Roma, Venēcija, Milāna nav dārgas,

20 Jūlija 2013 Ceļošanas laiks: no 10 Jūnijs 2013 ieslēgts 23 Jūnijs 2013
Reputācija: +101.5
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Ceļ ojums uz Itā liju

Pirmkā rt, ī ss finanš u pā rskats (var bū t kā dam noderī gs):

Laiks 2013. gada 10. -23. jū nijs Roma-Venē cija-Milā na. 2 personā m. Visas cenas tiek konvertē tas uz USD.

Lidojums 1200 USD

Taš kenta - Roma-Milā na-Taš kenta 1200 USD

Viesnī cas – 1420 USD

Roma – gulta @Breakfast -100$*7 dienas -700$

Venē cija - Gulta @Brokastis - 130$*4 dienas -520$

Milā na - Gulta @Brokastis - 100$*2 dienas -200$

Pā rskaitī jumi -242$

1. Vilciens Fimulč ino lidosta - Roma -20$

2. Romas-Venē cijas ā trvilciens — 100 USD (Via Trenitalia. )

(Bija biļ etes uz 45.2 biļ etē m. Bet 1.5 mē neš us neuzdroš inā jos ņ emt, nezinā ju, vai dos vī zu)

3. Vilciens Venē cija - Milā na $50 (caur Trenitalia bija 22$ biļ etes uz divā m biļ etē m, bet es kavē ju, š ī s palika tikai uz 2:00)

5. Milā na. Viesnī ca - autoosta, taksometrs 13$

6. Autobuss Milā na-Manpelsas lidosta - 26 USD.

7. Pilsē tas autobuss Romā – 18$

8. Pilsē tas autobuss Milā nā - 15$

Ekskursijas 166$


1. Apskates ekskursijas ar Houp@Houp autobusu - 48 stundas 52 $ (pirkta 11.30 faktiski var braukt 2 dienas lī dz 21:00 un treš o dienu no 8-11:30), krievu valodas audio tū re, pirmais gredzens pa Romu 2 stundas - (Kolizejs, Trevi strū klaka, Vatikā ns, Karaļ a Vitorio memoriā ls utt.

), tad otrais zvans: izkā p, paskaties apkā rt, tad kā p nā kamajā tā da paš a tipa autobusā un brauc tā lā k.

2. Ekskursija uz Sv. Pē tera bazilikas kupoliem (Vatikā ns) -18$

3. Svē tā Pē tera bazilikas (Vatikā na) apskate un apmeklē jums bez maksas

4. Katedrā le - Mary de Majore - apskate un ieeja bez maksas

5. Kolizejs ar paš a ierakstī tu 30 minū š u audio tū ri - no ā rpuses apkā rt, bez maksas (iekš pusē bija tikai bezveidī gas paliekas)

1. Trī s stundas uz vaporetto (tvaikonis) ar paš a ierakstī tu audio tū ri - Vakara Venē cija: visas Murano salas, Burano, Lido utt. , Lielais kanā ls, lagū na utt. - 18 $ - par pirmo stundu un pē c tam bez maksas.

2. Brauciens ar gondoli (uzsvars uz pirmo zilbi) ar gondolieri dziedot itā ļ u dziesmas. Lielais kanā ls un mazie kanā li. 25 minū tes -78$ par visu gondolu. Labā k ņ emt pulksten 8-9, nevis centrā , oficiā lais cenrā dis, kas izlikts uz mola, ir 80 eiro (104 USD) -40 minū tes. Var kaulē ties, izlikā mies, ka atstā jam gondolieris nometa cenu.

Viņ i to paņ ē ma uz piestā tnes Strad novo (Сonoredjio) Сampo s Sofia. Pagriezieties, mā ja 4271 un uz kanā lu.

3. Svē tā Marka katedrā le – apmeklē jiet 20 minū tes bez maksas.

4. Kaut kā da milzī ga baznī ca ar gleznā m, aizmirsu, par velti.

5. San Marco laukums, Realto tilts, Nopū tu tilts, citi laukumi, ielas, kanā li un cita romantika - staigā ja no rī tiem no 7-12, lī dz tik karsts un vakarā , ar savā m audio tū rē m - par brī vu.

1. Milā nas Doma katedrā le - apskate un ieeja bez maksas

Un visā s pilsē tā s - veikali, veikali, veikali ...

Uzturs. -400 USD

Restorā ni un kafejnī cas (piemē ri):

1.2 picas 30 centimetru diametrā un puslitrs vī na 35$

2.2 bļ odas spageti vai risoto (rī si, gliemenes, rī vē ts siers) un 2 alus – 25 USD

3. Grilē ta vista un 2 alus -10$ (nez kā pē c viņ iem ir lē ti grilē ti cā ļ i)

4. Indijas kafejnī ca - 2 indieš u ē dieni ar alu - 18$

Ē diens no lielveikala lī dzi uz viesnī cas numuriņ u (kad kā jas jau ir noguruš as staigā t pa ielā m):


grilē ta vista (700 grami) - 6 USD, itā ļ u vī na pudele 1.3 USD, siers 100 gr. -1.3$, jē lkū pinā ta desa 200 gr -1.

3 USD, kilograms apelsī nu vai banā nu 2.5 USD, maize 1.3 USD, minerā lū dens 0.5 USD. vakariņ as kopā.14, 3 USD.

Vī zas, dokumentu tulkoš ana, bankas izraksti -220$

Kopā : 3648 USD

Roma kronē ta.

Es atvē ru logu un ieraudzī ju zemā k stā vam romieš u villas, daž as jau pā ri par 500, bet citas tikko uzceltas. Cē ls brū koš s apmetums, arkas un kolonnu kapiteļ i, tumš i zaļ umi uz balkoniem un pagalmiem, bruģ ē tas ielas un tā lu zvanu zvani vē sajā gaisā – tā viņ u priekš ā parā dī jā s Roma pirmajā rī tā viesnī cā . No treš ā stā va skats bija kā no kalna virsotnes - tā lu un skaidri caurspī dī gā rī ta gaisā bija redzami baznī cu kupoli un torņ i, villu jumti.

Brokastis, nedaudz rū gtens kapuč ī no, kruasā ni, piena pā rslas. Klusa soļ u č ī kstē š ana, klusā publika, ik pa laikam kafijas automā ta murminā š ana un ierī č u š ķ indoņ a. Vienā no viesnī cas gaiteņ iem ir neliela viesistaba, no kuras ieeja ir tieš i baznī cas zā lē.

Koka krē slu rindas ar mī kstiem ķ ebļ iem ceļ galiem, blā vas ē rģ eļ u vara caurules, augstie griesti, kas maigi pā rtop pā rkarenā balkonā - otrā stā va balustrā de. Savā viesnī cā mē s cienā m reliģ iju. Starp citu, arī mē s.

Uz viena no plakanajiem jumtiem zem ē kā m romietis (cik jē gpilni tas izklausā s! ) filmē ja karā još os sauso veļ u. Pa ielā m, kas bruģ ē tas ar rokā m darinā tiem bruģ akmeņ iem, nelī dzenas un stū rainas, bet biezas un melnas, kā Vezuva vulkā niskā lava, mē s ejam, lai atklā tu valsti. Pirmā s rī ta sajū tas ir paceļ amo logu ž alū ziju sprakš ķ ē š ana, zaļ umu tirgotā ju kliedziens, kas ceļ stendus un teltis, un kafijas smarž a. Gar ietvju malā m ir lielas melnas kastes ar apaļ iem caurumiem, kas aiztaisī ti ar gumijas aizkaru - romieš u stila atkritumu urnas, kas vē lā k nebija redzē tas ne Venē cijā , ne Milā nā . Ap tiem ir gandrī z lī dz ceļ iem dziļ i atkritumi.


Vietē jie iedzī votā ji, kas iet vai steidzas uz autobusa pieturu, tam nepievē rš uzmanī bu, nu, nē . Dzī ve ir ī sa, bet atkritumi ir mū ž ī gi. Sveicam senori!

Dodamies uz lielveikalu – divdesmit š ķ irņ u sieri, pā rsteidzoš i lē ti, vī ns katrai gaumei un budž etam. Vakar vakariņ ā s man patika itā ļ u vī na dziļ ā un spilgtā garš a, acī mredzami dabī gie toņ i. Nav ne cukura, ne alkohola, un tas nedaudz atgā dina labu mā jas vī nu, ko daž kā rt nogarš o pie mū su vasaras iemī tniekiem.

Autobusu biļ etes tiek pā rdotas avī ž u kioskos un tabakas kioskos. Ieeju veikalā , kura skatlogā redzu kū poš as pī pes.

Vai es varu iegā dā ties automobiļ u biļ etes? Nesaprotu. Nu kur var nopirkt biļ etes uz autobusu? ! Par biļ etē m! ! ! Tā lā k netulkojama vā rdu spē le, no kuras ķ eru dritte - taisni. Bitte-dritte frau kundze, es jums tū lī t pasniegš u pirmo nodarbī bu. Izrā dā s, es saprotu itā liski, un viņ i runā krieviski!

Atliek atcerē ties tikai zilo taisno - pa kreisi, tas bū s pa labi - gumiju, tā pat kā bulgā riem (labā roka ir labā roka), es to zinā ju iepriekš . Sā ku atcerē ties - direktors, absolū ts, dottori, medicī na veni, vizi, vizi, arividerci leva, grace, bonzhorno, donna, seigneur, rogazzi, felicita, dolce vita - jā , es esmu tikai poliglots!

Romā un Milā nā autobusu pieturā s nav soliņ u. Arī Venē cijā autobusu nav. Sī kums, bet pē c 5 stundu pastaigu tū res, kad kā jas krī t nost un saule než ē lī gi sitā s, gribas nevis vienkā rš i pasē dē t, bet tieš i uz asfalta. Autobusi nekursē ļ oti regulā ri. Atceros, Romas Termini stacijas autobusa gredzenā cilvē ki karstumā stā vē ja kā das 20 minū tes, un, kad piebrauca tukš s akordeona autobuss un, neatverot durvis, metā s tā lā k, pū lī atskanē ja trula murminā š ana. Soliņ i, atgā dinu, nē . Ceļ a vidū izlē ca sirms vecis, vicinot rokas un iesaucā s: itā ļ i!

Un tad viņ š teica aizraujoš u runu, kurā pieminē ja gan Berluskoni, gan mē ru un vē l kā du vā rdu, kas ļ oti lī dzī gs itā ļ u rakstnieka Galdoni vā rdam. Pū lis ar apslā pē tu murminā š anu apstiprinā ja š o, acī mredzot, aicinā jumu uz sacelš anos, bet negā ja iebrukt pilī.


Starp citu, pā rsteidzoš ā kā rtā daudzos apavu veikalos nav apavu “karotes”, un slavenu zī molu, piemē ram, Zara, Mango un daudzu citu apģ ē rbu veikalos pielaikoš anas kabī nes ir tik smacī gas, ka sievietes no turienes lec ā rā saputojuš ā s un ar iestrē guš as matu š ķ ipsnas, lamā š anā s par daž ā dā m valodā m un modi, kā arī lielu un mazjaudas gaisa kondicionieru trū kums.

Slavenajā Buenosairesas ielā , 100 jū dzes apģ ē rbu veikalu, ir daudz krieviski runā još u pircē ju. Ir arī pā rdevē ji no Moldovas un Ukrainas. Ja paskatā s uz skatlogiem, tad itā liete ir pusaudze, kalsna un ar garā m kā jā m.

Visā modē ir ī si š orti, T-krekli, dž insa vestes un reizē m arī š alles daž ā dā s variā cijā s. Mē s ar sievu nekad neatradā m, kur viņ i ģ ē rbj sievietes pē c 30 un pat 46 izmē riem. Lai gan pa ceļ am uz š o ielu satikā m krievieti ar savu meitu, kura, ar skaudī bu uz viņ u skatoties, teica, nu, jū s atradī siet daudz ko sev.

Pats labā kais ir tas, ka daudzos veikalos, kur kleitas maksā.50 un 60 eiro, uz etiķ etē m, kur norā dī ts, kā š ī s drē bes mazgā t un tī rī t, pieticī gi, bet godī gi norā dī ts: kalpone Pakistā nā , Vjetnama, Bangladeš a, rangs. Romā uz ielā m ir š ķ ū nī š i ar cenu zī mē m “Viss par 10 eiro”, kur tiek tirgotas lietas ar vienā dā m zī mē m un no tā m paš ā m valstī m. Kaut kā tas rada stresu.

Mē s stā vē jā m pie tā da stenda, skatī jā mies uz apaviem, un pē kš ņ i no kā da autobusa, š ķ iet, no dienvidiem un kņ ada, izskrē ja itā ļ u sievieš u pū lis, un, raustot no rokā m kurpes, sā ka pielaikot un kaulē ties ar Indijas pā rdevē ju.

Daudzā m acī mredzami ķ ī nieš u lietā m ir kartona etiķ etes “Produtto Italia”. Nereti pā rdevē ja sā kumā apgalvo, ka tie ir itā ļ u izstrā dā jumi, bet, atklā jot birku ar precizē još u ranga uzrakstu, pakistā niete u. c. laiski parausta plecus - Mebija.


Ejot pa š aurajā m ieliņ ā m Venē cijā Rialto rajonā , atradā m kaž okā du veikalu. Durvis bija ciet, bet iekš ā sē dē ja saimniece. Viņ i izvē lē jā s garu, smilš krā sas ū deles - saimniece paziņ oja cenu 30 tū kstoš us eiro! Gandrī z 40 tū kstoš i dolā ru. Kaut gan iekš ē jā s vī les uz piedurknē m ir nelī dzenas. Jā , pat ja tie ir vienā di! Redzot pircē ju “atvē rtā s acis”, viņ a sā ka piedā vā t ī sā kus kaž okus, no cita pakaramā par cenā m 8-10 tū kstoš i eiro. Tajā paš ā laikā solot, ka muitas iestā de atdos PVN izbraukš anas brī dī . Jā , pat peļ ņ as un ī paš uma nodoklis! Acī mredzot ne tas pats veikals.

Tē tis neņ em kartes

Pē tera katedrā les kolonā dei piebrauca sarkans divstā vu omnibuss, tač u neapstā jā s, bet apgrieza stū ri un nobrauca vē l simts metrus.

Ā , ka labi ar kā jā m tā ar kā jā m. Lī dz nogurst. Ne kā vakar, kā melnā dainie plantā cijā un Marijas de Majoras katedrā lē un Kolizejā . Ak, un š eit ir melnie. Turpat uz ietves pā rdod slavenu dizaineru somas, tas jā saprot tieš i no tribī nes. Divi nedaudz vē dervē deri eņ ģ eļ i zilā krā sā ar policijas svī trā m negribī gi gā ja viņ iem pretī . Melnie, kā jau amerikā ņ u futbolā , stā vē ja saliekuš ies un dejoja, un, tiklī dz lī dz policijai palika pā ris metri, metā s no zemā starta un pazuda karstajā gaisā . Nu brī numi jau ir sā kuš ies.

Nostā vē juš i kā das č etrdesmit minū tes, mē s rindā pietuvojā mies Vatikā na kontrolpunktam. Un tad izrā dī jā s, ka sievas svā rki ir pā rā k ī si, kas acī mredzot var slikti ietekmē t Dieva kalpus, novē rst viņ u domas no domā m par dieviš ķ o un pievē rsties zemes problē mā m. Nu ne jau tā pē c mē s stā vē jā m rindā . Sieva novilka vesti, aplika to ap svā rkiem un aizpogā ja lī dz pusei priekš ā.

Un tā dā formā ar nedaudz skopuļ ojoš u gaitu pā rvarē jā m morā lo kordonu un devā mies rindā tā lā k. Un tad viņ i pieļ ā va pirmo kļ ū du. Rinda sadalī jā s divā s daļ ā s, nebija nekā du zī mju, un mē s pā rvietojā mies ar pareizo rindu. Aiz stū ra mū s gaidī ja barjera un biļ eš u kase. Ekskursija uz katedrā les kupoliem 7 eiro ar liftu un 5 eiro pa kā pnē m, bet nav ieteicama serdeņ iem un ne jaunieš iem. Bet pagrieziens pa kreisi bija paredzē ts katedrā les bezmaksas apskatei no iekš puses. Liktenis. Pie kases ir sludinā jums - studentu kartes, visu banku kartes, Roma-pass un viss pā rē jais netiek pieņ emts. Tikai skaidrā naudā.


Turklā t mums priekš ā stā vē ja krievu ģ imene un puisis prasī ja vai viņ a diviem puikā m 5 gadi ir atlaide. . Uz diviem? Ministrs (protams, ne Dieva, bet administrā cijas) bija pā rsteigts. Piezī me atlaide. Ja es zinā tu, kur š ī rinda vedī s, puisis nomurminā ja, viņ us audzē visur. Viens vā rds "lyrigia".

Dā rzā baltā akā cija zied, tē tis par kartes skatī š anos maksu neņ em.

No debesī m.

Garā m armē ņ u (! ) bī skapa statujai piegā jā m pie lifta š ahtas. Atvē rā s durvis un tad - svē ts, svē ts, svē ts - milzī ga, 20 cilvē ku liela lifta vidū mū s sagaida galvenokā rt melnā smokingā ar ž ilbinoš i baltu apkakli, tumš ā s brillē s, melnā kā ebonī ts, puisis ar Mefistofele gultnis. Godī gi sakot, kad durvis aizcirtā s un gaismas nodzisa, es domā ju, ka lifts tagad sabruks un smieklos un č ī kstē s metī sies gar š ahtu...Bet tas pā rgā ja.

kronē ta Roma,

tumš i violets,

Aizsedz savu spī tī go pieri,

Kas tu biji pasaulei

kristī gā lira

Vai kā barbaru bungas, kas sitas aizmirstī bā

Zem katedrā les kupola bija kluss un vē ss. Aiz metā la sieta, kas aptver balustrā di, tā lu lejā kā zosā da rā pā s mazi, nenozī mī gi cilvē ki. Vē ss vē jiņ š pū ta karstu pieri. Ik pa laikam no apakš as uzpeldē ja rē koņ a viļ ņ i, ko atspī dē ja kupoli.

Es domā ju, ka, ja kā ds rež isors vē las uzņ emt filmu par š ķ ī stī tavu, labā kas vietas nav, un nav nepiecieš ams sacerē t skaņ u secī bu.

TV ES PETRVS ET SVPER HANC PETRAM AEDIFICABO ECCLESIAM MEAM ET TIBI DABO CLAVES REGNI CAELORVM – griezti burti aug viens pē c otra uz zelta jostas, kas stiepjas gar kupola malu. Tu esi Pē teris, un uz š ī s klints Es celš u Savu Baznī cu, un Es doš u tev debesu atslē gas.

Sanpedro, Vatikā na dā rzi. Cilvē ku atmiņ as ir ī sas. Nav nekā das maldinā š anas. Bet roka kļ ū st auksta. Burti ir ļ odzī gi. Krā jumā š ā du vā rdu nav. Dienas debesī s spī d zvaigznes. Es tos redzu un dzirdu.

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Līdzīgi stāsti
iemiesojums