Кражи в гостинице "Нарутис" Zādzības viesnīcā Narutis

Mē s palikā m š ajā viesnī cā vienu nakti, pirms izbraucā m no mā jā m, lai apskatī tu pilsē tu. Cenas bija ļ oti pieņ emamas. Paš ā pilsē tas centrā . Bet, ja mē s zinā tu, ar ko tas ir pilns un galu galā beidzas, mē s nakš ņ otu kā dā hostelī .
Mē s reģ istrē jā mies pulksten 14:30 un nekavē joties izgā jā m no istabas. Un, kad viņ i atgriezā s deviņ os vakarā , izrā dī jā s, ka viņ i ir nozaguš i manu portatī vo datoru un mobilo telefonu, un draudzenei bija blū ze, kurā , acī mredzot, bija ietī ts portatī vais dators. Mantas tika atvē rtas, izmē tā tas, lai gan koferi netika aiztikti: acī mredzot strā dā ja profesionā ļ i, viņ i zinā ja, ka drē bē s vē rtī gas mantas netiek pā rvadā tas.
Visvairā k mani pā rsteidza viesnī cas atsaucī ba. Es vē rš u jū su uzmanī bu - piecas zvaigznes! Viņ i sā ka spē lē ties, ņ emt liecī bas no durvī m, kameras un neļ ā va mums sazinā ties ar policiju. Pagaidī sim lī dz rī tdienai. Un nā kamajā rī tā : "Pagaidī sim lī dz pusdienlaikam, lī dz trijiem, ieradī sies viesnī cas direktors..."

Atbrauca viesnī cas direktore, teica, ka baigi ž ē l, bet tajā paš ā laikā neviens nepiedā vā ja samaksā t par istabiņ u, vakariņ ā m, vismaz iedot. Kopumā mē s pastā vī gi skrē jā m pē c viesnī cas darbiniekiem, lai iegū tu jebkā du informā ciju, un viņ i mums tikai solī ja. Direktore solī ja visu kompensē t, rakstī t vē stuli, kas apliecina savu vē lmi, tikai policijā bū tu vē lams nevē rsties. Turklā t viņ š gleznoja, kā viņ i, satrapi un briesmoņ i, mū s mocī s, liecinā s, vispā r viņ š nevē lē tos tā du likteni savam ļ aunā kajam ienaidniekam. Dī vaini, vai ne? Jū su priekš ā sē ž tā ds mazulis ar jautru smaidu un atvē rtu seju, un viņ š ir pā rliecinā ts, ka š ī s meitenes š ovakar aizies un varē s visu mierī gi noklusē t.
Rezultā tā nesaņ ē mā m nekā du garantijas vē stuli, uzrakstī jā m uz viņ u vā rda paziņ ojumu par zā dzī bu un tas arī viss. . . Un tā s paš as dienas pusnaktī devā mies ceļ ā . Un liels sveiks! Tā kā lī dz vilcienam mums bija vē l 6 stundas, tad nesteidzī gi pastaigā jā mies uz policijas iecirkni, kur izrā dī jā s, ka neesam vienī gie š ī s laupī tā ju mā jas upuri. Tur ieradā s arī divi francū ž i, no kuriem viens izvilka maku ar visu naudu, dokumentiem un kredī tkartē m. Bet, tā kā viņ š tikai gā ja iekš ā un ā rā no viesnī cas, viņ ai bija grū ti izvirzī t kā das pretenzijas. Tač u nedaudz satrauc tas, ka pa dienu viesnī cā notikuš as divas zā dzī bas, un viena no tā m atradā s tieš i istabā .
Viss beidzā s ar to, ka man neviens neko netaisī jā s kompensē t, jo, pirmkā rt, es vē rsos policijā (! ), otrkā rt, nekas neliecina, ka man š is portatī vais dators vispā r bū tu bijis lī dzi, un, treš kā rt, Viņ i ir tikpat ietekmē ti kā es. Un viņ i man zvanī ja pa mobilo un kļ uva rupji. Š eit un izlemiet, vai ir vē rts š eit apstā ties.