Uz Kambodžu?Nekad vairs!!!
Uz Kambodž u? Nekad......
Ja neesat dedzī gs ceļ otā js Dienvidaustrumā zijā , tad, dodoties š ajā ceļ ojumā , jums vajadzē tu garī gi un fiziski sagatavoties...
Ekskursija no Patajas uz Kambodž u sā kas agri no rī ta. No pieciem rī tā vecs, "nolietots" mikroautobuss, tautā saukts par "mikroautobusu", savā c no viesnī cā m miegainos tū ristus un lī dz ar pirmajiem rī tausmas stariem beidzot iebrauc trasē . Slaveni manevrē jot starp degvielas kravas automaš ī nā m ar ā trumu 130 km/h, ik pa brī dim nokā pjot uz ceļ a malu, riskē jot iekrist grā vī , mū su vadī tā js neizpratnē pasmaida atpakaļ skata spogulī , atbildot uz izsaucieniem nobiedē ja pasaž ierus lī dz nā vei. Bet mū su zvans uz transporta firmu viņ u nomierina, un beidzot braucam lī dz robež ai..... Kambodž a mū s sagaida ar necieš amu smaku, netī rī bu, karstumu un milzī gu rindu uz pirkstu nospiedumu noņ emš anu. Esot ceļ ā jau vairā k nekā piecas stundas, beidzot iekā pjam autobusā un esam pā rsteigti, uzzinot, ka mums ir vē l divarpus stundas, lai nokļ ū tu dislokā cijas vietā , noskaņ u iekrā so gida dedzī gais stā stī jums par š o “brī niš ķ ī go valsti”, kur nav ne zā ļ u, ne ceļ u satiksmes noteikumu, ne likuma, un kaņ epes labā k pirkt no policijas...Pē c pusdienā m, neapstā joties viesnī cā , dodamies uz Ā zijas lielā ko ezeru Tonlesap, kurā dzī vo nelaimī gie, nabadzī gie vjetnamieš i, kas dzī vo tieš i uz laivā m, makš ķ erē un ubago. Negaidī ts atklā jums bija glā bš anas vestu klā tbū tne izpriecu laivā , jo izredzes atrasties š ī patieš ā m milzī gā ezera notekū deņ u bezdibenī nebija ī paš i iepriecinoš as. Dā rdot un klepojot ar jaudī gu dzinē ju, mū su laiva slī d pa bezrobež u ū denskrā tuves dubļ aino virsmu, lepni apsteidzot vietē jo netī ro ubagu nož ē lojamos kuģ us, kratot mū su deguna priekš ā beigtas č ū skas un cenš oties kaut ko pā rdot. “Izbaudī juš i” kaut kur pā rlaicī gumā iestrē guš o iezemieš u dzī vi, acī mredzot kontrasta paspilgtinā š anai, dodamies uz juvelierizstrā dā jumu veikalu, kur izpalī dzī gi pā rdevē ji “uz zilas acs” baltajam zeltam izdala sudrabu, bet smaragdiem – zaļ o kvarcu. Ir maz laika iepirkties, kas, acī mredzot, arī ir daļ a no mū su naivos tū ristu apmā nī š anas plā na, un ar pā rliecī bu, ka nopirkā m visu ī sto ar atvieglojumu saprotot, ka š ī diena beidzot ir beigusies, ierodamies viesnī cā , "nevis biedē jot" mū su greznī bu un krā š ņ umu.
Nā kamajā dienā pulksten 5.30 dodamies ekskursijā pa Ankoras tempļ iem, kas atrodas pavisam netā lu no mū su nakš ņ oš anas vietas un nonā kam pavisam citā pasaulē , bezgala tā lu no vakardienas iespaidiem. Sajū tot sevi pazī stamajā s satriecoš ajā s ainavā s katram vairā k vai mazā k izglī totam cilvē kam, ar grū tī bā m nezaudē jot notiekoš ā realitā tes izjū tu, mē s kautrī gi sā kam apzinā ties, ka varbū t vakardienas grū tā diena nav nodzī vota velti un tiks izdzē sta atmiņ ā , izspiesta ar jauniem neaizmirstamiem iespaidiem.
Tad, noguruš i un satriekti no redzē tā , tiekam aizvesti uz krokodilu audzē tavu, ko skaļ i sauc par fermu, kur slinki, dubļ iem klā ti krokodili, kas guļ starp riebī gā m cementa plā ksnē m, plē š dzī vu vistu tū ristu izklaidei. WFC rindas, mē s apmeklē jiet ā das izstrā dā jumu veikalu, kas pā rsteidz ar savu sortimentu un cenā m.
Un visbeidzot, mū su tū re beidzas, un mē s atstā jam š o karsto, nosvī duš o, atkritumu pilno valsti, neizpratnē par to, ka ienā koš ajiem ā rzemniekiem ir jā noņ em pirkstu nospiedumi. Vai kā ds kā dreiz vē lē tos š eit palikt.....
