iju, viņ š , tā pat kā jebkurš iesā cē js, sā ka dedzī gi ievē rot visus š ī s reliģ ijas noteiktos noteikumus. Viņ š saņ ē ma segvā rdu “Ļ ubavič s Rebe” vai vienkā rš i Rebe. visu laiku runā ja par viņ u. Bet atkal virsū .
kad . . — pirms simtiem gadu patieš ā m gudrs vī rs . Katrs ebrejs nevar no rī ta spert vairā k par daž iem soļ iem, nenomazgā jot seju. Tā gudrais ieaudzinā ja cilvē kos ieradumu ievē rot higiē nu. Rezultā tā vakarā draugs pie telts nolika vannu ar ū deni un no rī ta tur nomazgā jā s. To pamanī ja nelieš i no grupas un sā ka vilkt š o vannu simts metrus tā lā k. Jaunkaltie hasī di viņ us nolā dē ja, sauca par gojiem, bet nelieš iem vajadzē ja tikai to. Vanna migrē ja teltī un naktī apgriezā s. Un tā divas naktis pē c kā rtas. Es, protams, cienu kā da cita reliģ iozitā ti, bet tas jau bija par daudz. Un es devos dzī vot pie Erotikas jaunkundzes.
. Pirms gulē tieš anas viņ a sveč u gaismā skaļ i lasī ja japā ņ u depresī vo, hipernaturā listisko Kobo Abe un Akutagawa Ryunosuke. Protams, aizmigš ana, dzirdot murminā š anu par to, cik garš ī gs sē rs no jū su ausī m ir nedaudz traucē još s. Bet bija silts un sauss. Un viņ a apstrā dā ja viņ u ar č iekuriem un saknē m.
Tas viss ir muļ ķ ī bas. Galvenā problē ma bija tā , ka š ī ķ ivere atstā ja gan manu, gan manu naudu, gan visus dokumentus glabā tuvē kā dā nometnes vietā Cē sī s. Viņ š apgalvoja, ka pā rtika ir iekļ auta ekskursijas cenā un nauda mums nebū s vajadzī ga. Uh-hu. . Bija ē diens. Makaroni, pē rļ u miež i un zinā ms “gabalu sautē jums”. Acī mredzot eskorti bija vienojuš ies ar apkā rtē jiem zemniekiem un ī sti neuztraucā s par pā rtiku. Tam bija sava loģ ika. Katrā pieturā cilvē ki devā s uz tuvā ko ciemu un tur nopirka mā jas desiņ as, tikai to ceptu maizi, biezpienu, pienu un, galvenais, alkoholu. Un mē s ē dā m grū bas. Protams, mū s ā rstē ja, bet jū s nevarat dzī vot par brī vu desmit dienas. Un ī paš i es cietu no cigareš u trū kuma. Viņ š nonā ca lī dz tam, ka sā ka vā kt izsmē ķ us, ko izmeta grupas sarkanā daļ a. Jo Man bija neē rti to darī t atklā ti, man bija jā izdomā ierī ce frī ku savā kš anai. Vienā no stā vvietā m es atradu vecu grozu ar vā ku. Izmetusi lielu caurumu š ī groza apakš ā , es staigā ju ar to starp teltī m, izliekoties, ka esmu salasī jusies pē c sē nē m. Ieraudzī jis izsmē ķ i, viņ š uzlika tam grozu. Viņ š atvē ra vā ku un, izliekoties, ka iztaisno sē nes, izņ ē ma izsmē ķ i cauri caurumam un uzlika uz pā rē jā dibena. Un aizvē ra vā ku. Jā , bojā ri. Tas ir kauns.
Runā jot par sē nē m. Es viņ iem sekoju, lai gan man nepatī k aizrauš anā s kā š is bizness. Savā ca, iztī rī ja, sā ka gatavot ar makaroniem un nolē ma pievienot sā li. Viņ š paņ ē ma pā rakmeņ ojuš os sā ls paku, atvē ra to un noklikš ķ inā ja uz malas. Puse pakas uzreiz iekrita katlā....
Kopumā brauciens (vai peldē š ana) veiksmi neļ ā va. Drī zā k otrā di. Bija anekdotiski atgadī jumi. Dienas izjā des laikā zirgs, ar kuru jā ja Rebe, nolē ma iemī lē ties zirgā , ar kuru es jā ju. Iedomā jies - pa kreisi ir klints, pa labi nogā ze ar ē rkš ķ iem, un pē kš ņ i tu jū ti, ka tavas kā jas pie zirga sā niem piespiež karstā ē rzeļ a nagi, bet uz pleca ir viņ a sū cas, iekā rojoš ais. purns. Es grū ti iedomā ties, kā jū s varat mē ģ inā t nodarboties ar seksu, ja uz jū su aizrauš anā s objekta sē ž citas sugas zī dī tā js. Lai gan varbū t no zirga viedokļ a esmu mī ļ š ? Kā kaķ is.
Un visbeidzot, esam nonā kuš i finiš a taisnē . Uz Siguldu. Esmu tur bijis agrā k, tā pē c zinā ju daž as lietas. Un es izdomā ju plā nu. Mē s paņ ē mā m karotes un kausu un devā mies uz Gū tmaņ a alu.
Tur, alā , pukst avots, kas veido sī ku ezeriņ u un no tā iztek strauts. Jo Š ī vieta ir jā apmeklē , tur ir daudz tū ristu. Un daudzi cilvē ki š ajā ezerā iemet monē tas, lai gū tu panā kumus.
Un es un mans draugs, nogaidī juš i, kamē r neviena vairs nebū s, sā kā m rakties ezera dibena dū ņ ā s un smiltī s kā ī sti zelta racē ji. Bija gan Latvijas lati, gan Dā nijas, Norvē ģ ijas un Zviedrijas kronas, eiro, rubļ i, grivnas un pat angļ u pensi. Kā dā brī dī dzirdē jā m gida č ivinā š anu, kura, tuvojoties, angļ u valodā pensionā ru grupai stā stī ja par Gū tmaņ a alas vē sturi, par sienu autogrā fiem un par avotu ar apbrī nojami dzidru ū deni. Man bija jā slē pjas. Kad apskatnieki tuvojā s avotam, viņ i ieraudzī ja zemisku, brū nganu purvu. Balsis apklusa un, par laimi, tū risti aizgā ja diezgan ā tri.
Mē s noslaucā m iegū tā s monē tas, cik varē jā m, un aizvedā m tā s uz valū tas maiņ as punktu, gandrī z necerot uz panā kumiem. Bet laipnā naudas mijē ja noticē ja mū su stā stam, ka mē s esam ielu muzikanti, un nomainī ja mū su daudzo sī kumu baru pret bruņ ā m. Tas izrā dī jā s apmē ram 30 eiro izteiksmē . Tā bija ī sta bagā tī ba. Mē s tos sadalī jā m un š ķ ī rā mies. Vispirms devos uz lē tu kafejnī cu un pasū tī ju sev š ķ ī vi ar ceptu kartupeļ u ar pā rsteidzoš u kotleti. Un kafiju. Tad viņ š nopirka cigaretes un smē ķ ē ja, smē ķ ē ja, pī pē ja. Tad nopirku lielu divu litru sidra pudeli un sagriezu sevi.
Un es jutos labi!
Draugi! Apsveicot Jauno gadu, viņ i parasti novē l laimi, veselī bu, vē lmju piepildī jumu un labklā jī bu. Es novē lu jums naudu. Un vē l. Un vē l novē lu atrast to paš u Gū tmaņ a alu, kas palī dzē s grū tā brī dī . Laimī gu Jauno gadu!!!!!! !
