Latvija

Ceilonas tēja vai Šrilankas maisījums

01 Februāris 2012 • Ceļošanas laiks: no 16 Oktobris 2010 ieslēgts 02 Novembris 2010
Reputācija: +2184
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Ir vietas uz Zemes, kur viss ir kaut kā koncentrē ts...

Reiz Ā dams nezinā ja skumjas.

Bet Ieva pavedinā ja puisi, un viņ š tika sodī ts...

Dievs viņ u sū tī ja uz Zemi un atstā ja tur. . .

Tas bija jau sen. . . Cilvē ki zinā tnieki saka, ka tā pirms 60-90 tū kstoš iem gadu.

Ā dams uz Zemes nokļ uva nemaz ne tur, kur tika nosū tī ta viņ a kā rdinā tā ja. Viņ š nolaidā s Ceilonas salā . Proti, Ā dama kalnā , kur viņ a tur atstā tā s pē das saglabā juš ā s lī dz mū sdienā m.

Daž ā das tautas un reliģ ijas š o pē du piedē vē daž ā diem cilvē kiem.

Hinduisti uzskata, ka pē du pasaules radī š anas laikā atstā ja Š iva, budisti uzskata, ka tā ir Budas pē das nospiedums viņ a pē dē jā s vizī tes laikā , musulmaņ i apgalvo, ka pē du atstā jis Ā dams, kurš š eit stā vē ja uz vienas kā jas 1000 gadus. , Dieva sodī ts, kristieš i domā , ka tā ir Sv. Tomass, kurš sludinā ja š ajā s vietā s.


Ī sā k sakot, š ī relikvija ir svē tceļ ojumu vieta visā m lielā kajā m pasaules reliģ ijā m, un svē tceļ nieki š eit jū tas mierī gi, mierī gi un cildeni neatkarī gi no tā , kā dai reliģ ijai viņ i pieder.

Tā nu nolē mā m paskatī ties, kā izskatā s tā zeme, kur tik mierī gi lī dzā s pastā v cilvē ki, kas piekopj tik daž ā das dzī ves filozofijas.

Apsē dā mies, apdomā jā mies, izdomā jā m marš rutu, noteicā m galvenos apskates objektus un...vilkā m!

Pakalpojumus lidojumam no Kijevas mums sniedza Arab Airlines, par ko mē s viņ iem pateicamies!

Š rilankā mū su rī cī bā bija mikroautobuss ar krieviski runā još u gidu, š oferi un, nu, paš i sapņ i 6 cilvē ku apjomā .

Mē s lidojā m uz Kolombo un braucā m pē c iepriekš apstiprinā ta plā na.

Pirmais apskates objekts, pateicoties tā tuvumam Kolombo, bija Pinnawala Elephant Orphanage. Sā kumā man ī sti negribē jā s tur iet. Kopumā š ī audzē tava tika izveidota, lai aizsargā tu ziloņ us, un tur ierodas daudzi dzī vnieki no visas salas. Tie ir ievainoti ziloņ i un jauni ziloņ i, kurus pametuš i vecā ki. Skatī š anā s uz “slimiem”, bet cē liem dzī vniekiem man kaut kā nepielī pē ja. Bet draugi gribē ja un mē s devā mies! Paldies viņ iem par to, ko viņ i gribē ja, un mē s devā mies!

Š eit es sapratu, kas ir ziloņ u spē ks, it ī paš i, ja to ir daudz! Es sapratu, pareizā k sakot, sajutu to, ko juta iekarotā ji, uz kuriem pā rvietojā s armija, kara ziloņ u vadī ta, un viņ iem nebija ne granā tmetē ju, ne pat Molotova kokteiļ u!

Un paš i ziloņ i izskatī jā s labi kopti un diezgan veseli. Bija daudz jaunu ziloņ u, kuri pastā vī gi centā s uzvesties nepareizi, neskatoties uz viņ u mā š u modrī bu.

Vā rdu sakot, ja esi tur - noteikti ej, tev vajadzē tu patikt.

Stā du audzē tava pastā v par valsts budž eta lī dzekļ iem un tū ristu ziedojumiem.

Pē c savu ieguldī jumu Š rilankas ziloņ u aizsardzī bā mē s devā mies tā lā k.

Anuradhapura mū s gaidī ja.

Ko lai saka. . . Internetā var lasī t ļ oti daudz daž ā dos avotos, tā pē c teikš u tikai - iespaidī gi!

Pati stupa Romas impē rijas laikā bija treš ais lielā kais cilvē ces celtais piemineklis pē c Heopsa un Kafrena piramī dā m Gī zā . Turklā t Jetavanas stupa ir augstā kā ķ ieģ eļ u ē ka pasaulē (120 m).


Kopumā stupas Š rilankā ir diezgan izplatī tas. Tie ir bū vē ti vietā s, kur atrodas daž as fiziskas Budas, budistu svē to mirstī go atlieku daļ iņ as, vai vietā s, kur notika nozī mī gi reliģ iski notikumi.

Spriež ot pē c stū pu skaita, Buda atstā ja daudzus faktus par savu klā tbū tni salā . Acī mredzot tas rada zinā mu mieru un klusumu, ceļ ojot pa Š rilanku.

Anuradhapurā var redzē t ne tikai cilvē ku veidotas budisma svē tnī cas.

Š eit aug slavenais Bodhi koks jeb Bo koks (tulkojumā "Gudrī bas koks"). Koka vē sture aizsā kā s senos laikos.

Tas tika audzē ts no savvaļ as vī ģ es dzinuma, kas ņ emts no Budha Goya koka (Nepā la), zem kura Buda ieguva apgaismī bu. III gadsimtā . BC. Indijas imperatora Asokas meita mū ķ ene Terija Sanghamitta stā du atveda uz salu un iestā dī ja Anuradhapuras karaliskajā parkā . Vecā kais Budha Goya koks Nepā lā ir pazudis, un mū sdienā s Bo koks tiek uzskatī ts par vecā ko dokumentē to koku uz zemes. Tā s vecums pā rsniedz 23. gadsimtu. Bet vecums nav prieks! Zem š ī koka zariem atrodas aizsargrekvizī ti, kas paš i var attē lot mā kslas darbus un vē sturiskas relikvijas.

Nu, ejam tā lā k. Mū su nā kamais galamē rķ is ir Nilaveli.

Nilaveli atrodas salas ziemeļ austrumos. Mū s ieinteresē ja vieta, pirmkā rt, tā pē c, ka š is reģ ions atradā s karadarbī bas zonā vairā k nekā.30 gadus. Starp Tamilī lamas atbrī voš anas tī ģ eriem un valdī bu bija ilgstoš s iekš ē js konflikts. Tikai 2009. gadā karu beidza pilnī ga valsts uzvara. Saistī bā ar visā m š ī m nepatikš anā m š o reģ ionu reti apmeklē ja tū risti, un attiecī gi tas nebija viņ u "mī dī ts".


Visu ceļ u, pa kuru devā mies uz Nilaveli, kontrolē ja kontrolpunkti, kas bija no smilš u maisiem bū vē ti slē gtie apš audes punkti, no kuru iedobē m izvirzī jā s lož metē ji. Bet posta militā risti mums atklā ti uzsmaidī ja un nekā di netraucē ja mū su ceļ ojumam. Uz ceļ a bija neliela satiksme. Cilvē ki joprojā m š ī s vietas neapmeklē pā rā k biež i. Tač u pamazā m iedzī vojas pamestie ciemati. Iedzī votā ji pā rsvarā ir musulmaņ i. Tas rada zinā mas baž as budistu vidū . Satraukums saistī ts ar to, ka ja budistiem ģ imenē s ir 2, maksimums 3 bē rni, tad musulmaņ iem 8-12. Tas var novest pie tā , ka viss reģ ions drī z kļ ū s par musulmaņ iem, un, neskatoties uz to, ka Š rilankā lī dzā s pastā v daudzas reliģ ijas, budisti neatbalsta visa reģ iona piepildī š anu ar musulmaņ iem.

Nilavelī nā cā s nedaudz atpū sties okeā na krastā , un mū su plā nos bija arī koraļ ļ u balož u salas apskate.

Pateicoties veiksmī gai karadarbī bas teritorijai, nolē mā m doties uz kafejnī cu okeā na krastā un nosvinē t š o notikumu. Uzreiz pamanī jā m sludinā jumu pie bā ra un, lai gan nepasū tī jā m ieteikto kokteili, tomē r pasū tī jā m dienas ē dienu. Un viņ am vietē jais alus. Jā piebilst, ka alus ir pat nekas!

Tiklī dz iekā rtojā mies viesnī cā , mums pretī uzreiz nā ca languru bars.

Languri ir jauki zā lē dā ji pē rtiķ i, kas Indijā un Š rilankā biež i dzī vo klosteru, tempļ u teritorijā un parasti cilvē ku tuvumā . Iepazī stoties tuvā k, izrā dī jā s, ka viņ i visi ir ļ oti daž ā di, tā pat kā cilvē ki. Atcerē ties un atpazī t konkrē tu pē rtiķ i nav grū tā k par cilvē ku (es nedomā ju mongoloī dus, kurus es personī gi gandrī z neatš ķ iru vienu no otra, bet tā , iespē jams, ir mana ī patnī ba). Mammas ar bē rniem ļ oti neatlaidī gi prasī ja no mums vē l kā du banā nu vai biskvī ta gabaliņ u. Tajā paš ā laikā tē ti neizcē lā s ar ī paš u galantī bu un veiksmī gi atņ ē ma barojoš ā m mā tē m to, ko viņ i ieguva.

Nā kamajā dienā mē s devā mies uz Pidgeon. Sala tieš ā m ir ļ oti skaista. Baltas koraļ ļ u smiltis, caurspī dī ga lagū na. Vā rdu sakot - pilnī gs saviļ ņ ojums! Un neviena cilvē ka! Atpū tā mies, nopeldē jā mies, gā jā m augš ā un atgriezā mies cietzemē , nu, tā ir. arī uz salas, bet liela.

Citu dienu baudī jā m okeā nu ar skaisto pludmali un nā kamajā rī tā devā mies tā lā k.


Dosimies uz Kandiju. Bet vispirms mums bija jā apmeklē Trincomalee, un konkrē tā k, senais Koneshwaram templis (3. gs. p. m. ē . ) bija interesants. Mū sdienā s tas ir neliels templis, tač u tam ir liela nozī me hinduismam. Templis ir veltī ts galvenajam hinduistu dievam - Š ivam. Templim bija vislielā kā nozī me un tā s popularitā tes uzplaukums no 6. lī dz 8. gadsimtam mū su ē rā . Š ajā periodā templis tika pasludinā ts par galveno Š ivas pielū gsmes vietu, un to apmeklē ja hinduisti visā pasaulē . Bet 16. gadsimtā templis tika nopostī ts un atjaunots tikai 1952. gadā . Templis atrodas uz augsta klints (120 m) virs skaista lī č a. No š ejienes paveras brī niš ķ ī gs skats, un pats templis savulaik kalpoja kā bā ka jū rniekiem.

Nā kamā bija Sigiriya.

Sigiriya ir vientuļ š klints, 370 m augsts ar plakanu virsotni. Mū su ē ras 5. gadsimtā š o vietu par savas rezidences vietu izvē lē jā s karaļ a Datusē na dē ls Kasala. Pat mū sdienā s ir patieš ā m grū ti tur nokļ ū t. Mē s centā mies, bet nekad netikā m lī dz virsotnei. Tas bija karsti!

Sigirijas milzī gajā s sienā s ir niš as. Š ajā s niš ā s atradā s sargi. Tas bija vienkā rš s veids, kā noturē t dež ū rsargus nomodā . Niš as bija tā da izmē ra, ka apsargs varē ja tikai stā vē t. Ja viņ š pē kš ņ i aizmiga, viņ u gaidī ja neapskauž ams liktenis - viņ š vienkā rš i nokrita un salū za.

Diemž ē l visi š ie piesardzī bas pasā kumi joprojā m neļ ā va ē rti pā rvaldī t Kasalē . Savas neievainojamī bas maldinā ts (un viņ š valdī ja 18 gadus), viņ š izaicinā ja savu brā li Mogalā nu uz kauju lī dzenumā un zaudē ja to.

Bet tas bija sen. Mū sdienā s Sigiriya ir tū ristu svē tceļ ojumu objekts. Spē cī gā kie no tiem sasniedz paš us augstumus, tie, kas ir vā jā ki, apbrī no no apakš as. Bet kalna spē ks ir iespaidī gs! Var tikai iedomā ties, kā da š ī teritorija bija neieņ emama citadele savos ziedu laikos!

Uzsū kuš i visu Sigirijas spē ku, devā mies uz Dambulu.

Pa ceļ am uz Dambulu mū su uzmanī bu piesaistī ja hinduistu templis.

Mū su mentalitā tei ļ oti neparasta ē ka. Bet noteikti skaisti! Templis nav sens, bet tomē r iespaidī gs. Izstaigā jā m, skatī jā mies, apbrī nojā m un braucā m tā lā k.

Pa ceļ am piestā jam vē l vienā Eiropas iedzī votā jam interesantā vietā - garš vielu dā rzā Matalē .


Tas izrā dī jā s pā rsteidzoš s. Iekopts dā rzs un slaveni augi lī dz š im nezinā mā kvalitā tē ! Savā ziņ ā nevis iepakots maisos un garš vielu pudelē s, bet vienkā rš i augot kopta mež a vidū . Mē s redzē jā m daudz daž ā du lietu! Piemē ram, man bija interesanti un pā rsteidzoš i uzzinā t, ka melnie, baltie un zaļ ie pipari ir viens un tas pats augs, bet ar daž ā du brieduma pakā pi. Kanē li š eit parasti izmanto nevis samaltu pulverī , bet tieš i mizas gabaliņ os, kurus liek salā tos vai vā rī tos rī sos. Nu, ekskursijas noslē gumā mums piedā vā ja iegā dā ties daž ā das eļ ļ as, krē mus, ekstraktus un tinktū ras, kas var noderē t visdaž ā dā kajos gadī jumos un palī dzē s gandrī z visā s slimī bā s. Tavs uzdevums ir izdomā t sev slimī bu, un viņ i tū lī t paņ ems tev zā les. Nu cenas tavai veselī bai prasa, protams, ne tā s paš as kā saldumiem. Kopumā ā jurvē da Š rilankā ir ļ oti izplatī ta. Ā jurvē da ir medicī nas filozofija, kas, neatsakoties no tradicionā lā s medicī nas, ir vē rsta uz cilvē ka dziedinā š anu, panā kot harmoniju un uzskata katru cilvē ku par Visuma daļ u un atraš anos mistiskā s attiecī bā s ar to.

Dambula atrodas tieš i uz dienvidiem no Sigiriya kalnā.350 m virs jū ras lī meņ a. un tur atrodas budistu alas templis, kas datē ts ar 1. gadsimtu pirms mū su ē ras. Vislielā ko interesi rada lielā kā Budas statuju kolekcija, kas savā kta templī . Nissankamallas valdī š anas laikā (XII gs. AD) templis tika atjaunots, un 73 Budas statujas tika pā rklā tas ar zeltu. Kopš tā laika templi sā ka saukt par "Zelta alas templi". Mū sdienā s templis atrodas UNESCO aizsardzī bā .

Nedaudz noguruš i, vakarā sasniedzam nā kamo mū su ceļ ojuma punktu – Kandiju.

Kandija ir ļ oti gleznaina pilsē tiņ a, kas Š rilankā ekonomiskā s attī stī bas ziņ ā ieņ em 2. vietu aiz Kolombo. Atrodas kalnu grē dā aptuveni 490 m augstumā virs jū ras lī meņ a. To ieskauj Mahaweli Ganga upe.

Kandija piesaista svē tceļ niekus un tū ristus galvenokā rt ar Svē tā Zoba relikvijas templi. Pati relikvija uz salas parā dī jā s 311. gadā un kalpoja kā suverenitā tes simbols.

Relikviju var apskatī t tikai reizi gadā , svinī gā un krā š ņ ā gā jienā – Esala Perehera. Tas notiek pilnmē ness augustā un piesaista daudz svē tceļ nieku.

Kandija ir pazī stama arī ar saviem rokdarbiem. Izbraucot no pilsē tas, apmeklē jā m vienu no koka suvenī ru raž oš anas rū pnī cā m. Interesanti bija vē rot rū pnī cas meistaru raž oto produktu pā rklā š anai un krā soš anai izmantoto dabisko krā su gatavoš anas procesu.


Š rilanka ir slavena ar dā rgakmeņ iem un pusdā rgakmeņ iem. Galvenā akmeņ u ieguve ir koncentrē ta Ratnapuras reģ ionā . Š ī s vietas apmeklē jums mū su plā nos nebija iekļ auts, tač u garā m Kandi priekš pilsē tas juvelierizstrā dā jumu fabrikai pabraukt neizdevā s. Un ne velti. Pirmkā rt, rū pnī cā ir sava veida muzejs, kurā ļ oti uzskatā mi un interesanti ir parā dī ts viss dā rgakmeņ u ieguves process, kā arī jums parā dī s, kā š ie akmeņ i tiek griezti rū pnī cā . Nu var redzē t pietiekami daudz tā du akmeņ u, kas pie mums ir diezgan reti sastopami, piemē ram, tā di kā spinelis, turmalī ns, zvaigž ņ u safī rs un daudzi citi. Un, protams, nav iespē jams pretoties kaut ko iegā dā ties.

Vē l viens interesants punkts mū su rī cī bas plā nā bija Karaliskais botā niskais dā rzs.

Dā rzs tika izveidots 1821. gadā un tiek uzskatī ts par vienu no labā kajiem Ā zijā .

Tas, iespē jams, ir viens no labā kajiem, jebkurā gadī jumā ir milzī gs skaits eksotisku augu, koku un ziedu! Dā rzs ir slavens arī ar to, ka tajā atrodas slavenu cilvē ku stā dī ti koki. Piemē ram, Nikolajs II 1821. gadā dā rzā iestā dī ja Ceilonas dzelzs koku – Š rilankas simbolu. Tur ir Jurija Gagarina stā dī tais koks.

Un visbeidzot, mū su mē rķ is ir slavenā Ceilonas tē ja.

Mē s esam ceļ ā uz Nuwara Eliya.

Skaists ceļ š uz salas centru, kas ved cauri zaļ ā m kalnu grē dā m, pilnī bā apstā dī tas ar tē ju.

Kopumā tē jas plantā cijas ļ oti rotā ainavu. Tie ir dziļ i zaļ i un ļ oti skaisti.

Apbrī nojot apkā rtē jā s ainavas, braucā m uz tē jas raž otni.

Vispā r š rilankieš iem acī mredzot vajadzē tu bū t pateicī giem britiem par viņ u "okupā ciju".

Ar to es domā ju to, ka rū pnī cas apmeklē jums skaidri parā dī ja, ka aprī kojumu piegā dā juš i briti, un, ja ne viņ i, tad, iespē jams, neviens pasaulē neko nebū tu zinā jis par Ceilonas tē ju.

No kuriozā m lietā m - izrā dī jā s, piemē ram, ka automā tos, kas griež tē ju, naž i ir koka.

Tā tē ja ir iepakota maisiņ os, kurus pē c š eit pieņ emtā s klasifikā cijas sauc par “tē jas putekļ iem” un tā maksā vislē tā k.

Tē ja uz Š rilanku tika atvesta no Ķ ī nas 1824. gadā un 1839. gadā no Asamas (Indija). Daž ā da veida tē jas audzē daž ā dos augstumos - lī dz 600 m, no 600 lī dz 1200 m un virs 1200 m.

Briti ne tikai attī stī ja tē jas raž oš anu Š rilankā , bet tagad ir galvenie š ī produkta patē rē tā ji.


Pie rū pnī cas atrodas neliela kafejnī ca, kurā var nobaudī t ne tikai daž ā das tē jas, bet arī iegā dā ties sev suvenī rus. Bet š rilankieš i saka, ka labā kā s tē jas š ķ irnes tiek eksportē tas, un valstī paliek tas, ko ā rvalstis nepē rk. Sociā lisms, vā rdu sakot. Vispā r ļ oti daudz tē jas nopirkā m mā jā s Š rilankā , kamē r tā bija ļ oti skaistā s, krā sotā s koka kastē s, bet mā jā s izrā dī jā s, ka pati tē ja nebija nemaz tik slikta, bet nekā izcila tajā nebija. Tā pē c, ja vē laties iegā dā ties tē ju Š rilankā , iesaku to darī t beznodokļ u rež ī mā lidostā .

Templī ir spilgtas krā sas Rā mas, Sitas, Hanumana un citu dievī bu figū ras.

Jalas rezervā ts.

Ceļ š uz rezervā tu ir ļ oti gleznains, un tajā ir daudz skaistu ū denskritumu ar tī rā ko ū deni, kuros vietē jie iedzī votā ji mī l peldē ties.

Rezervā tā mū s uzreiz brī dinā ja, ka pā rtikas un ī paš i augļ u, ī paš i banā nu un mango, ieveš ana rezervā tā ir stingri aizliegta. Tas ir saistī ts ar faktu, ka savvaļ as ziloņ i, brī vi staigā jot pa rezervā tu, ļ oti mī l š o biznesu un ļ oti labi smarž o. Pat ja jū s atstā jat augļ us automaš ī nā , joprojā m ir iespē jams, ka zilonis uztver automaš ī nu vienkā rš i kā iesaiņ ojumu gardam kā rumam. Nu tad tu saproti. . .

Nā kamajā rī tā nolē mu uzkā pt uz skatu laukumu skatī ties saullē ktu. Diemž ē l rī tausma todien izrā dī jā s kaut kā neizteiksmī gi izbalē jusi, bet to nā ca skatī ties languri, kas atradā s milzī gā barā uz rezerves restorā na jumta.

Atgriezies savā istabā , es klusi apsē dos pie ieejas un sā ku vē rot apkā rtē jo dzī vi.

Ķ irzaka ir ieradusies. Nepievē rš ot man uzmanī bu, viņ š tomē r sajuta, ka kaut kas nav kā rtī bā , un pilnī gi vā veres nostā jā s uz pakaļ kā jā m, lai paskatī tos apkā rt. Tad nā ca milzu palmu vā vere. Nolē mu pā rbaudī t, vai man ir kaut kas garš ī gs.

Pats safari rezervā tā ir aizraujoš a lieta.

Pē kš ņ i no biezokņ a tieš i pie mū su maš ī nas iznā ca milzī gs ziloņ a tē viņ š un, kamē r mē s gremdē jā m emocijas, viņ š lepni gā ja savu ceļ u, nepievē rš ot mums ne mazā ko uzmanī bu.

Negaidī ti bija vē rot pilnī gi savvaļ as pā vus. Viņ u greznā s astes neiederē jā s savvaļ ā . Bija nekonsekvences sajū ta.

Rietoš ā saulē uz milzī ga, 6-8 metrus augsta laukakmens gulē ja skaists leopards un mierī gi laizī ja sevi.

Nā kamajā dienā mē s pā rvietojā mies gar okeā na krastu un Dikwella mū s gaidī ja.

Š eit bija plā nots daž as dienas atpū sties pirms mū su ceļ ojuma nā kamā posma.

- OOO! ! ! Dikvela...- mē s š ā du frā zi vē lā k biež i izrunā sim, svē tlaimī gi ripinot acis.


Ļ oti skaista pludmale. Es pat mē ģ inā ju uzņ emt iestudē tus kadrus, velkot gliemež vā kus. Nu, ja ne "devī ba", tad brī niš ķ ī gs Robinsons Krū zo!

Katru vakaru bija iespē ja vē rot, kā vietē jie zvejnieki savā s š aurajā s laivā s iziet jū rā un, cī noties ar viļ ņ oš anos, ķ er zivis. Aizraujoš s skats! Tropu saulrieta skaistums, okeā na viļ ņ u spē ks, makš ķ ernieku azarts – tas viss radī ja tik pozitī vi uzlā dē tu atmosfē ru, ka tā vien gribē jā s lidot vē jā ! Ž ē l tikai, ka saulrieti tropos ir ī si - 15-20 minū tes un viss ir pagā jis. Bet š ajā s 15-20 minū tē s mū ž s noteikti pagarinā s par 5-10 gadiem! Esmu par to pā rliecinā ts!

Uzlā dē juš ies ar milzī gu pozitī vo potenciā lu Dikvelā , devā mies tā lā k gar krastu.

Mū su nā kamā pietura bija bruņ urupuč u audzē tava Kosgodā .

Saimniecī ba ir tikai tā da. Fakts ir tā ds, ka no 7 jū ras bruņ urupuč u sugā m, kas dzī vo pasaulē , 5 sugas "ligzdo" Š rilankas dienvidu krastā . Saimniecī bas uzdevums ir pilnī bā vides aizsardzī ba. Ir savvaļ as bruņ urupuč u olu kolekcija. Pē c tam tie tiek nogā dā ti fermā . Un, kad mazie bruņ urupuč i kļ ū st stiprā ki (3 dienas pē c dzimš anas), tie tiek izlaisti okeā nā . Centra dibinā tā js ir Č andrasī ri Abru. Centrs pastā v uz tū ristu ziedojumu un suvenī ru tirdzniecī bas rē ķ ina. Centrā bez bruņ urupuč u vairoš anā s var redzē t arī no cilvē ka darbī bas cietuš as "tortilos", kuras vairs nevar dzī vot dabā . Centrs rū pē jā s par š iem dzī vniekiem. Ir interesanti paskatī ties uz albī nu jū ras bruņ urupuci. Viņ a dzī vo fermā , bet okeā nā viņ u nelaiž , pieņ emot, ka ar š ā du kosmē tiku viņ a tur nedzī vos ilgi.

Bija pienā cis laiks ē st, un mē s apstā jā mies vienā no Bentota upes restorā niem.

Sī kā k par to nekavē š os, tač u arī š eit mū s gaidī ja kulinā rijas pā rsteigums. Mums piedā vā ja saldū dens garneles, kuras ķ er tieš i š eit. Pā rsteidza š o posmkā ju nagu garums! Redzē ju daž ā das jū ras veltes, bet ar tā diem nagiem - pirmo reizi!

Ī sā k sakot, iekodā m, brī nī jā mies par nagiem, apskatī jā m upes ainavu un devā mies tā lā k.


Pē c tam dodamies uz Galles fortu. Bet pa ceļ am mē s nevaram neapstā ties Veligamas rajonā un vē rot makš ķ erniekus uz stabiem. Tos jau miljoniem reiž u ir fotografē juš i visi, kam nav slinkums, tā pē c nolē mā m reģ istrē ties. Ir interesanti skatī ties. Bet viņ i ķ er zivis galvenokā rt “vietē jam patē riņ am” (C).

Pā rdoš anā zivis tiek nozvejotas nedaudz tā lā k gar piekrasti. Tajā paš ā laikā viņ i izmanto tradicionā los tī klus un nekavē joties pā rdod svaigu lomu visiem.

Tā nu mē s nokļ uvā m Galles fortā . Turpat pie cietokš ņ a sienas mū s sagaidī ja ķ irzaka. Vietē jie viņ u sauca par hameleonu, jo. Viņ a acu priekš ā mainī ja krā su. Bet tas acī mredzami nebija hameleons, visticamā k, kaut kā da agama, kas pļ ā va kā hameleons.

Tad apbrī nojot ainavu gar ceļ u, beidzot nonā kam Kalutarā .

Š eit mums ir pē dē jais atpū tas punkts pirms doš anā s uz mā jā m.

Okeā na piekraste, lai arī ne tik romantiska kā Dikvelā , tomē r ir ļ oti piemē rota peldē š anai. Tiem, kam nepatī k viļ ņ i, tas ir vē l labā k.

Jū s varat klī st pa viesnī cu kā dabas rezervā tu. Tad uznā ks monitoru ķ irzaka (starp citu, tā s ir 2 veidu) un painteresē sies par tavā m lietā m. Tad uzlidos josla (mū su strazda analogs) un sā ks ubagot cepumu. Vienu no kokiem izvē lē jā s lidojoš ā s lapsas. Ir mazas ķ irzakas. Tropu tauriņ i lido. Un pie baseina jums tiks piedā vā ts dzeltens kokosrieksts, skaisti dekorē ts ar laimu.

Palmu vā veres (lī dzī gi burundukiem) mudž visā s kafejnī cā s. Bet krabji ar periskopa acī m skrien tikai pē c tumsas piekrastē . Ā tri uzzinā jā m, un katru vakaru devā mies medī bā s. Katru vakaru vā rī jā m krabjus pie alus (palī dzē ja padomju paradums nē sā t lī dzi katlu). Uz mums atnā ca krupis paskatī ties, un, ja š ī nav vietē jā varž u princese, tad noteikti viņ as mā te.

Koku vardes tur atš ķ iras no mū sē jā m - mū sē jā s ir zaļ as, un Š rilankas ir sarkanbrū nas.


Atseviš ķ i daž i vā rdi par augļ iem. Kopumā tropu valstī s ir daudz daž ā du augļ u. Bet, ceļ ojot pa Š rilanku, jā ņ em vē rā fakts, ka augstuma starpī ba starp piekrasti un kalniem ir aptuveni 2000 m. Lī dz ar to daž ā dos reģ ionos dominē daž ā di augļ i. Daž ā s vietā s mangostā ns ir izplatī ts, citā s tā nav vispā r. Ir veseli reģ ioni, kas specializē jas garš ī gos Indijas riekstos, savukā rt citos š is labums ir tikai iepakots. Tā pē c ē diet augļ us visur, kur tos atrodat un kur vien vē laties.

Daž i vā rdi par š rilankieš iem. Cilvē ki ir ļ oti draudzī gi, laipni un neuzbā zī gi.

Mē s noskatī jā mies vairā kas kā zu ceremonijas. Ļ oti labi! Jaunlaulā tie ir tē rpuš ies tautastē rpos un tas viss izskatā s ļ oti svinī gi un eleganti.

Pē rkot augļ us vienā no tirgiem, es ieraudzī ju mazu meiteni. Viņ a tikai spē lē jā s savā pagalmā . Viņ i cienā ja viņ u ar saldumiem, bet viņ a tos neē da, bet sā ka ar tiem spē lē ties. Meitene izskatī jā s ļ oti kolorī ta, dzī vespriecī ga un acī mredzami nebija samulsusi no balto onkuļ u un tantu uzmanī bas.

Tā da ir Š rilanka. Daž ā di, seni, skaisti, bagā ti – brī niš ķ ī gi!

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
komentāri (33) Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
аватар LaFifa
LaFifa

Paldies:)
Thu, 09 Feb 2012, 23:03
аватар Kiki_Morroy
Kiki_Morroy

Paldies par tik pārdomāto un krāsaino reportāžu! Manuprāt, tavam apskatam vienkārši bija jābūt pirmajā trijniekā! Neparasts maršruts, daudz personisku iespaidu, viegls stils, jūsu vērīgums un novērošana - lasot man radās milzīgs buzz. Es balsošu par jums "auditorijas simpātijās".
Wed, 15 Feb 2012, 19:21
аватар Kiki_Morroy
Kiki_Morroy

Paldies par fotogrāfijām - tās ir lieliskas!
Wed, 15 Feb 2012, 19:27
аватар entomo
entomo

Kiki_Morroy: Un paldies par uzmanību un atsauksmēm :)
Wed, 15 Feb 2012, 19:30
аватар LaFifa
LaFifa

Jūsu apskats ieņēma 2. vietu Turpravdas konkursā "Tautas izvēle" (http://www.turpravda.com/forum/topic.php?id=83601
Sat, 18 Feb 2012, 03:23
iemiesojums