Ja sapņ ojat par savas dzī ves sliktā ko atvaļ inā jumu, vē laties iztē rē t milzī gu naudas summu un atgriezties no atvaļ inā juma ar sabojā tiem iespaidiem un ne lī dz galam apmierinā tam, tad noteikti sazinieties ar tū risma firmu Ambitour. Kā norā dī ts minē tā s tū risma aģ entū ras mā jaslapā , tā ir pazī stamā Coral Travel tū roperatora oficiā lais pilnvarotais pā rstā vis, tomē r bū tu labā k, ja sazinā tos ar viņ iem tieš i, nevis tē rē tu laiku, izmantojot Ambitour pakalpojumus.
Nebija jautā jumu par to, kur doties atvaļ inā jumā : Itā lija vienmē r ir bijusi mana mī ļ ā kā atpū tas vieta, un to, cik reiž u esmu bijusi pilsē tā pie jū ras - Rimini, nevar saskaitī t. Jau ilgā ku laiku sekoju savā m personī gajā m vē lmē m, pats pē rku lidmaš ī nas biļ etes un rezervē ju Artis Hotel Rimini, vienu no labā kajā m kvalitā tes un servisa ziņ ā , grasoties to darī t arī š ogad, tač u mani pierunā ja neapgrū tinā t sevi un sniegt visus jautā jumus ceļ ojumu aģ entū rai, ko diemž ē l arī izdarī ju.
No pirmā acu uzmetiena dā ma mums parā dī ja izcilā s Cirene viesnī cas fotoattē lus ar tī riem, skaistiem numuriem un visā m nepiecieš amajā m ē rtī bā m, nodroš inot mums pirmā s klases apkalpoš anu, draudzī gu personā lu un cenā iekļ autas brokastis ar garš ī gu ē dienu pā rpilnī bu ikvienā . iecienī tā kais bufetes formā ts. Jā , viņ i ticē ja, viņ i to nopirka.
Kas ī sti notika? Ierodoties Itā lijā , mū s sagaidī ja autobuss, kas savā ca visus tū ristus, kas ieradā s no uzņ ē muma, lai nogā dā tu viņ us uz viesnī cā m un izmitinā tu ar visu komfortu un ē rtī bā m. Ne tikai visi atpū tnieki, kā brī vbraucē ju kompā nija, nolaidā s kā dā no vietē jā m pieturā m, neskaidri vicinot rokas, tā dē jā di rā dot viesnī cu atraš anā s vietu, tā pē c neviens mums nepū lē jā s izsniegt talonus vai atlaiž u kuponus, vai lapiņ as ar informā ciju par labiem restorā niem rajonā , veikaliem un lielveikaliem - nekā . Tad tiekot galā , kā saka, paš i, un arī paš i meklē jiet savas viesnī cas. Un tad viņ i pazuda, nobruž ā tā pieturā atstā jot apmulsuš os tū ristus ar koferiem rokā s.
Viesnī ca, kas mums uzņ ē mumā tik labi tika reklamē ta, izrā dī jā s pilnī gi atš ķ irī ga un pilnī gi atš ķ irī ga no mums parā dī tajā m fotogrā fijā m. Jau pie ieejas tajā mū s pā rsteidza verandas ē nā izvietotā s pienenes vecmā miņ u kompā nijas, kuras acī mredzot apsprieda, kā pagatavot ravioli mazbē rniem un efektī vas ziedes pret muguras sā pē m. Neviens jauneklis – jau aizdomī gs. Viesnī cas saimniece, kas stā vē ja reģ istratū rā , tikko ieraugot mū s ienā kam ar koferiem, uzmeta neapmierinā tu seju, it kā mē s tikko bū tu pievienojuš i keč upu ar majonē zi tikko vā rī tiem Boloņ as makaroniem, reģ istrē ja mū s un iedeva istabas atslē gas ar pilnī ga naidī guma un riebuma seja. Bet kopā ar vecmā miņ ā m, kas nā ca pie viņ as ar jautā jumiem, viņ a uzreiz mirdzē ja ar oreolu virs galvas un iesaucā s ar saldu balsi kā eņ ģ elis, ar savu gaismu apgaismojot pazuduš o matronu ceļ u.
Istaba… Mū su istabas piemē rā varē tu uzrakstī t veselu piezī mi viesnī cu ī paš niekiem par to, kuros numuros nevar uzņ emt ierodas viesus. Likā s, ka mums ir ierā dī ta vieta, kur personā ls dzī vo parastā s viesnī cā s: nebija ne runas par kā du ledusskapi ar standarta dzē rienu un uzkodu komplektu; mē beles, dzī vo uz pē dē jā m kā jā m un burtiski lū dz to nomaiņ u; nemazgā tas grī das, acī mredzot kopš Romas impē rijas laikiem, un netī rs ausu spieķ is, kas gulē ja pie naktsgaldiņ a, atgā dinā ja par š o periodu (starp citu, kociņ š netika noņ emts visas mū su dzī ves dienas uzturē š anā s); vannas istaba ar nekontrolē tu karstā vai aukstā ū dens plū smu, nebija vidusceļ a; istabiņ as izmē ri bija mazi, ka varē ja tikt pie skapja, neizkā pjot no gultas (starp citu, nez kā pē c bija trī s gultas, ņ emot vē rā , ka bijā m tikai divi). Mums solī tā skata uz jū ru vietā no netī rā , sē klainā loga varē ja redzē t teju tuvu viesnī cai stā voš o kaimiņ mā jas sienu un ik agru rī tu necieš ami gaudoja suņ uks, kas dzī voja suņ ukam zem mums, par ko pat es, dzī vnieku mī ļ otā js, gribē ja palaist tajā č ī bu un turpinā t gulē t. Rezultā tā visas desmit dienas, ko pavadī jā m viesnī cā , mū su numuriņ š tika droš i aizmirsts uz tī rī š anu un banā lu veļ as un dvieļ u nomaiņ u, kas parastā s viesnī cā s tiek veikta ik pē c daž ā m dienā m. Ausu nū ja vien turpinā ja klā t pie naktsgaldiņ a ar putekļ iem un mikrobiem.
Arī viesnī cas vispā rē jā ideja atstā j daudz ko vē lē ties. Ne tikai pati situā cija atgā dina lē tu Itā lijas pensionā ru pansionā tu vai elitā ro pansionā tu Krievijā , tā pē c jebkuru pieprasī jumu vai jautā jumu personā lam pavadī ja nelaimī ga seja ar ķ ieģ eļ iem un augstprā tī ga papī ra lapu izspieš ana ar eiro zī mi. par to izdarī š anu. Pat internets, kam pē c definī cijas bū tu jā iekļ aujas naktsmī tņ u cenā , tev bū s pieejams tikai tad, kad no kabatas atsprā dzē si papildus trī s eiro. Un no nicinā juma, ko tavā virzienā izrā da rusofobiskā saimniece, rodas vē lme iet nomazgā ties lī dz č ī kstam, un tajā paš ā laikā tē rē t naudu psihologam, kurš var atjaunot ticī bu sev un stabilu un nesatricinā mu paš pā rliecinā tī bu. cieņ a, kas noslī dē jusi zem Adrijas jū ras lī meņ a.
Ja vē laties zaudē t svaru un kontrolē t ē damo ē dienu daudzumu, labā ku motivā ciju tam neatradī siet nekur, izņ emot Cirenes viesnī cu. Atkal neatradā m bufeti, kas mums tika dedzī gi reklamē ta, kaut vai tā pē c, ka pē c izsalkuš o siseņ u iebrukuma, piedodiet, itā ļ u vecvecā ki, nekas nebija palicis pā ri. Katru dienu bija jā iet brokastī s uz slaveno itā ļ u konditoreju Tino, kur pasniedza gardu kafiju un smalkmaizī tes, un jā maksā.15 eiro. Un, ziniet, pē c nepieredzē tas augstsirdī bas pievilcī bas, š ķ iet, ka pat vissī kā kā.2 zvaigž ņ u viesnī ca Alanjā ir pā rpilnī bas un viesmī lī bas cietoksnis.
Un, ja visu iepriekš minē to varē tu kaut kā izturē t, jo veselas dienas pavadī jā m ā rpus viesnī cas, nodarbojoties ar savā m lietā m, baudot sauli, jū ru, garš ī gus ē dienus un Itā liju kopumā , tad pē dē jā diena tika izsvī trota. labi iespaidi, kas gū ti pē dē jā laikā . Izrakstī š anā s, kas visur ir standarta pusdienlaikā un ne agrā k, š ajā viesnī cā , kas neiet kopsolī ar laiku un profesionā lu apkalpoš anu, ir noteikta desmitos no rī ta, un nedod Dievs pirms š ī laika neiztvaikot: saimnieces nicinoš s skatiens aizstā s lī dz paš ai Krievijas robež ai un vē l mē nesi raudzī sies murgos. Astoņ os no rī ta, kā vienmē r, devā mies brokastī s uz konditorejas veikalu, un, pē c pusstundas atgriezuš ies, atradā m, ka istabene jau savā c mū su gultas veļ u un ved prom dvieļ us! 8:30! Ar bē dā m nā cā s dauzī t dvieļ us atpakaļ uz pusē m, jo pirms izbraukš anas vē l gribē jā s nomazgā ties, lai gan, acī mredzot, viņ i jau sen gribē ja no mums tikt vaļ ā . Kū ka, ko nopirku, iepakoju firmas konditorejas kastī tē un nē sā ju tajā paš ā firmas maisiņ ā , kas neradī ja nekā das š aubas, no kurienes tā nā k un kas ir iekš ā , tika Ī PAŠ I nolikta uz sā niem un SAPRAUTĀ TA ar mū su piespiestajiem koferiem, kurus istabene pā rkā rtots uz otru pusi un, protams, nevarē ja nesaprast, kas atrodas iepakojumā un kā ar saturu jā rī kojas. Liela daļ a lielisko un vareno krievu zvē restu izlija uz istabeni (viesnī cas ī paš nieka meitu), kas nekaunī gi smī nē ja manā virzienā , it kā no pā rpilnī bas raga, ko norū dī jusi tikai viņ as slinkā un vienaldzī gā vē lme nomierinā ties, nevis histē rija.
Rezultā tā : par atvaļ inā jumu tika samaksā ta liela nauda, viesnī ca pilnī gi atš ķ iras no tā , ko mums rā dī ja bildē s, pretī ga apkalpoš ana un nevē rī ba pret viesiem, ē diens, kas liek atbrī voties no liekajiem kilogramiem par savu nepievilcī go izskatu , un tū risma firma, kas absolū ti nerē ķ inā s ar saviem klientiem, pat pirkstu nepakustina, lai kaut kā labotu nepatī kamā s situā cijas un neatdod naudu par sabojā tā m brī vdienā m. Noteikti atgriezī š os Itā lijā , bet ar Ambitur ceļ ojumu aģ entū ras palī dzī bu tas ir maz ticams.
Nebija jautā jumu par to, kur doties atvaļ inā jumā : Itā lija vienmē r ir bijusi mana mī ļ ā kā atpū tas vieta, un to, cik reiž u esmu bijusi pilsē tā pie jū ras - Rimini, nevar saskaitī t. Jau ilgā ku laiku sekoju savā m personī gajā m vē lmē m, pats pē rku lidmaš ī nas biļ etes un rezervē ju Artis Hotel Rimini, vienu no labā kajā m kvalitā tes un servisa ziņ ā , grasoties to darī t arī š ogad, tač u mani pierunā ja neapgrū tinā t sevi un sniegt visus jautā jumus ceļ ojumu aģ entū rai, ko diemž ē l arī izdarī ju.
No pirmā acu uzmetiena dā ma mums parā dī ja izcilā s Cirene viesnī cas fotoattē lus ar tī riem, skaistiem numuriem un visā m nepiecieš amajā m ē rtī bā m, nodroš inot mums pirmā s klases apkalpoš anu, draudzī gu personā lu un cenā iekļ autas brokastis ar garš ī gu ē dienu pā rpilnī bu ikvienā . iecienī tā kais bufetes formā ts. Jā , viņ i ticē ja, viņ i to nopirka.
Kas ī sti notika? Ierodoties Itā lijā , mū s sagaidī ja autobuss, kas savā ca visus tū ristus, kas ieradā s no uzņ ē muma, lai nogā dā tu viņ us uz viesnī cā m un izmitinā tu ar visu komfortu un ē rtī bā m. Ne tikai visi atpū tnieki, kā brī vbraucē ju kompā nija, nolaidā s kā dā no vietē jā m pieturā m, neskaidri vicinot rokas, tā dē jā di rā dot viesnī cu atraš anā s vietu, tā pē c neviens mums nepū lē jā s izsniegt talonus vai atlaiž u kuponus, vai lapiņ as ar informā ciju par labiem restorā niem rajonā , veikaliem un lielveikaliem - nekā . Tad tiekot galā , kā saka, paš i, un arī paš i meklē jiet savas viesnī cas. Un tad viņ i pazuda, nobruž ā tā pieturā atstā jot apmulsuš os tū ristus ar koferiem rokā s.
Viesnī ca, kas mums uzņ ē mumā tik labi tika reklamē ta, izrā dī jā s pilnī gi atš ķ irī ga un pilnī gi atš ķ irī ga no mums parā dī tajā m fotogrā fijā m. Jau pie ieejas tajā mū s pā rsteidza verandas ē nā izvietotā s pienenes vecmā miņ u kompā nijas, kuras acī mredzot apsprieda, kā pagatavot ravioli mazbē rniem un efektī vas ziedes pret muguras sā pē m. Neviens jauneklis – jau aizdomī gs. Viesnī cas saimniece, kas stā vē ja reģ istratū rā , tikko ieraugot mū s ienā kam ar koferiem, uzmeta neapmierinā tu seju, it kā mē s tikko bū tu pievienojuš i keč upu ar majonē zi tikko vā rī tiem Boloņ as makaroniem, reģ istrē ja mū s un iedeva istabas atslē gas ar pilnī ga naidī guma un riebuma seja. Bet kopā ar vecmā miņ ā m, kas nā ca pie viņ as ar jautā jumiem, viņ a uzreiz mirdzē ja ar oreolu virs galvas un iesaucā s ar saldu balsi kā eņ ģ elis, ar savu gaismu apgaismojot pazuduš o matronu ceļ u.
Istaba… Mū su istabas piemē rā varē tu uzrakstī t veselu piezī mi viesnī cu ī paš niekiem par to, kuros numuros nevar uzņ emt ierodas viesus. Likā s, ka mums ir ierā dī ta vieta, kur personā ls dzī vo parastā s viesnī cā s: nebija ne runas par kā du ledusskapi ar standarta dzē rienu un uzkodu komplektu; mē beles, dzī vo uz pē dē jā m kā jā m un burtiski lū dz to nomaiņ u; nemazgā tas grī das, acī mredzot kopš Romas impē rijas laikiem, un netī rs ausu spieķ is, kas gulē ja pie naktsgaldiņ a, atgā dinā ja par š o periodu (starp citu, kociņ š netika noņ emts visas mū su dzī ves dienas uzturē š anā s); vannas istaba ar nekontrolē tu karstā vai aukstā ū dens plū smu, nebija vidusceļ a; istabiņ as izmē ri bija mazi, ka varē ja tikt pie skapja, neizkā pjot no gultas (starp citu, nez kā pē c bija trī s gultas, ņ emot vē rā , ka bijā m tikai divi). Mums solī tā skata uz jū ru vietā no netī rā , sē klainā loga varē ja redzē t teju tuvu viesnī cai stā voš o kaimiņ mā jas sienu un ik agru rī tu necieš ami gaudoja suņ uks, kas dzī voja suņ ukam zem mums, par ko pat es, dzī vnieku mī ļ otā js, gribē ja palaist tajā č ī bu un turpinā t gulē t. Rezultā tā visas desmit dienas, ko pavadī jā m viesnī cā , mū su numuriņ š tika droš i aizmirsts uz tī rī š anu un banā lu veļ as un dvieļ u nomaiņ u, kas parastā s viesnī cā s tiek veikta ik pē c daž ā m dienā m. Ausu nū ja vien turpinā ja klā t pie naktsgaldiņ a ar putekļ iem un mikrobiem.
Arī viesnī cas vispā rē jā ideja atstā j daudz ko vē lē ties. Ne tikai pati situā cija atgā dina lē tu Itā lijas pensionā ru pansionā tu vai elitā ro pansionā tu Krievijā , tā pē c jebkuru pieprasī jumu vai jautā jumu personā lam pavadī ja nelaimī ga seja ar ķ ieģ eļ iem un augstprā tī ga papī ra lapu izspieš ana ar eiro zī mi. par to izdarī š anu. Pat internets, kam pē c definī cijas bū tu jā iekļ aujas naktsmī tņ u cenā , tev bū s pieejams tikai tad, kad no kabatas atsprā dzē si papildus trī s eiro. Un no nicinā juma, ko tavā virzienā izrā da rusofobiskā saimniece, rodas vē lme iet nomazgā ties lī dz č ī kstam, un tajā paš ā laikā tē rē t naudu psihologam, kurš var atjaunot ticī bu sev un stabilu un nesatricinā mu paš pā rliecinā tī bu. cieņ a, kas noslī dē jusi zem Adrijas jū ras lī meņ a.
Ja vē laties zaudē t svaru un kontrolē t ē damo ē dienu daudzumu, labā ku motivā ciju tam neatradī siet nekur, izņ emot Cirenes viesnī cu. Atkal neatradā m bufeti, kas mums tika dedzī gi reklamē ta, kaut vai tā pē c, ka pē c izsalkuš o siseņ u iebrukuma, piedodiet, itā ļ u vecvecā ki, nekas nebija palicis pā ri. Katru dienu bija jā iet brokastī s uz slaveno itā ļ u konditoreju Tino, kur pasniedza gardu kafiju un smalkmaizī tes, un jā maksā.15 eiro. Un, ziniet, pē c nepieredzē tas augstsirdī bas pievilcī bas, š ķ iet, ka pat vissī kā kā.2 zvaigž ņ u viesnī ca Alanjā ir pā rpilnī bas un viesmī lī bas cietoksnis.
Un, ja visu iepriekš minē to varē tu kaut kā izturē t, jo veselas dienas pavadī jā m ā rpus viesnī cas, nodarbojoties ar savā m lietā m, baudot sauli, jū ru, garš ī gus ē dienus un Itā liju kopumā , tad pē dē jā diena tika izsvī trota. labi iespaidi, kas gū ti pē dē jā laikā . Izrakstī š anā s, kas visur ir standarta pusdienlaikā un ne agrā k, š ajā viesnī cā , kas neiet kopsolī ar laiku un profesionā lu apkalpoš anu, ir noteikta desmitos no rī ta, un nedod Dievs pirms š ī laika neiztvaikot: saimnieces nicinoš s skatiens aizstā s lī dz paš ai Krievijas robež ai un vē l mē nesi raudzī sies murgos. Astoņ os no rī ta, kā vienmē r, devā mies brokastī s uz konditorejas veikalu, un, pē c pusstundas atgriezuš ies, atradā m, ka istabene jau savā c mū su gultas veļ u un ved prom dvieļ us! 8:30! Ar bē dā m nā cā s dauzī t dvieļ us atpakaļ uz pusē m, jo pirms izbraukš anas vē l gribē jā s nomazgā ties, lai gan, acī mredzot, viņ i jau sen gribē ja no mums tikt vaļ ā . Kū ka, ko nopirku, iepakoju firmas konditorejas kastī tē un nē sā ju tajā paš ā firmas maisiņ ā , kas neradī ja nekā das š aubas, no kurienes tā nā k un kas ir iekš ā , tika Ī PAŠ I nolikta uz sā niem un SAPRAUTĀ TA ar mū su piespiestajiem koferiem, kurus istabene pā rkā rtots uz otru pusi un, protams, nevarē ja nesaprast, kas atrodas iepakojumā un kā ar saturu jā rī kojas. Liela daļ a lielisko un vareno krievu zvē restu izlija uz istabeni (viesnī cas ī paš nieka meitu), kas nekaunī gi smī nē ja manā virzienā , it kā no pā rpilnī bas raga, ko norū dī jusi tikai viņ as slinkā un vienaldzī gā vē lme nomierinā ties, nevis histē rija.
Rezultā tā : par atvaļ inā jumu tika samaksā ta liela nauda, viesnī ca pilnī gi atš ķ iras no tā , ko mums rā dī ja bildē s, pretī ga apkalpoš ana un nevē rī ba pret viesiem, ē diens, kas liek atbrī voties no liekajiem kilogramiem par savu nepievilcī go izskatu , un tū risma firma, kas absolū ti nerē ķ inā s ar saviem klientiem, pat pirkstu nepakustina, lai kaut kā labotu nepatī kamā s situā cijas un neatdod naudu par sabojā tā m brī vdienā m. Noteikti atgriezī š os Itā lijā , bet ar Ambitur ceļ ojumu aģ entū ras palī dzī bu tas ir maz ticams.
Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
CITAS ATSAUKSMES PAR VIESNĪCU
- Neiesaku - sliktākā viesnīca
- Itālija vēl nekad nav tikusies tik "viesmīlīgi"
- Slikta viesnīca, neiesaku.
SKATĪT ARĪ
