
No mī nusiem - nav virtuves, tā pē c vakariņ as nevar pasū tī t, daž reiz bija slinkums doties meklē t restorā nu)))
Bet kopumā viņ i bija ļ oti apmierinā ti.



Rezultā tā mē s nopirkā m nedē ļ u Garni Aritz viesnī cā . Speciā li apstā jusies pie č etrā m zvaigznē m, lai nav pā rā k dā rga un nav audzē tava. Tā izrā dī jā s normā la izvē le, tagad pē c atgrieš anā s esmu ļ oti apmierinā ta ar to, kā viss gā ja. Lasī ju š eit citu tū ristu atsauksmes, kļ uva pat smieklī gi. Kā dam telpā nepietika stepju vietas.
Kā dam č ī bas neizž uva, kā dam nepatika, ka tā s nenesa uz rokas uz leju (droš i vien gaidī ja, ka brauks par tā m). Tas ir dī vaini, kā pieauguš ajiem, bet kā infantī liem bē rniem. Mani dē li jau to zina, viņ š nā ca no ielas - ielika ž ā vē tā jus zā bakos. Un ja slinki kusties, tad š ņ ā c mā jā s uz dī vā na.
Numuri Garni Aritz, tā pat kā gandrī z visā s slē poš anas viesnī cā s ā rzemē s, kurā s esam bijuš i, nav ī paš i lieli, bet ē rti. Bū tu dī vaini salī dzinā t tos ar vasaras turku. Ziemā ir nepiecieš ams telpu apsildī t, bet tas ir dā rgi. Jo vairā k skaitī tā ju, jo dā rgā k. Slē poš ana par naudu jau ir daudz dā rgā ka nekā gulē š ana pludmalē , tad kā da velna pē c jums ir savrupmā jas. Lai gan viesnī ca ir jauna, tā ir kaut kā apdzī vojama, mā jī ga. Paš i no rī ta paē dā m, nopirkā m veikalā un izmantojā m mikroviļ ņ u krā sni. Pa dienu ē dā m nogā zē . Vakarā pē c pirts devā mies uz kā du iestā di.
Lifts blakus viesnī cai.
Un nevis kaut kā di graboš i krā mi, bet jaunā kā s tehnoloģ ijas. Katrs kā pums gondolā ir emociju jū ra no garā m ejoš ajā m skaistulē m. Paš ā trasē arī viss ir ļ oti civilizē ts, ļ oti iepriecinā ja instruktoru un glā bē ju attieksme. Otrajā dienā mū su acu priekš ā zilonim lī dzī gs Deutschs uzskrē ja slē potā jam, nogā za viņ u un, kā izrā dī jā s, salauza atslē gas kaulu. Nepilnu trī s minū š u laikā pie viņ as pielē ca cilvē ki ar nestuvē m un medicī nisko koferi. Tā tad, braucā m ne tikai ar prieku, bet arī ar pā rliecī bu, ka, ja kaut kas notiks, tad palī dzī ba nekavē sies.
Priekš pē dē jā dienā mums izdevā s aizbē gt uz Venē ciju. Tas bija vienkā rš i brī niš ķ ī gi, bet mē s sapratā m, ka jū s to nejutī sit vienas dienas laikā , kā tas bū tu pelnī jis. Plā nota viņ ai un Veronai divas nedē ļ as vasaras beigā s. Bet tas ir cits stā sts.