Tilti, kanāli, salas...tā ir Venēcija! (2)
Tilti, kanā li, salas...- tā ir Venē cija! (2)
Apskata sā kums atrodams š eit: http://blogs. turpravda. en/hessen/106639.html
Viesnī ca, kurā apmetā mies pē c kruī za, ir š eit: http://www.turpravda.com/it/venecija/A_Tribute_To_Music_Residenza-h45015-r106451.html
Tā tad, turpinā m tā lā ko iepazī š anos ar Venē ciju.
5. Lielais kanā ls. Grande kanā ls.
Š is ir Venē cijas slavenā kais kanā ls, kas iet cauri visai pilsē tai. Lielais kanā ls ir pazī stams visā pasaulē ar skaistajā m un interesantajā m ē kā m, kas to ieskauj abā s pusē s. Gandrī z visā m š ī m ē kā m ir divas izejas: viena uz kanā lu, otra uz zemi. Bet gar tā s krastiem staigā t nevar, uzbē ruma kā tā da nav, tikai gar ū deni.
Mums vienmē r paveicā s, vienmē r atradā m vietas paš ā laivas priekš galā , lielisks skats fotografē š anai. Ž ē l, ka celties nedrī kstē ja, ir arī atbilstoš as zī mes, bet kurš it kā neprot lasī t un tomē r mē ģ ina piecelties, tā pē c kapteinis ā tri vien viņ u “noliks”.
Uz to nopeldē jā mies vakarā , bet ne par vē lu. Ē kas, protams, tika izceltas, bet ne visas.
Un viesnī cā mums teica, ka vakara apgaismojums ē kā m pie Lielā kanā la ieslē dzas pē c 22:00, bet š ajā laikā mē s jau bijā m pā rguruš i, tā pē c neko tā du neredzē jā m. Š ī ir piezī me nā kamajiem Venē cijas apmeklē tā jiem, varbū t kā ds tur nopeldē s pē c 10:00 vai jau ir nopeldē jies, un kā ds komentā ros var atrakstī ties.
Lielā kanā la pilis var apskatī t š eit:
http://i-italia. en/venezia/dvortsy_grand_kanala. php
Daudzas pilis bija atpazī stamas, piemē ram, Palazzo Barbarigo, skaistā Ca' d'Oro. Š ajā ē kā tagad atrodas Franč eti muzejs. Palazzo Corner della Ca' Granda. Kā dreiz š ajā pilī dzī voja diž ciltī ga ģ imene, un tagad atrodas Venē cijas prefektū ra. Palazzo Vendramin Calergi, tagad kazino atrodas š ajā pilī . Fondaco dei Turchi, ko Republika savulaik atdeva Turcijas tirgotā jiem. Palazzo Ca' Pesaro. Tagad š eit ir divi muzeji: Austrumu mā kslas muzejs un Modernā s mā kslas muzejs. Ca' Rezzonico. Tagad tajā atrodas 18. gadsimta Venē cijas muzejs. Museo del Settecento Veneziano.
Man ļ oti patika brauciens pa Lielo kanā lu.
Pa to pat braucā m ne reizi vien, sava veida pilsē tas apskates tū re kā Hop-On Hop-Off autobusi. Lai gan š im nolū kam ir ī paš s vaporetto Vaporetto dell'Arte. Informā ciju par to var atrast mā jaslapā : (ar to nebraucā m)
http://www. vaporettoarte. com/index. php/it/
No Lielā kanā la (Grand Canal) atiet 45 mazi kanā li, pa tiem gribē tos braukt ar nelielu motorlaivu... bet ne ar gondolu. Nez kā pē c man nepatī k gondolas. Nekad pat nav bijusi vē lme ar tiem braukt.
Venē cijas dzī vojamos rajonus savieno trī s tilti: Rialto, Scalzi un Accademia tilts.
Skalž u tilts Skalž u tilts 19. gadsimta sā kumā tika bū vē ts no dzelzs, bet pagā juš ajā gadsimtā tas tika aizstā ts ar akmeni. Accademia tilts joprojā m ir no koka.
Rialto tilts.
Tas bija pirmais tilts, kas savienoja divus Lielā kanā la krastus un sā kotnē ji bija izgatavots no koka. Pirmais tilts nodega, otrs sabruka zem liela cilvē ku pū ļ a svara, treš ajam bija noņ emama centrā lā daļ a.
Tas ļ ā va tirdzniecī bas kuģ iem iziet cauri kanā lam, tač u arī š ī konstrukcija sabruka. Tad Venē cijas Republikas valdī ba nolē ma uzcelt akmens tiltu. Tā celtniecī ba tika pabeigta tikai 1591. gadā , un kopš tā laika tā tā stā v. Nu vē lā k tika uzcelti daž ā di juvelierizstrā dā jumu stendi.
Arī Lielā kanā la krastos var redzē t daudzas baznī cas. Man š ķ iet, ka nevienā citā pilsē tā neesmu redzē jis tik daudz baznī cu kā Venē cijā : 150 ir daudz tik mazai pilsē tai, un katrā baznī cā ir unikā li dā rgumi.
6. Chiesa Santa Maria dei Miracoli.
http://spiritrelax. lv/santa-maria-dei-miracoli/
Pā ris recenzijā s izlasī ju, ka š ī baznī ca ir jā redz. Nu tad tev tas ir jā atrod.
Campiello dei Miracoli, 6075.30131, Venē cija
Atvē rts no pirmdienas lī dz sestdienai: no 10:00 lī dz 17:00. Apmaksā ta ieeja.
Muzeju, baznī cu u. c. grafiku var atrast š ajā tī mekļ a vietnē.
http://de. tū risms-Venē cija. tas/indekss. php? id=2&lang=de&back=1412254494&tab=ac&text=*...»
Š o baznī cu atradā m, (pa ceļ am ieskatī jā mies citā Santuario Madonna delle Grazie) atrodas tā dā vietā , ka ļ oti grū ti to nofotografē t "pilnā izaugsmē ", jo to ieskauj blī vas mā ju rindas un neliela kanā ls. Viņ i saka, ka š ajā baznī cā biež i notiek laulī bas. Kad mē s tur nokļ uvā m, iekš ā nebija neviena cilvē ka, neviena cilvē ka. Uzreiz pie ieejas ir biļ eš u kase...Pagā ju vē l pā ris soļ us, lai vismaz paskatī tos, kas tur tik neparasts? Es zinā ju, ka tur glabā jas brī numainā Marijas ikona. Nu kaut kā paskatoties apkā rt, nekas nepiesaistī ja uzmanī bu, iekš ā iet negribē jā s. Tā pē c fotogrā fijas ir tikai no ā rpuses.
7. Chiesa di Santo Stefano, Kirche St. Stefans.
Baznī ca celta 14. gadsimtā gotiskā stilā . Baznī cu rotā tā du meistaru darbi kā Tintoretto: Lū gš ana par biķ eri, Pē du mazgā š ana, Pē dē jais vakarē diens, Bartolomeo Vivarī ni, Paolo Veneciano, Gaspare Diziani u. c. Un man patika š ī baznī ca iekš ā , tik silta, plaš a...gaiš ā s ķ ieģ eļ u krā sā s.
Tas nebija pā rpildī ts un bija ļ oti patī kami sē dē t klusumā.
Netā lu atrodas vē l viena baznī ca Chiesa di San Vidal, kurā notiek koncerti.
8. Svē tā Dž ordž o sala. Izola di S. Dž ordž o Madž ore. San Giorgio Maggiore bazilika.
http://www. venediginformationen. eu/kirchen/kirchen-in-venedig-teil-i/basilika-sa...»
Ļ oti labi skati uz š o salu paveras no Svē tā Marka zvanu torņ a vai Dodž u pils loga.
Š ī s salas apmeklē jums bija plā nos, jo, pirmkā rt, man vienkā rš i patika nosaukuma skanē jums, otrkā rt, nav tā lu, lai peldē tu, un treš kā rt, ir zvanu tornis, kurā noteikti jā uzkā pj, jo skatiem jā bū t iespaidī giem .
Apsē ž amies San Zaccaria pieturā uz vaporetto numur 2, nopeldē jam vienu pieturu, un esam jau salā . Vaporetto pietura atrodas gandrī z pretī ieejai Sv. Jura baznī cā.
Š ī ir maza sala, kurā nav ne veikalu, ne bā ru, ne suvenī ru stendu. Te ir baznī ca, kuras fasā de no balta Istras akmens, zvanu tornis, ir pat neliela bā ka, dā rzi...un nez kā pē c laivu piestā tne.
Baznī ca celta 8. -9. gs. Mū ks – benediktī ns Dž ovanni Morozī ni uzcē la klosteri blakus baznī cai un kļ uva par tā s pirmo abatu. Pē c tam baznī ca tika nopostī ta, pā rbū vē ta, pabeigta...15. gadsimtā tika uzsā kta tā s nā kamā celtniecī ba, un pē c tā s pabeigš anas baznī ca izskatī jā s tieš i tā , kā mē s to redzam tagad. Pē c tam tika uzcelts zvanu tornis, kas arī reiz sabruka, bet tika uzcelts no jauna. Baznī cai nav gleznu ne pie sienā m, ne uz kupola, to rotā Bassano, Carpaccio un Tintoretto darbi.
Altā ra skulpturā lā kompozī cija veidota no bronzas. Zelta sfē ra simbolizē pasauli, centrā lā figū ra ir Dievs Kungs, globusu atbalsta č etri "atlantu" evaņ ģ ē listi.
Izgrebtie koka kora stendi ir vienkā rš i lieliski.
Mē s uzkā pā m zvanu tornī . Paš ā baznī cā ieeja bez maksas, lifts uz zvanu torni 5.00 eiro/pers. Nu skati, kā jau gaidī ju, fascinē , viss priecē aci.
Vienī gais, ka kanā lu un Judeku salu nevarē ja normā li nofilmē t, spož a saule spī dē ja tieš i objektī vā.
Napoleona laikā klosteris tika likvidē ts, un telpas tika nodotas kazarmā m un noliktavā m. Tad ē kas stā vē ja pamestas, lī dz 20. gadsimta vidum, kad tā s beidzot š eit veica restaurā ciju. Salu nopirka grā fs Vitorio Č ini, viņ š izveidoja kultū ras fondu sava miruš ā dē la, militā rā pilota piemiņ ai. Fonds nodarbojas ar seno pieminekļ u atjaunoš anu un saglabā š anu.
Skaists labirinta dā rzs...bet tas nav jebkurš dā rzs, to slavenā rakstnieka Horhes Luisa Borhesa 25. nā ves gadadienā iekā rtoja Borhesa fonds un Cini fonds. Lī niju savijumos var izlasī t viņ a vā rdu: Horhe...
Un uz š ī s salas brī vdienā s un noteiktā s stundā s var apmeklē t bijuš ā benediktieš u klostera klosteru, tagad Cini fondu, ieeja ir maksas.
9. Basilica di Santa Maria della Salute.
Darba laikus var apskatī t š eit:
http://de. tū risms-Venē cija. it/Venē cija/Basilica-di-Santa-Maria-della-Salute-6052.html
Gandrī z paš ā salas galā paceļ as skaistā Santa Maria della Salute baznī ca. 1630. gadā pilsē tā plosī jā s š ausmī ga mē ra epidē mija, un valdī ba apsolī ja uzcelt dziedinā š anas Madonnai veltī tu baznī cu, lai pieliktu punktu š ai briesmī gajai nelaimei.
Baznī cā , kur atrodas galvenais altā ris, atrodas skulpturā la marmora grupa, kas attē lo mē ri, kas bē g no Madonas. Ir arī Bizantijas ikona, kas attē lo Madonna della Salute. Arkas glezna pieder Tintoretto otai, un uz sienā m ir slavenas Ticiā na gleznas.
Diemž ē l man nav nevienas fotogrā fijas no paš as baznī cas, akumulators nodevī gi pā rstā jis darboties, un no telefona nav nevienas fotogrā fijas. Bet baznī ca ir ļ oti skaista un majestā tiska.
10. Svē tā Marka laukums. Piazza San Marco. San Marco bazilika. San Marco bazilika.
http://de. tū risms-Venē cija. it/Venē cija/Basilica-di-San-Marco-6201.html
Š is laukums tiek uzskatī ts par vienu no skaistā kajiem pasaulē.
Trī s pusē s ir Vecā s un Jaunā s prokū ras portiki. Pretī bazilikai atrodas tā sauktais Napoleona spā rns, kurā atrodas Korera muzejs.
Pulksteņ a tornis tika uzcelts renesanses laikā . Izejot cauri vā rtiem, jū s varat nokļ ū t Merceria, noslogotā kajā iepirkš anā s ielā Venē cijā . Virs arkas atrodas slavenais pulkstenis, kas rotā ts ar zeltī tā m zvaigznē m uz zilas emaljas fona, kā arī zodiaka zī mē m un planē tu simboliem. Augš ā , virs pulksteņ a ir no zeltī ta vara veidota Madonas un bē rna skulptū ra. Vē l augstā k ir Spā rnotais lauva ar grā matu, š o simbolu redzam visur Venē cijā.
Leģ enda vē sta, ka torņ a celtniekus brā ļ us Paolo un Karlo Ranjē ri pē c bū vniecī bas un visu torņ a darbu pabeigš anas Venē cijas varas iestā des apž ilbinā ja tā , ka viņ i nevarē ja radī t neko lī dzī gu krā š ņ umā , skaistumā un pilnī bā . nā kotne.
Un mē s ejam uz katedrā li.
Rinda, lai iekļ ū tu, bet kustas ā tri. Kad pienā ca mū su kā rta pie apsardzes, mū s nosū tī ja kaut kur pa kreisi no katedrā les, lai nodotu mugursomu noliktavas telpā . Pē c mugursomas nodoš anas var doties tā lā k bez rindas.
Katedrā le celta bizantieš u stilā , ļ oti liela un ļ oti skaista, ļ oti spilgti krā sota ar ainā m no Bī beles. Š ī ir aktī va katedrā le, kurā dievkalpojumi notiek lī dz š ai dienai. Grū ti noticē t, ka kā dreiz katedrā le bija tikai Dodž u pils galma kapela.
"Evaņ ģ ē lists Marks tiek uzskatī ts par Venē cijas aizbildni. Leģ enda vē sta, ka svē tais Marks (Sv. Marko) reiz atgriezies no Akvilejas, kur sludinā jis kristietī bu un, vē tras noķ erts, bijis spiests apstā ties uz vienas no Venē cijas salā m. Venē cijas lagū na Sapņ ā Markam parā dī jā s eņ ģ elis un paziņ oja, ka š eit viņ š atradī s mieru. Eņ ģ eļ a teiktie vā rdi vē lā k tika ierakstī ti Venē cijas Republikas karogā:
“Miers ar tevi, Mark, mans evaņ ģ ē list” (Pax tibi Marce evangelista meus).
Apustulis Marks nomira un tika apglabā ts Aleksandrijā , no kurienes viņ a ķ ermeni slepeni izveda divi venē cieš u tirgotā ji. 828. gadā Svē tā Marka relikvijas tika nogā dā tas Venē cijā , kur evaņ ģ ē lists atrada mū ž ī go atpū tu. Tā tad eņ ģ eļ a pareģ ojums piepildī jā s. Virs Svē tā Marka kapa, blakus Dodž u pilij, venē cieš i uzcē la San Marco katedrā li, kas kļ uva par Venē cijas sirdi. "
Uzkā pā m uz Lodž iju, tur nav lifta, kā pnes ar augstiem pakā pieniem. Ieeja tur ir apmaksā ta, 5.00 eiro/pers. un, lai apskatī tu Zelta altā ri, ir arī jā maksā , nedaudz, vai nu 2 vai 3 eiro. Uz lodž ijas priekš plā nā augš ē jā s centrā lā s arkas priekš ā atrodas slavenie bronzas zirgi, tie ir Lisipa zirgi. Un oriģ inā li atrodas katedrā les iekš pusē , piemē ram, muzeja eksponā ti.
Tempļ a grī da un sienas ir izklā tas ar daudzkrā sainā m mozaī kā m, kā arī gleznā m uz griestiem ...ainas, kas veltī tas Jē zus un svē tā Marka dzī vei uz zemes.
Pastaigā jā s paš ā katedrā lē . Lielums ir jū tams it visā.
"Altā ra barjera ir izgatavota no tumš i sarkana Veronas marmora un vainagota ar lielu krustu, kura malā s ir č etrpadsmit statujas (divpadsmit apustuļ i, Jaunava Marija un Sv. Marks). "
"Zelta altā ris" ir viens no dā rgā kajiem juvelierizstrā dā jumu mā kslas darbiem pasaulē.
"Pala d'Oro (itā ļ u valodā Pala d'Oro — "zelta altā ris") ir altā ra attē ls, kas uzstā dī ts pie bazilikas galvenā altā ra. Altā ra izmē rs ir 3.34x2.51 metrs. Altā ra miniatū ras (apmē ram 250) ir izgatavoti kloizona emaljas tehnikā , pie bizantieš u meistariem X-XII gadsimtā . Dodž a Ordelafo Faliera valdī š anas laikā.1204. gadā , ceturtā krusta kara laikā , no klostera tika atvestas emaljas plā ksnes, kas tagad veido altā ra augš ē jo daļ u. no Pantokratora Konstantinopolē lī dz Venē cijai.
Savu moderno izskatu Pala d'Oro ieguva 1343. gadā , kad dož s Andrea Dandolo pasū tī ja juvelierim Giambattista Bonesegnu izveidot gotisku ietvaru no zeltī ta sudraba, kas rotā ts ar diviem tū kstoš iem dā rgakmeņ u un pusdā rgakmeņ u. Š ajā rā mī tika uzstā dī tas emaljas miniatū ras, un pats altā ris tika ievietots marmora monstrancē.
Lī dz 20. gadsimta vidum Pala d'Oro, kas tika uzskatī ts par bazilikas svē tku altā ri, nebija publiskajā ī paš umā . Svinī gajos pielū gsmes brī ž os to atklā ja, citreiz slē dza ikdienas altā ra veidā . Paš laik Pala d'Oro atrodas bazilikas altā rī , kas ir vē rsta pret apsī di (tas ir, pagriezta pretē jā virzienā ). "
11. Murano un Burano salas.
Pa ceļ am uz salu ieraugā m š ā du pieminekli: krievu tē lnieka Georgija Franguljana Dantes laivu ar Vergiliju, kas kuģ o uz Sanmiš eles salu.
Kapsē tas sala, "Miruš o sala" San Michele San Michele: tur atrodas Brodska, Djagiļ eva, Stravinska un viņ a sievas, Pē tera Veila, itā ļ u komponista Luidž i Nono, slavenā juveliera Ž ana Š lumbergera, komponista Ermano Volfa-Ferrari un citi. Š ī sala atrodas apmē ram pusceļ ā starp Venē ciju un Murano, tur ir vaporetto pietura, bet ā rā negā jā m. Kopš.13. gadsimta tur atradā s klosteris, kura paliekas saglabā juš ā s lī dz mū sdienā m. Salu ieskauj masī va akmens siena ar blī vā m augstu cipreš u rindā m.
Agrā k Murano sala bija nozī mī gs tirdzniecī bas centrs, tā s tirdzniecī ba balstī jā s uz sā ls ieguvi un zvejniecī bu. Un viņ š ieguva slavu sev saistī bā ar stikla raž oš anu. 18. gadsimta beigā s Venē cijas stikla rū pnī cas droš ī bas apsvē rumu dē ļ tika pā rceltas uz Murano, jo stikla izstrā dā jumu rakstura dē ļ tā s tika uzskatī tas par bī stamu ugunsgrē ku avotu pilsē tā.
Tā tā kļ uva par slavenu salu, kur tika raž ots slavenais Venē cijas stikls, kas pazī stams visā pasaulē.
No mū su Arsenā la pieturas braucam ar vaporetto 4.1 un nokļ ū stam Murano salā . Uz salas ir vairā kas pieturas, vispirms braucā m uz Murano - Museo, izstaigā jā m un paskatī jā mies, muzejs mū s neinteresē ja, tad atkal kā pā m vaporetto un pē c pā ris pieturā m devā mies prom. Viņ i vienkā rš i staigā ja bez mē rķ a. Laikapstā kļ i bija tā di paš i kā iepriekš ē jā s dienā s, lieliski. Braucā m uz veikaliem, sortiments tā ds pats kā visur citur: rotaslietas, suvenī ri, stikla trauki...Nevienā baznī cā vairs negā jā m, un tā viņ u galvā s jau visi bija sajaukti, ja ne priekš laiks. plā notais plā ns pa dienā m, tad vā rdus daž us pat neatceros. Tā pē c nolē mā m, ka baznī cu un katedrā ļ u mums pagaidā m pietiek.
Pē c tam nokļ uvā m pieturā / piestā tnē Murano - Faro, tieš i no š ejienes vaporetto Nr. 12 dodas uz Burano salu.
Vaporetto ir ļ oti liels un ļ oti plats, bet cilvē ku nav maz, ne tikai visas sē dvietas bija aizņ emtas, bet arī stā voš o nebija. Ir arī ceļ ojuma karte, ar kuru mē s ceļ ojā m pa Venē ciju.
Burano salā ir tikai divas vaporetto pieturas: Burano - Mazzorbo un Burano - Burano. Tā lā k no pieturas Burano - Burano var nokļ ū t Torcello salā , visi ar vienu un to paš u vaporetto numuru 12 vai N, š ī ir mazā kā sala no trim un uz tā s ir tikai viena pietura, bet š oreiz mē s t tur iet, kaut kā jau bijā m noguruš i .
Pa ceļ am uz Burano ieraudzī jā m drupas jū ras vidū . Skatoties uz viņ iem bija kaut kā dī vaini un nepazī stami. Acī mredzot kā dreiz š eit bijuš as salas ar mā jā m...laika gaitā viss ir mainī jies, un tagad palikuš i tikai izpostī ti mū ri.
Un izkā pā m pieturā Burano - Burano un gā jā m pa ielā m, kur vien skatī jā s acis.
Burano salu dē vē arī par Mež ģ ī ņ u salu, jo š is amats š eit ī paš i attī stī jā s no 16. lī dz 18. gadsimtam.
Uz salas ir daudz veikalu, kas pā rdod daž ā dus mež ģ ī ņ u izstrā dā jumus un pat ļ oti, ļ oti skaistus. Vienā pamanā mā kajā vietā sē ž amatniece mež ģ ī ņ niece un auž mež ģ ī nes, var apstā ties un paskatī ties, kā viņ a to dara.
Gā jā m pā ri salai, nez kā pē c uzskatot, ka otrā pusē vajadzē tu bū t tā dam kā krastmalai ar soliņ iem un kafejnī cā m. Tā vietā ieraudzī jā m ierastā s vietē jo iedzī votā ju mā jas, kas atrodas paš ā krastā un laivas, kuras ir "izliktas". Mē s pagriezā mies un devā mies pastaigā pa tā s gandrī z pamestajā m ielā m. Bet tagad š ķ iroju fotogrā fijas un uz vienas pamanī ju, ka kanā la kreisajā pusē var redzē t kaut ko lī dzī gu promenā dei...bet mē s tur nebijā m, gā jā m pa otru pusi.
Nā kamais rī ts Venē cijā bija pē dē jais. Pē c izrakstī š anā s no viesnī cas devā mies ar saviem koferiem uz vaporetto pieturu. Gribē ja pirkt vienreizē jā s biļ etes, bet tā nebija, automā ts nestrā dā ja.
Pagā jā m malā , jo aiz mums stā vē ja rinda un jau jutā mies neapmierinā ti š ņ ā cot aizmugurē , ka tik ilgi neesam varē juš i nopirkt biļ etes. Bet tos nevarē ja nopirkt ne no tiem, kas mums mugurā š ņ ā ca, ne no nā kamajiem, vispā r no neviena, aparā ts faktiski nedarbojā s. Visi izklī da uz visā m pusē m. Uz nā kamo pieturu nedevā mies, iebraucā m bez biļ etē m, un tad kuģ ī izskaidrojā m savu situā ciju. Un mums teica, ka nav nekā du problē mu, biļ etes var iegā dā ties paš ā vaporetto. No sirds bija atvieglojums, ka nebraucam "zaķ os", izredzes samaksā t sodu kaut kā nesmaidī ja. Uz laukuma Roma kioskā nopirka biļ etes ekspresautobusam uz lidostu. Pieturā pā rbaudī ja, to var izdarī t arī paš ā autobusā.
Lidmaš ī nā es sē dē ju pie loga, jo ī paš i tā pē c, ka kapteinis paziņ oja, ka pē c pacelš anā s lidosim virs Venē cijas. Bet mums bija vietas acī mredzot nepareizajā pusē , es redzē ju tikai laukus ...
Atbraucam uz divā m dienā m mā jā s, samainā m mantas koferos un ar maš ī nu izbraucam uz Č ehiju, atvaļ inā jums turpinā s.
