Par Lanku

13 Februāris 2013 Ceļošanas laiks: no 03 augusts 2012 ieslēgts 18 augusts 2012
Reputācija: +261.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

priekš vā rda vietā . Es rakstī ju atsauksmi par Š rilanku nevis Turpravda, bet gan citai vietnei. Bet atceroties, ka mans apskats par Taizemi izraisī ja interesi, turklā t, ka solī ju rakstī t vē l, izlaboju un nolē mu ievietot. Tostarp tā pē c, ka š eit atsauksmes par Š rilanku biež i vien ir saistī tas ar viesnī cu novē rtē š anu, un es ļ oti vē lē jos nodot savu noskaņ ojumu un iespaidus par š o absolū ti brī niš ķ ī go, svē tī to vietu. Priecā š os par jautā jumiem un komentā riem.

Š rilanka, kas savā vē sturē piedzī vojusi nī derlandieš u, portugā ļ u un britu okupā ciju, ļ aunā ko cunami un pilsoņ u karu, neskatoties uz to visu, rada neticami laimī gas valsts iespaidu. Uz manu jautā jumu par to, vai viņ i sapņ o par pā rcelš anos uz bagā tā ku un ekonomiski attī stī tā ku valsti, salas iedzī votā ji lepni atbild: “Mums ir viss: dž ungļ i, okeā ns, saule, tē ja, galu galā ! Un ko Eiropa mums var dot? .


» Cilvē ki Ceilonā mī l dzī vi tā du, kā da tā ir, neatkarī gi no tā , vai viņ iem ir liels bankas konts vai nav. Es arī devos uz Š rilanku, lai mā cī tos mī lē t dzī vi.

Cilvē ki ir Lankas zelta rezerve

Š rilankas galvenā bagā tī ba nav tē ja, nevis dā rgakmeņ i un nevis Indijas okeā ns, bet gan cilvē ki, kas apdzī vo š o mazo salu, kas atrodas 800 km attā lumā no ekvatora. Divdesmit miljoni skaistu un cienī gu cilvē ku – ar to Ceilona var lepoties! Š rilankieš i ir ī paš i cilvē ki, tā da maza un lepna tauta. Nekur pasaulē neesmu redzē jis cilvē kos tik daudz cieņ as un mī lestī bas pret savu dzimto zemi kā š ajā valstī ! Turklā t š ī mī lestī ba izpauž as absolū ti pā rsteidzoš ā s lietā s. Brauciena laikā satikā m tā dus cilvē kus, kuri, runā jot ar mums, paskatī jā s uz augš u, uz palmu galotnē m un sauli un teica: “Esmu laimī gs, ka esmu š eit dzimis! Man ir tik paveicies! "...

Ī sta dzī ves mā cī ba man bija saziņ a ar mū su gidu, 28 gadus veco Niro, kurš nedē ļ u iegremdē ja mū s vietē jā garš ā . Katru dienu Nerons mums nedaudz pastā stī ja par sevi. Desmit gadu vecumā viņ š pirmo reizi devā s uz darbu (ģ imenes nabadzī bas spiests) - palī dzē ja bū vē t jaunus ceļ us uz salas, 15 gadu vecumā kļ uva par pavā ra palī gu vienā no restorā niem, daž us gadus vē lā k Niro. Bentotas (Š rilankas kū rortpilsē tas) pludmalē s mā ca tū ristus sē rfot (viena no daudzajā m Niro profesijā m ir ū dens sporta instruktors), un 23 gadu vecumā viņ š pē kš ņ i nolemj, ka ar to visu ir par maz un dodas uz galvaspilsē tu, Kolombo, lai studē tu krievu valodu Š rilankas Krievu kultū ras centrā . Stā sta apoteoze ir Niro stā sts par to, kā viņ š.25 gadu vecumā pē kš ņ i nolē ma doties uz Maskavu, lai studē tu krievu valodu Krievijas Tautu draudzī bas universitā tē . “Lidmaš ī na nolaidā s Maskavā vē lu vakarā . Bija decembris, ļ oti auksts.

Es, stā vot uz ielas š ortos, domā ju, ka ir tik auksts, jo nav saules. Cerams, ka no rī ta bū s siltā ks. Naivs tropu iemī tnieks!


Skarbā Krievija piespieda maigo š rilankieti ne tikai nopirkt dū nu jaku, bet arī iemā cī ja dzert š ņ abi, vā rī t pelmeņ us un krā t naudu – par gadu nodzī voto vienā no pasaules dā rgā kajā m pilsē tā m Niro iztē rē ja uzkrā to naudu. vairā k nekā piecpadsmit gadus (! ). Nav iespē jams neapbrī not puiš a stingrī bu un neatlaidī bu, kurš no nabaga ir kļ uvis par pilnī gi cienī tu un paš pā rliecinā tu cilvē ku.

Par svarī gu

Gids Š rilankā ir vē rtī gs savā m zinā š anā m - divā s dienā s zinā jā m eksotiskā ko augļ u nosaukumus, paspē jā m nogarš ot ko dī vainu un pikantu dž ungļ u vidū , izbraukt pa gleznainā kajiem ceļ iem un izpeldē ties tī rā kajā un skaistā kie ū denskritumi.

Kas attiecas uz vietē jo š oferi, tad kopā ar viņ u salā jū taties daudz pā rliecinā tā k.

Un nav jau tā , ka ceļ i Š rilankā it kā bū tu slikti (nez kā pē c raksta internetā , bet tā nebū t nav taisnī ba). Ceļ i ir labi un jauni (prezidente pirms daž iem gadiem solī ja divas lietas: izbeigt karu un bū vē t jaunus ceļ us, un, dī vainā kā rtā , abus solī jumus veiksmī gi izpildī ja), tač u ļ oti š auri, jo bija izlikti cauri dž ungļ iem. Braukš ana pa tiem ir atseviš ķ a pieredze, turklā t diezgan ekstrē ma: pa š auriem ceļ iem brauc velosipē di, skrejriteņ i, tuk-tuki (tautas Ā zijas transports), maš ī nas, kravas maš ī nas, spilgti autobusi, tiem š ķ ē rso milzī gi ziloņ i, pā ri skrien pē rtiķ i, un pa vidu. - salds miegs suņ i guļ...Visvairā k š ajā “idillē ” mani pā rsteidza suņ i – tač u vietē jie saka, ka viņ iem ir tik ē rti, un maš ī nas nemaz netraucē ! Arī viņ i mums netraucē ja - š oferis meistarī gi apbrauca viņ iem apkā rt! Turklā t viņ am izdevā s apē st arbū zu un stū rē t vienlaikus! .

Maizes augļ i – viens no Š rilankas brī numiem


Ar katru dienu iespaidu kļ uva arvien vairā k, un mē s jutā mies gandrī z kā mā jā s š ajā brī niš ķ ī gajā valstī . Un tik ļ oti, ka viņ i ē da tur, kur ē da vietē jie – un tas ir Š rilankā , kas ir slavena ar savu pikanto virtuvi, un tas ir daudz vē rts! Nero satraukti apstā jā s dž ungļ u vidū , kur improvizē tā s ē dinā š anas vietā s ē dā m garš ī gus ē dienus. Bū tī bā š ī s bija plā nā kā s rī su pankū kas, kurā s iekš ā ietī ts zirņ u-pikā -dā rzeņ u maisī jums. Pikanti, garš ī gi, unikā li! Dž ungļ u vidū nogarš oju arī savas dzī ves gardā ko un neparastā ko augli - maizes augļ us! Maizes augļ i, kas izplatī ti visā pasaulē no Jaungvinejas lī dz Š rilankai, ir nozī mī gs uztura avots, kā arī lielisks pierā dī jums tam, ka š ajā brī niš ķ ī gajā salā vienkā rš i nav iespē jams palikt izsalcis! Spriediet paš i.

Maizes augļ u mī kstumu cep (un iegū st kaut ko lī dzī gu maizei), apcep (iegū st kartupeļ us), vā ra, sautē kā piedevu rī siem, veido pankū ku mī klu, un nogatavojuš os augļ us ē d neapstrā dā tus. Nav slikti? Tieš i neapstrā dā tā veidā mē s patē rē jā m maizes augļ us, un mē s - sā tī gi, saldi, sulī gi un neticami garš ī gi! "Kā tas izskatā s? ”, draugi man ziņ kā rī gi jautā ja par manu ieraš anos. Un lai vai kā - garš a ir absolū ti neatkarī ga, maiga, mē reni salda un ļ oti neparasta!

Ceilonas tē ja jeb Kā par svarī gu darbu maksā santī mus

Tā , ē dot maizes koku un ē dot tā mango, nokļ uvā m salas neparastā kajā vietā - augstkalnu kū rortā Nuwara Eliya.

Vietē jie iedzī votā ji to sauc par Mazo Angliju ne nejauš i - pirms daudziem gadsimtiem celto britu, pilsē ta ir saglabā jusi angļ u stilu š odien ne tikai arhitektū rā (stilī gas britu mā jas ar divslī pju jumtiem ir izkaisī tas pa visu pilsē tu), bet arī ainavu dizainā - ne Ā zijas stilā kopti zā lieni, pareiza ezera forma un klimats. Nuwara Eliya ir vienī gā vieta uz tropu salas, kur gada vidē jā temperatū ra ir ap 15 grā diem pē c Celsija! Pilsē tā gandrī z vienmē r ir tā ds Londonas smogs, ainavas pū š auksti, un bazā ros pā rdod nevis č ī bas, bet pufī gas jakas.

Bet uz gleznaino Nuwara Eliya devā mies ne tik daudz pē c vē suma, bet gan pē c leģ endā rā s Ceilonas tē jas, jo tieš i augstienē s glī tie š rilankieš i vā c pasaulē gardā ko tē ju!

Starp citu, uzzinā jā m, ka lī dz 19. gadsimtam Š rilankā aktī vi tika audzē ta kafija, bet tad no tē jas nebija ne smakas!


Pirmā tē ja š eit tika atvesta 19. gadsimta trī sdesmitajos gados no Ķ ī nas un Indijas. Š odien Š rilanka ieņ em treš o vietu pasaulē tē jas raž oš anā un nodroš ina aptuveni 25 procentus no pasaules pieprasī juma. Koš i zaļ ā s tē jas plantā cijas - kā plī š a kalnu nogā zē s! Izkaisī ti pa visu salu, tie sagā dā prieku visai pasaulei, bet rū pnī cu ī paš niekiem - milzī gus ienā kumus. Bet tie, bez kuriem tē jas pastā vē š ana vienkā rš i nav iespē jama, tē jas plantā ciju strā dnieki pelna maz. Pirms daž iem gadiem š ie cilvē ki saņ ē ma apmē ram 2 dolā rus dienā - neskatoties uz to, ka norma ir 20 kg dienā , un to savā kš anai ir vajadzī gas 6-7 stundas! Pē c protestu viļ ņ a tē jas lasī tā ju algas gandrī z dubultojā s. Tā kā viņ i maksā maz, tē ju Ceilonas augstienē s vā c vai nu vecā ka gadagā juma sievietes, vai pavisam jaunas. Tē ja, ko viņ i vā c ar sā rtā m rokā m, ir skaista – stipra un skā bena. Un krā sa ir brī niš ķ ī ga - dzintara brū na.

Dž ungļ i: skaņ as, š alkas, smarž as

Ja paskatā s uz Indijas okeā nu no putna lidojuma, tad Š rilanka ir kā piliens jū rā . Pē c formas sala, kas reiz atdalī jā s no Hindustā nas, patieš ā m atgā dina pilienu, kuras izmē ri ir 400 km reiz 200 km. Salas lielā ko daļ u aizņ em tropu mež i – zaļ i, svilpojoš i, trokš ņ aini! Uzzinot, ka salā ir viens no vecā kajiem tropu mež iem pasaulē , uzreiz nolē mā m doties uz Sinharadž u. Lietusmež s, kas atrodas salas dienvidrietumos, ir mež a paliekas, kas kā dreiz aptvē ra seno superkontinentu. Vē lā k superkontinents izjuka, un tikai neliela daļ a zemes palika ar pirmatnē jo mež u, kas joprojā m nepazī st cilvē ka iejaukš anos - tas patiesī bā ir tā “triks”! Sinharaja ir viena no retajā m vietā m uz zemes, kas ir saglabā jusies neskarta lī dz mū sdienā m.

Kā gids mums slepus stā stī ja: “Š eit viss ir tā pat kā ar dinozauriem... ” Mē s to nevarē jā m palaist garā m!

…Nero mū s sagaidī ja pie viesnī cas no rī ta. Pieci no rī ta, knapi rī tausma, sala tikko mostas. "Č au! Kā tev iet? Nerons, kurš lielā ko nakts daļ u ir bijis nomodā , lai nokļ ū tu mū su pilsē tā , priecī gi pasmaida. Par ko viņ š priecā jas, es vē l nesaprotu - man ir bail, jo priekš ā ir dž ungļ i, kur atrodami tie, no kuriem es visvairā k baidos pasaulē - č ū skas! Lī dz Sinharadž ai ir č etras stundas brauciens, pa ceļ am lī st. Pē kš ņ i koki aizdomī gi sabiezē un kļ ū st arvien augstā ki – saprotu, ka tuvojamies mež am. Redzu stā vlaukumu, barjeru un administratī vo ē ku, kur dzī vo gidi un pā rdod biļ etes. Paņ emam lietussargus (mež s ir vē tra! ), klausā mies uzvedī bas noteikumus dž ungļ os, dodamies ceļ ā . Un, lai gan es ilgi sapņ oju par š ā du piedzī vojumu, man nebija laika tam sagatavoties.

Pirmo reizi mū ž ā jū tos kā daļ a no savvaļ as un saprotu, ka š ī sajū ta ir daudz vē rta. Pē c piecā m minū tē m visā m sajū tā m pievienojas vē l viena lieta - mē s nonā kam ī stā tropiskā lietusgā zē!


Daž u gā jiena stundu laikā mums izdodas noiet gandrī z 15 km pa neapstrā dā tajiem Š rilankas lietus mež iem. Visu ceļ u mū s pavada lietusgā ze, skaņ as, š alkas un milzī ga pē rtiķ a š ķ audī š ana (š ķ iet, ka viņ a mums sekoja). Tas bija skaists, ekstrē ms ceļ ojums, kas padarī ja mani mazliet drosmī gā ku un neapdomī gā ku. Patieš ā m, Š rilanka maina cilvē kus!

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
iemiesojums