Lihtenšteina - pērle Alpu kaklarotā
Lihtenš teina, kas ieņ em sesto vietu pasaules mazā ko valstu sarakstā , atrodas starp Reinu (rietumu robež u) un Alpiem. Firstiste atrodas Retikonas grē das (Retijas Alpu) smailē s, nevis tik kalnainā kā Austrija un Š veice: augstā kais punkts ir Grauspica kalns (2599 m). Klimats ir mē rens, nokriš ņ u daudzums ir 700-1200 mm gadā , ziemā ir spē cī gas snigš anas un salnas, bet vasara ir silta, temperatū ra sasniedz 28 grā dus. C. Ceturtdaļ u teritorijas klā j mež i (egles, diž skā bardis, ozoli), kalnos - Alpu un subalpu pļ avas. Garums no ziemeļ iem uz dienvidiem ir 28 km, no austrumiem uz rietumiem - 10 km, valsts platī ba ir 160 km; Administratī vi Lihtenš teinas teritorija ir sadalī ta divos vē sturiskos rajonos - Augš lihtenš teinā (Oberlande) ar centru Vaducas pilsē tā un Lejaslihtenš teinā (Pazemes zemē ) ar centru Š ellenbergas pilsē tā . Rajonus veido kopienas (communes). Firstistes teritorijā ir 11 komū nas.
Mē s sadevā m š o niecī go "eksotisko" š tatu, pazuduš o Alpos, ī su vizī ti ceļ ā no Š veices uz Austriju. Valsts atrodas ē rtā vietā starp š ī m Alpu valstī m un visā tā s vē sturē ir piedzī vojusi kaimiņ u ietekmi.
Vispirms piestā jā m Firstistes galvaspilsē tā Vaducas pilsē tā . No kalna mū s sagaida 12. gadsimtā celtā Vaducas pils, kopš.1938. gada - publikai slē gta prinč a rezidence.
Gids mū s iepazī stina ar š ī s mazā s valsts vē sturi. Lihtenš teinas valsts tika izveidota 1719. gadā . Pirms tam Š vā bijas hercogistes ietvaros, tagadē jā s Lihtenš teinas teritorijā , atradā s Š elenbergas un Vaducas feodā lie ī paš umi, kas vē lā k kļ uva par Svē tā s Romas impē rijas daļ u. 1507. gadā imperators Maksimiliā ns pieš ķ ī ra Vaducai ī paš as tiesī bas un privilē ģ ijas, tostarp suverenitā ti un nodokļ u iekasē š anu. Š ī s tiesī bas tika nodotas Austrijas Lihtenš teinas ģ imenei.
Lihtenš teinas ģ imene ļ oti vē lē jā s iegū t vietu Svē tā s Romas impē rijas Reihstā gā . Lai to izdarī tu, viņ am vajadzē ja piederē t zemē m, kuru suzerē ns bū tu pats imperators. Š im nolū kam Hanss Ā dams I no nabadzī gajiem Hohenemas ī paš niekiem iegā dā jā s divus sī kus lē ņ us uz robež as ar Š veici - Š elenbergu (1699. gadā ) un Vaducu (1712. gadā ). Š ī m zemē m bija nepiecieš amais juridiskais statuss. Pateicoties Savojas Jevgeņ ija (kas bija Lihtenš teinas savedē js) palī dzī ba, 1719. gadā imperators atzina ģ imenes galvu Antonu Florianu par suverē nas cieņ as princi. Tā radā s Lihtenš teinas Firstiste.
No 1815. lī dz 1866. gadam Lihtenš teina bija Vā cijas konfederā cijas sastā vā , un 1860. gadā lihtenš teinieš i kļ uva par Austrijas parlamenta augš palā tas mantojuma locekļ iem, un 1866. gadā Lihtenš teina Johana II vadī bā (1840-1929) Firstiste ieguva neatkarī bu. 1866. gada Austro-Prū sijas karā Lihtenš teina darbojā s kā Austrijas sabiedrotā , 1868. gadā pē c Vā cijas konfederā cijas sabrukuma Lihtenš teina izformē ja savu 80 vī ru lielu armiju un pasludinā ja pastā vī go neitralitā ti, kas tika godinā ta abu pasaules karu laikā un lī dz plkst. joprojā m ir viens no retajiem š tatiem pasaulē , kurā nav bruņ oto spē ku. Likuma izpildi veic policijas spē ki 120 cilvē ku sastā vā - 83 darbinieki un 37 civilpersonā la pā rstā vji. No 1876. lī dz 1918. gadam viņ am bija cieš as saites ar Austroungā riju.
Pē c Pirmā pasaules kara Lihtenš teina pā rtrauca sakā ves rezultā tā novā jinā to lī gumu ar Austriju un pā rorientē jā s uz Š veici: 1921. gadā tika parakstī ts lī gums par tirdzniecī bu un pasta pakalpojumiem, bet 1924. gadā – muitas savienī ba. Kopš tā laika Lihtenš teinas valū ta ir Š veices franks. Kopš.1919. gada Š veice ir pā rstā vē jusi Lihtenš teinas diplomā tiskā s un konsulā rā s intereses ā rvalstī s.
Lihtenš teinas iedzī votā ju skaits 2009. gada 1. janvā rī bija 3.360 cilvē ku, un vidē jais iedzī votā ju blī vums bija aptuveni 220 cilvē ki uz km² . Š ī s tautas senč i bija retš u un vā cieš u (alemaņ u) ciltis. Lielā kā daļ a iedzī votā ju ir lihtenš teinieš i (alemā ņ i). Oficiā lā valoda ir vā cu valoda, sadzī vē - vā cu valodas alemanieš u dialekts. Lielā kā daļ a ticī go (76%) atzī st katolicismu, protestanti - aptuveni 7% iedzī votā ju. Vidē jais paredzamais mū ž a ilgums: vī rieš i - 76.6 gadi, sievietes - 83.5 gadi (2009). IKP uz vienu iedzī votā ju - 14.000 USD.
Sā kam iepazī š anos ar laukumu pie Rā tsnama. Turpat blakus ir trī s zirgu skulpturā la kompozī cija, pretē jā pusē zem koka soliņ š , kuram blakus valsts karogs, pret kuru kopā nobildē jamies.
Netā lu atrodas suvenī ru veikals, kuram arī uzbrū kam, uzpē rkot vietē jos suvenī rus, galvenokā rt ledusskapju magnē tus un pastmarku komplektus (gandrī z 1/10 no valsts ienā kumiem nā k no pastmarku pā rdoš anas). Mums par patī kamu pā rsteigumu pā rdevē jas saprot un nedaudz runā krieviski.
Varbū t tas ir saistī ts ar mū su bijuš o tautieti un tagad Lihtenš teinas pilsoni baronu Falcu-Feinu, mū su Askania-Nova rezervā ta dibinā tā ja brā ļ adē lu.
Pazī stamais filantrops barons Eduards fon Falcs-Feins (dzimis 1912. gada 14. septembrī Gavrilovkas ciemā , Hersonas guberņ ā , Krievijas impē rijā ) ir Lihtenš teinas sabiedriska darbinieks. Viņ š ir divu Krievijas vē sturē labi pazī stamu ģ imeņ u - Jepanč inu (no mā tes puses) un Faltz-Feins - pē ctecis. Visu savu dzī vi viņ š veltī ja mā kslas darbu kolekcionē š anai, kas revolū cijas un pilsoņ u kara laikā tika izvesti no Krievijas, lai atgrieztu tos dzimtenē . Pateicoties viņ a pū lē m, valsts atguva daudz nenovē rtē jamu dā rgumu. Starp tiem jo ī paš i vē rtī gā kais persieš u paklā js, kas tika pasniegts imperatoram Nikolajam II, uz kura ir austi visu karaliskā s ģ imenes locekļ u portreti. Falcs-Feins uztur cieš as saites ar saviem tautieš iem. Pē dē jos gados viņ š ir bijis ā rš tata korespondents ITAR-TASS aģ entū rā Lihtenš teinā . Savā.95. dzimš anas dienā rezidencē "Askania Nova" viņ am tika pieš ķ irta Krievijas Puš kina medaļ a par lielo ieguldī jumu tautu un tautī bu kultū ru tuvinā š anā un savstarpē jā bagā tinā š anā .
Viņ am bija tikai pieci gadi, kad viņ a ģ imene “tā dos paš os kreklos” uz visiem laikiem pameta savu ģ imenes ī paš umu Krievijas dienvidos. Viņ š kļ uva par Lihtenš teinas Firstistes suvenī ru karali un lielā ko daļ u ienā kumu iztē rē ja pamestu krievu kapu kopš anai ā rzemē s, pazaudē to dā rgumu atgrieš anai Krievijai un pareizticī go baznī cu atjaunoš anai. Blakus viduslaiku kņ azu pilij Lihtenš teinā , villu ieskauj apstā dī jumi ar diž ciltī gajiem ģ erboņ iem uz kaltas dzelzs vā rtiem. Tū risti no bijuš ā s dzimtenes š eit ierodas bez aicinā juma, un barons labprā t ielaiž ciemiņ us.
Ā rpus galvenā s ē damzā les logiem paveras Alpu kalnu panorā ma, bet iekš ā krievu gleznas, caru krū š utē s, zelta sveč turi ar divgalvu ē rgļ iem. Spilgts piemē rs tam, kā plaukstoš ā valstī var ē rti dzī vot visu mū ž u un sirdī ilgoties pē c dzimtenes.
Ejam pa galvaspilsē tas galveno ielu, ejam garā m pastam, no š ejienes var nosū tī t pastkarti ar Lihtenš teinas zī mogu, ko novē rtē filatē listi.
Pilsē ta ir skaista, tajā ir daudz ziedu, ko ieskauj zaļ umos aprakti kalni.
Blakus vecajā m ē kā m ir modernas iekā rtas.
Galvaspilsē tas iedzī votā ju mā jas izskatā s koptas un labiekā rtotas.
Pē dē jo reizi apskatī sim galvaspilsē tu.
Braucam uz Austrijas robež u gar iekoptiem vī na dā rziem un tī rumiem mazā valstī , tā s mazpilsē tā m.
Lihtenš teina ir plaukstoš a industriā lā valsts ar attī stī tu finanš u pakalpojumu sektoru un augstu dzī ves lī meni (Lihtenš teinas IKP 2007. gadā sasniedza 4.16 miljardus USD, IKP uz vienu iedzī votā ju — 118 tū kst. USD (1. vieta pasaulē ). Kļ ū sti par š ā das valsts pilsoni plaukstoš a valsts ir gandrī z neiespē jama, jo pilsonī bu nevar nopirkt. Pat bū dams Lihtenš teinas pilsoņ a sieva (vī rs) un ilgus gadus dzī vojot tajā pilsonī bu nesaņ emsi - par pilsoņ iem var kļ ū t tikai š eit dzimuš i kopī gi bē rni.
Neskatoties uz tā s gadsimtiem seno vē sturi, Lihtenš teina rada ļ oti modernas valsts iespaidu. Tā ir plaukstoš a industriā la valsts ar attī stī tu finanš u pakalpojumu sektoru un augstu dzī ves lī meni. Tautsaimniecī bas pamatnozare ir apstrā des rū pniecī ba: metā lapstrā de, precī zā instrumentā cija, optika, vakuumiekā rtu, elektronisko sistē mu, mikroprocesoru raž oš ana. Nozares pamatā ir precī za inž enierija un instrumenti. Lielā kie uzņ ē mumi ir "Hilti AG" (montā ž as, maza izmē ra celtniecī bas tehnika ar autonomu baroš anas avotu) un "Balzers AG" (ī paš i dziļ a vakuuma iekā rtas optikas, mikroelektronikas un mikroprocesoru industrijai). Nozare gandrī z pilnī bā ir orientē ta uz eksportu. Nozī mī gu vietu ieņ em pā rtikas rū pniecī ba (jo ī paš i konservu un vī na raž oš ana), tekstila, keramikas un farmā cijas rū pniecī ba. Valsts pilnī bā nodroš ina darbu saviem pilsoņ iem, un vē l 3.5 tū kstoš i cilvē ku katru dienu ierodas strā dā t no Austrijas, Vā cijas, Š veices.
Izbraucam no Firstistes, priekš ā Feldkirhei – "vā rtiem uz Lihtenš teinu" Austrijas robež as pusē .
