Zelta nedēļa Tokijā un Osakā
Kā epigrā fs: Ceļ oš anā interesantā kais ir cilvē ki
Un tā mans ceļ ojums uz Japā nu:
Pirmais, kas iekrita acī s, bija Narito lidostas pieticī ba pie Tokijas, pat saskā rā s ar saplī suš u pulksteni. Tā lā k pirmā sadursme ar vietē jo attieksmi pret darbu ir valū tu maiņ a. Lai samainī tu valū tu, bū s jā aizpilda kvī ts, kurā jā norā da, kuras banknotes, kuru valū tu un pret ko mainī sit, maiņ as procesā piedalā s divi darbinieki, pirmais saskaita un pā rbauda tavu naudu ar kvī ti, tad pā rskaita citam, viņ š saskaita un iedod vietē jo valū tu, atkal pirmais noskaitī s trī sreiz un iedos tev. Procedū ra var ilgt vairā k nekā.5 minū tes. Tik ilgi neesmu redzē jis, ka siltummainis strā dā .
Nu, mē s nokļ uvā m Tokijā , viņ i mū s ievietoja Daiwe RoyNet Hotel 3 *. Pozitī vā kais iespaids par viesnī cu ir garš ī ga virtuve. Ir arī vietē jā s japā ņ u virtuves un Eiropas virtuves ē dieni. Tur es izmē ģ inā ju gardā ko steiku savā mū ž ā . Tas maksā ja 20$, bet bija 100% tā vē rts. Viesnī cā viss ir tī rs un ē rts. Mū s skā ra 6 balles spē cī ga zemestrī ce. Nekas nelū za, nekrita, kaut arī nopietni trī cē ja. Vietē jo iedzī votā ju reakcija no rī tiem brokastī s ir vienkā rš i nulle, nu, es nezinu, kā maskavietim ziemā pā rgā ja sniegs.
Jau pirmajā dienā viņ i nedaudz pabraukā ja pa pilsē tu, rā dī ja Brī vī bas statuju uz piekaramā tilta fona, gandrī z kā Amerikā . Mē s saņ ē mā m nelielu ievadu par to, kā pā rvietoties Tokijā . Visi centā s to padarī t pē c iespē jas ē rtā ku, bet tik un tā nav uzreiz skaidrs, jo vietē jie vienmē r ir atsaucī gi un operatī vi. Vakars beidzā s ļ oti pā rsteidzoš ā vietā . Š ī ir liela iekš telpa, kas atveido Japā nu 17. gadsimtā . Visi ģ ē rbjas kimono (mums arī ļ oti ē rti), var ē st vietē jo virtuvi, skatī ties teā tri, spē lē t spē les, apmeklē t baseinus, ir pat zivis, kas knibina ā du. Pasū tī jā m tur kompleksā s vakariņ as, visa bija ļ oti daudz un man gandrī z nekas negarš oja, ē du tikai lagmanam lī dzī gu zupu. Citiem paveicā s vairā k, viņ u iespē jas bija ē damā kas.
Otrā diena - detalizē ta iepazī š anā s ar Tokiju. Tempļ u komplekss, kurā š intoistu un budistu tempļ i nav atdalā mi viens no otra. Viss interesanti stā stī ts parā dī ja. Tā lā k ir iepirkš anā s iela, pirmais suvenī rs ir tradicionā lā japā ņ u lelle, kas brī niš ķ ī gi pamā j ar galvu (izrā dī jā s, ka taisī ta Ķ ī nā ). Tā lā k ir imperatora pils, vai drī zā k neliela parka zona pilī . Š eit mani pā rsteidza, ka parks nav ī paš i kopts kā pē c eiropieš u standartiem (ļ oti pieticī gs, ū dens purvains), katrā ziņ ā man vairā k patī k parki Vī nē vai pat Kijevā vai Krimā . Apmeklē jā m vairā kus rajonus, piemē ram, Akihabara, jocī gs rajons palicis atmiņ ā ar to, ka uznā k karikatū rā s tē rpti cilvē ki. Ir tā da lelle sev un smaida, pamā j ar roku. Tik jauks brī nums mani gandrī z pierunā ja nopirkt Fudž ijamas fotogrā fiju (A4 izmē ra fotogrā fija maksā ja 100$). Vakarā devā mies meklē t kabuki cho zonu. Apmaldī jā mies, devā mies uz pirmo restorā nu, kas uznā ca, katrs pasū tī ja savu. Jocī gā kais ir tas, ka viņ i mums atnes trauku tikai veselu bļ odu ar kaut ko (mē s to neredzam). Un š o ē dienu pasū tī ja 3 no 7. Visi ir š okē ti: "nu nevar visu ē st, " bet izrā dī jā s, ka tas bija baseins ar ledu un tur bija zivs gabals, kalmā ra gabals, a pā ris veidu vē ž veidī gie - viņ i pasmē jā s. Beidzot iepazinā s ar visu grupu, noskaidroja, kas no kurienes ir, pā rrunā ja Ukrainu.
Treš ā diena – brauciens uz Fudž ijamu. Forš s stā sts par paš u kalnu, tā nosaukuma izcelsmi. Apskatī jā m akmeņ u muzeju, pusdienojā m pie ezera kalna pakā jē , iegā dā jā mies suvenī rus. Viņ i mū s aizveda nobaudī t vietē jo vī nu. Nu, man, Krimas iedzī votā jam, bija pā rsteidzoš i izmē ģ inā t japā ņ u noplū des sarkanā akmens muskatriekstu (subjektī vi Krimas vī ni ir labā ki). Vietē jie veic biznesu, cita starpā , izmantojot smieklī gu vī na attaisā mo, kas ļ auj atkal iebā zt korķ i pudelē (tik sasniegums - nav japā ņ u izgudrojums). Tā lā k alā , kas kalpoja kā ledusskapis. Es nezinu, ko cilvē ki tur apbrī no, man tā ir ž urku bedre. Atkal Krimā marmora ala ir daudz skaistā ka. Dienas spilgtā kais notikums ir atjaunotais 17. gadsimta ciemats. Piedalī jos moč i (tā ds saldums) vai jebko, kas tik garš o, gatavoš anā . Varē ja pā rģ ē rbties par samuraju, tač u bija rinda un lija lietus, kas radī ja trulu noskaņ u. Atgriež oties Tokijā , sastrē gumā iebraucā m 18:00 un viesnī cu sasniedzā m 23:30.
Ceturtā diena - brauciens uz Niku. Es saņ ē mu ļ oti labu gidu, kurš stā stī ja par japā ņ iem, par viņ u mentalitā ti, vē rtī bā m, kā viņ i mainā s lī dz ar jauno paaudzi un daudz ko citu. Morozova konditorejas fabrika mū s atveda uz uzņ ē muma veikalu, kas ir katra japā ņ a lepnums. Mē s tur nopirkā m š okolā di. Un arī Niks. Š is tempļ u komplekss pē c Japā nas standartiem ir ļ oti skaists. Galvenais templis tika demontē ts, tas tiks atjaunots, manuprā t, 20 gadus (tā s arī nesā kā s vakar, bet tas joprojā m tiks demontē ts 10 gadus). Viss ir ļ oti fotogē niski, vienkā rš i nofotografē un esi pā rsteigts. Bet, rū pī gā k pā rbaudot, viss nav tik glī ti izdarī ts: vai nu ir redzamas krā sas svī tras, vai arī kā ds dē lis ir atklā ti pieskrū vē ts ar paš vī tņ ojoš o skrū vi. Kopumā japā ņ i ir bruņ oti ar diviem skaistuma jē dzieniem, pirmais ir skaistums naivumā “visam jā bū t jauki” un mirkļ a skaistums. No tā , acī mredzot, viņ i nav tik nolietoti ar saviem pieminekļ iem, un visticamā k, ka restaurā ciju vilnis jau ir Rietumu kultū ras ietekme. Secinā jums, pē c Nika domā m, stā sts par visu, kas tur ir, ir daudz skaistā ks un interesantā ks par to, kas tur ir, tā pē c, ja tas jau ir, tas nav paš gā jē js (tā ir daļ a no mū su grupas, lai ietaupī tu naudu), bet vienmē r ar kompetentu gidu, kurš pastā stī s par š o vietu.
Piektā diena – pā rcelš anā s uz Osaku diena. Bet pā rvā coties vakaros, un no rī ta viņ us aizveda uz Kamakura pilsē tu. Jā , š ī ir vieta, ko apmeklē t. Tur kaut kas tā ds ir. Visu Japā nas skaistumu, ko gribē ju redzē t, es redzē ju š eit. Tā ir mī lestī ba pret sī kumiem. Katrs krū ms ir savā vietā . Budas statuja ar 3 stā vu mā ju. Tempļ u komplekss, kurā kaut kas ir jū tams. Tad skaists arī debesskrā pis, no kura var redzē t pilsē tu, tad brauciens ar kuģ ī ti. Droš i vien bija interesanti tiem, kas jū ru tik biež i neredz, bet tā kā esmu krimietis, tad ar laivu mani nepā rsteigsi. Interesanta osta pati par sevi izveidota milzī ga kuģ a klā ja formā . Un saulrieta fotogrā fija, kas grimst debesskrā pju vidū . Diena noslē dzā s ar pā rsē š anos uz Osaku ar ā trvilcienu. Apmē ram 600 km 2 ar pusi stundā s, labi, cieņ a pret japiem nav š aubu.
Osaka sā kā s ar histē riskiem smiekliem . Iedomā jieties istabu 2m reiz 3m, kurā atrodas gulta (170 cm gara, gulē ju pa diagonā li), galds un santehnika (izgatavota lieta akrila kastes veidā , kur tualete vienmē rī gi ieplū st izlietnē , kas gludi ieplū st parodijā uz vannas istabu). Vispā r cipars – jū tos kā kosmonauts. Sievietes ar platā m karmā m no rī ta "Lai sē dē tu uz poda, jā iziet koridorā , jā novelk apakš bikses un tikai tad jā iet istabā . "
Sestā diena Nara pilsē ta un Osaka. Uz Naru dodamies vispirms parkā pie tempļ a, kur staigā daudz briež u un lū dzam ī paš us cepumus. Jaltas parkā jū s varat sazinā ties ne tikai ar vienu dzī vnieku sugu, bet ar desmitiem, bet ir tikai nekaunī gi briež i. Visvairā k man patika sazinā ties ar bē rniem. Š ī ir viņ u pirmā skolas diena pē c zelta nedē ļ as (brī vdienu sē rija), un viņ i visi staigā ja š eit pa parku un kliedza sveicienus ā rzemniekiem. Vecā ki bē rni nā ca klajā ar anketā m un jautā ja: "Vai š ī ir du yu cam no? ". Piezī me: japā ņ i neizrunā skaņ u L un nevar kopā izrunā t divus lī dzskaņ us. Piemē ram, mans vā rds Slava izklausā s pē c Sarava, un viņ i nevē las dzirdē t (vai nevar atkā rtot) citā di. Kad es teicu "Ai kam no Simferopoles", tas nogalinā ja nabaga bē rnu, tas atspoguļ ojā s manā pierē : "kā pē c es piegā ju pie š ī onkuļ a", es apž ē loju un teicu: "Tu vari izlabot Krieviju". Tā lā k ir interesants liels tempļ u komplekss. Tas, kas tajā ir arī , ir lī dzī gs Kamakurai, bet, ja man jau bija apnikuš i jumta filcs kamakurā , tas patiesī bā bija jautrā k.
Tad mū s aizveda uz veikalu, kur var nopirkt japā ņ u virtuves nazi. Daž i tikai tā da naž a dē ļ un brauca. Rezultā tā visu nopirkā m, uz naž a izsita vā rdus (nazis tieš ā m super). Es patieš ā m negribē ju, lai viņ i izsistu vā rdu SARAWA, kas izklausā s pē c lā sta, un es lū dzu izsist mana uzvā rda raksturu, kā tas izskatī tos japā ņ u valodā . Tā lā k – Osakas pils. Atkal mani neiepriecinā ja atklā ti steidzī gā , neslē ptā modernitā tes ietekme uz restaurā ciju. Ceļ vedis: "Tagad es jū s aizvedī š u uz vienu brī niš ķ ī gu vietu, kur pils atspoguļ ojas tī rā kajā ū denī un varat uzņ emt forš as bildes" neizdevā s, bam, un ū dens ezerā nav dū ņ u un grunts gruž u. Ceļ vedis: "Labi, ejam tā lā k . " Vakara pastaiga pa naksnī go Osaku.
7. diena – Zelta paviljons, Kioto. Vē lu uz modes skati, pā rkā rtoja modes skati vakaram. Uzreiz dodamies uz "zelta paviljonu". Ļ oti fotogē niska bū da. Bet, diemž ē l, ī stā nodega 60. gados, to aizdedzinā ja trakais mū ks. Interesanta vieta ir pils ar svilpojoš ā m grī dā m, akmens dā rzs (sava filozofija, bet, atkal, ļ oti fotogē niska, ar savā m acī m nav tik forš i). Modes š ovs. Ir ļ oti interesanti skatī ties uz sievietē m, kuras demonstrē kimono. Un interesanti ir tieš i modes modeļ u pā rvietoš anā s maniere. Tā viņ a paspē ra soli un likā s, ka krī t un neviļ us izstiepa rokas, lai viņ u paceltu, bet nē , vē jš viņ u manā mi nepaceļ pirms tevis un ieliek rokā s, viņ a nevainī gi, it kā atvainodamies, pasmaida tu vai pie neredzamā vē ja un iet tā lā k, ka viņ i š ū pojas jaunā vietā . Vispā r ī sts teā tris, pē c kura saproti, kā japā ņ u meitene spē j piesaistī t uzmanī bu ar vienu ž estu ar vienu skatienu. Daudzi vē lā k iegā dā jā s sev kimono, cena 20-50$. Tā lā k tempļ u komplekss Kioto jau ir atvadu sajū ta no Japā nas. Transfē rs uz Tokiju un nā kamajā dienā lidmaš ī na atpakaļ .
Pabeigš u ar ceļ ojumā galveno iesā kto. Patika arī kompā nija, ar kuru ceļ oju, un satikš anā s ar japā ņ iem, kuri, jā saka, joprojā m dzī vo absolū ti patriarhā lā sabiedrī bā , kur sieviete ieņ em pavisam nenozī mī gu lomu. Tas man ir jaunums un bija interesanti. Mani pā rsteidza arī viņ u attieksme pret ģ imeni. Es neteikš u, ka biju apmierinā ts, bet biju pā rsteigts. Nebiju domā jusi, ka valsts mē rogā var bū t tik nepazī stama (biež i japā ņ i nezina savu radinieku mobilos numurus, vecmā miņ as sazinā s ar mazbē rniem 2 reizes gadā un ar pieauguš iem bē rniem 3 reizes. . . ) . Viņ i visi sē ž bā ros lī dz vē lam vakaram, tur ir pilnī gi visi bā ri. Brokastī s viņ i ē d daudz, bet vakariņ ā s dzer tikai, kas liek ā tri piedzerties un nedabiski skaļ i smieties. Veci cilvē ki, kuriem atņ emta bē rnu uzmanī ba, biež i strā dā kā brī vprā tī gie un, ieraugot ā rzemniekus, vienkā rš i uzplaukst, kas rada zī lē š anas iespaidu, lai gan tas tā nav.
Mē s devā mies par kompā niju ļ oti nemierī gā laikā uz Japā nu, nepatikš anas Ukrainai un ne mazā k Krievijai (2014. gada 2. maijs - 2014. gada 8. maijs), kā dē ļ starpbrī ž os starp gidu stā stiem bija tikai par politiku. Un izrā dī jā s smieklī gi cilvē ki 6. no ASV (kolfornija) 2 no Odesas, 1 no Č erkasiem, 1 no Kijevas, 2 Harkovas, es esmu no Krimas (arī man bija interesanti pat ā rzemniekiem saistī bā ar Krimas nodoš anu uz Krieviju un kā tas bija). Vispā r, cik cilvē ku ir tik daudz viedokļ u.
