Ak, baltais kuģis, debeszils vilnis... trešā daļa

10 Marta 2014 Ceļošanas laiks: no 27 Janvāri 2014 ieslēgts 03 Februāris 2014
Reputācija: +4038
Pievienot kā draugu
Uzrakstīt vēstuli

Kruī zu ostas: Civitavecchia (Roma) un Dž enova / Itā lija.

MSC Splendida - paš kruī zs - Barselona

Kruī zs sā kas š eit:

http://emuā ri. turpravda. en/hessen/98277.html

http://emuā ri. turpravda. en/hessen/98641.html

Kruī zs tika izvē lē ts no 2 virzieniem: Vidusjū ras rietumu vai austrumu. Pirmo reizi citi varianti netika izskatī ti, jo bija maz laika un nebija laika kaut kur taisī t papildus vī zas. Es gribē ju, lai marš ruts bū tu tā dā s pilsē tā s, kur mē s vē l neesam bijuš i, tas vienkā rš i bū tu izcilā kais variants. Bet diemž ē l mū su randiņ os tā da marš ruta nebija, vienmē r bija 2-3 vietas, kur jau bijā m apmeklē juš i. Un tikai š ī , uz kuras kuģ ojā m, bija gandrī z ideā la. Gandrī z tā pē c, ka š eit ir Roma, un mē s tajā jau esam bijuš i ne reizi vien. Protams, š ī ir pilsē ta, kurā vienmē r ir ko redzē t. Un tomē r, man nepatī k Roma kruī zos, ja nu vienī gi lai to uztvertu kā iekā pš anas/izkā pš anas punktu.


Un tas mums nederē ja, bija daž i neē rti, dā rgi lidojumi, turklā t mē s ļ oti gribē jā m redzē t Barselonu pē c kruī za. Manuprā t, š ī Civitavecchia osta ir visneē rtā kā , tik daudz laika tiek pavadī ts ceļ ā uz Romu un atpakaļ . Un tā es negribē ju, lai man bū tu š ī osta un š ī pilsē ta, tā pē c mē s tur netikā m.

Tā tad kruī zs turpinā s.

3. Civitavecchia (Roma)

Kā jau rakstī ju, ka tikai 15:00 ieradā mies Civitavecchia ostā nevis 08:00 no rī ta. Kapteinis nolē ma izbraukt nevis 18:00, kā bija paredzē ts, bet 21:00 vakarā . Pā rdomā juš i, skaitī juš i laiku, nolē mā m laineri nepamest. Kā daudzi raksta Civitavecchia, nav ko skatī ties, bet Romai laika ir ļ oti maz. Un turklā t apmā cies, vē jains, neliels lietus. Un turklā t viņ i sniedza papildu informā ciju, ka Romā notikuš as ļ oti spē cī gas lietusgā zes, kas š obrī d ļ oti apgrū tina sabiedriskā transporta darbu. Nu tas jau bija pē dē jais piliens nebraukš anai: nedod Dievs, ka vilciens aizkavē sies...

Es negribē ju palaist garā m kuģ i.

Pē c pusdienā m ar spā ņ iem La Reggia, mē s pā rcē lā mies uz Bora Bora & Pago Pago 14. klā ju, paņ ē mā m savas iecienī tā kā s pudelē s pildī tā s sulas un vē rojā m izkā pš anu/iekā pš anu. Tomē r izrā de bija interesanta. Kreiseri atstā j kuģ i, apiet terminā li un pagriež as pa kreisi. Š eit ir ceļ š : pa kreisi kursē bezmaksas autobusi, kas kursē pa marš ruta beigas / ostas sā kumu, bet labajā pusē ir taksometri un vairā ki apskates autobusi. Cilvē ku grupas dodas uz taksometru. Vienoties par cenu, iekraut, atstā t. Viņ i nepiekrī t – tā lā k dodas kā jā m uz Civitavecchia. Un tā apmē ram pirmā s 20-30 minū tes neviens netuvojas bezmaksas autobusiem, kuri stā v ar atvē rtā m durvī m, un pie katra nostā jas darbinieks no MSC formas tē rpā.

Cilvē ki turpina izbraukt no Splendida, daž i jau ar koferiem, nesaskaņ ojot ar taksometru, tā lā k ceļ u turpina kā jā m.


Citi ar bē rniem ratos, no lietus apsegti ar apmetņ iem, kur š ie ir? Nu tieš ā m neviens nezina par š iem bezmaksas autobusiem? Beidzot kā dam bija epifā nija, viss pū lis dodas uz autobusu, bet nez kā pē c tikai viens. Tā bija tā da simpā tija...vā rdi "zirgi sajaukti barā , cilvē ki... " Es par to lasī ju recenzijā s, bet man nebija ne jausmas, kā tas ī sti izskatā s. Pirmais autobuss piepildī jā s, aizbrauca, cilvē ki metā s uz otro, pā rē jie bija tukš i. Joprojā m nav skaidrs, kā pē c nebija iespē jams uzreiz aizbraukt uz visiem autobusiem? Varbū t viņ i vienkā rš i nezinā ja...

Lū k, tie, kuriem š is kruī zs jau ir beidzies, jau sā kuš i pamest terminā li. Viens pē c otra viņ i piegā ja pie autobusa, iekrā va koferus bagā ž as nodalī jumā un iesē dā s autobusā.

Kas notika tā lā k, nav zinā ms, tikai pē c brī ž a visi sā ka izkā pt no š ī autobusa, izkraut mantas no autobusa bagā ž nieka, un tranzī ta cilvē ki sekoja autobusam. Tā nu es paskatī jos uz š o visu un domā ju, nu, kas par bardaku, kā ds bardaks! Protams, tas mū s nekā di neietekmē ja, bet tomē r interesanti, galu galā tas vienmē r ir vai tikai saistī bā ar lainera aizkavē š anos?

Bija jau pieci vakarā , un tū risti turpinā ja un turpinā ja pamest kuģ i, nez kur? Mums bija apnicis skatī ties š o bē dī go bildi, un, kamē r bija laiks lī dz teā trim, devā mies izpē tī t veikalus.

Tā š ī diena pagā ja necilvē cī gi, bet mums bija arī plusi: labi izgulē jā mies, nekur nesteidzā mies, pilnī bā atpū tā mies. Kopumā puse no kruī za jau ir pagā jusi, un mē s paš i esam izdarī juš i zinā mus secinā jumus: ko mē s sagaidā m un vē lamies no tā da veida brī vdienā m kā kruī zs?

Pilnī gi skaidrs kļ uva, piemē ram, uz vasaru, ka vajag marš rutu 1:2, t. i. , 1 diena jū rā , nā kamā s divas - pilsē tas un ciemi utt. , vajag pā rmaiņ us, lai varam skatī ties jaunas pilsē tas, nu , lai sev bū tu laiks atpū sties un relaksē ties, un vienkā rš i slinkot. Un š eit, pē c laikapstā kļ u gribas, tas notika. Bet ziemā mē s vairs nebrauksim uz Vidusjū ru. Ī ss diennakts gaiš ais laiks, laiks ne vienmē r ir saulains, un tā pē c gandrī z nav saullē ktu vai gandrī z saulrietu, un pilsē tas ar sulī gu zaļ umu un ziediem izskatā s daudz pievilcī gā k nekā ziemā , lī dzi jā ņ em papildus siltas drē bes un citi daž ā di sī kumi. lietas.

Vakarā vakariņ ā s jautā jā m maskavieš iem, ko viņ i tajā dienā dara? Izrā dā s, viņ i izkā puš i no kuģ a, piektajā mē ģ inā jumā iekā puš i autobusā , apstaigā juš i Civitavecchia, samirkuš i lī dz ā dai un atgriezuš ies atpakaļ.


Nu, es saku, jū s vismaz redzē jā t slaveno pieminekli "Es esmu jū rnieks, jū s esat jū rnieks", viņ i to neredzē ja, viņ i saka, nav pieminekļ a, iespē jams, viņ i aizgā ja nepareizā virzienā.

4 Dž enova / Itā lija

Agrā mā koņ ainā rī tā iebraucam skaistā s, noslē pumainā s Dž enovas ostā.

Dž enova, pirmkā rt, ir sena pilsē ta ar tikpat senu ostu, kas bija un ir galvenais Dž enovas ienā kumu avots. Pats pilsē tas nosaukums kaut kā intriģ ē , ar prieku dodamies uz turieni pē c jaunas pieredzes.

"Dž enova ir liela ostas pilsē ta (lielā kā osta valstī ) Itā lijas ziemeļ os, Ligū rijas reģ iona centrs. Ziemeļ os Apenī nu kalni atrodas tuvu pilsē tai. Jū ras un kalnu kombinā cija dod pilsē tai vē l vairā k. Pē c leģ endas, Dž enovu dibinā jis dievs Dž anu (tā Romā sauca par Janusu), divkosī gais Januss ir pagriezts ar vienu seju pret jū ru, otru pret kalniem. Dž enovieš i uzskata Janusu par aizsargu. no visā m ejā m, ieskaitot mā jas durvis.

Tā pē c dž enovieš i lielu uzmanī bu pievē rš ieejā m savā s mā jā s: kopš seniem laikiem visas Dž enovas durvis ir rotā tas ar bareljefu. " (no interneta)

Splendida ir ļ oti laba pietauvoš anā s paš ā centrā , tā pē c nav nepiecieš ami papildu autobusi. Stā vlaukums liels, lī dz 18.00, tomē r ap 10:00 jau gā jā m pa krastmalu. Tika nolemts izstaigā t visu Dž enovas veco daļ u. Izejam no ostas ē kas, nogriež amies pa labi un lē nā m ejam pa krastmalu. Paejam garā m Galata Museo del Mare jū ras muzejam, apskatā m ī sto zemū deni C-518 "Nazario Sauro", kas nosaukta Pirmā pasaules kara varoņ a itā ļ u leitnanta Nazario Sauro vā rdā . Zemū dene darbojas kā muzejs. Ja ir vē lme, var apskatī ties, kas un kā ir iekā rtots iekš ā.

Nā kamais bū s izskatī gais galeons "Neptū ns". Tiesa, pē c manā m fotogrā fijā m nekā di nevar teikt, ka viņ š ir izskatī gs. Debesis ir tumš as, viss mā koņ os, izskatā s, ka sā ks lī t.


Viņ i saka, ka tas tika ī paš i bū vē ts filmas "Pirā ti", kuras rež isors ir Romā ns Polaņ skis, filmē š anai, savukā rt citi apgalvo, ka tajā nekas nav filmē ts...Ieeja laivā bija slē gta, ā rpus sezonas. Viena no Galleon priekš rocī bā m ir tā , ka viss ir atļ auts pieskarties, izpē tī t ar tausti, visur kā pt, bē rniem bū s ļ oti interesanti.

Tā lā k ejam garā m Bigo panorā mas liftam, kas tapis vecā s Antī kā s ostas - Porto Antico rekonstrukcijas rezultā tā , kas notika pirms Expo-92 izstā des, bet kaut kas nav redzams. Izstā de tika rī kota par godu Kristofora Kolumba Amerikas atklā š anas 500. gadadienai. Aptuveni tajā paš ā laikā parā dī jā s biosfē ra un akvā rijs. Tā kā mē s neredzē jā m liftu, mē s ar to nebraucā m, tas nebija nekas liels, un es zinā ju, ka tā ds ir.

Pagā jā m garā m akvā rijam, nofotografē jā m biosfē ru ar tropiskiem augiem, iekš ā lido spilgti putni un tauriņ i un kopā ar skaisto Palazzo S. Giorgio devā mies uz Piazza Caricamento.

"Pils celtniecī ba tika veikta 13. gadsimta vidū pē c tautas kapteiņ a Guglielmo Boccanegra rī kojuma. Pils bija pirmā celtne Dž enovā , kurai sā kotnē ji bija sabiedrisks mē rķ is - pretsvars reliģ iskajam spē kam.

1298. -1299. gadā pils kazemā tos tika ieslodzī ts lielais ceļ otā js Marko Polo, Dž enovas Republikas gū steknis. Ieslodzī juma laikā venē cieš u ceļ otā js citam ieslodzī tajam - Rustič ello no Pizas - diktē ja savus ceļ ojumu memuā rus, kas vē lā k tika publicē ti ar nosaukumu "Pasaules daudzveidī bas grā mata" vai "Miljons". (no interneta)

Tā lā k dodamies uz mazo Piazza Banchi laukumu. Š eit labajā pusē ir S. Pietro della Porta baznī ca.

No laukuma ejam pa labi pa Via Canneto il Curto, tad treš o krustojumu pa kreisi un izbraucam uz Via S. Lorenzo. Dodamies tieš i uz Dž enovas vē sturiskā ko daļ u. Man tika izdrukā ts viss marš ruts, visi nosaukumi bija drukā ti itā ļ u valodā , un, kad nebija skaidrs, kur doties, es parasti vē rsos pie ielu tirgotā jiem un parā dī ju savas izdrukas. Viņ iem vā rdi bija skaidri, un tie mums parā dī ja pareizo virzienu. Tas mums ļ ā va ļ oti viegli kaut ko ā tri atrast, jo es neesmu pā rliecinā ts, ka, ja mē s teiktu š os vā rdus, mē s tiktu saprasti tā , kā mums vajadzē tu bū t.


Pa š aurā m ieliņ ā m tuvojamies S. Lorenzo laukumam, kur atrodas Svē tā Lorenca katedrā le ar Svē tā Jā ņ a Kristī tā ja relikvijā m. Sanlorenco katedrā le. Ē ka ar ļ oti savdabī gu, svī trainu melnbaltu fasā di, lai gan š ā das baznī cas Itā lijā nav retums. Ē kas sā nos novietotas divas milzī gas akmens lauvas.

"Viena no leģ endā m vē sta, ka 3. gadsimtā netā lu no katedrā les celš anas vietas Spā nijas ceļ ojuma laikā piestā juš i Svē tais Lorenss un pā vests Siksts II. Pē c viņ u nā ves š eit tika uzcelta neliela kaplič a, bet vē lā k Saskaņ ā ar arheoloģ iskajiem izrakumiem, kas veikti katedrā les teritorijā , tur patieš ā m atrodas seno kristieš u kapsē ta, kas dibinā ta senā s Romas laikmetā.

Dž enovas Svē tā Laurenca katedrā les pazemē atrodas viņ a kase. Valsts kases vē rtslietu kolekcija sā ka veidoties jau 12. gadsimtā , un laika gaitā kolekcija tika ievē rojami paplaš inā ta, pateicoties daudzajiem ziedojumiem.

Š eit atrodas "Svē tais biķ eris", kas gadsimtiem ilgi cienī ts kā ar Pē dē jo vakariņ u saistī ta relikvija, "Cakarijas krusts" - bizantieš u relikvija, kas izgatavota no zelta un dā rgakmeņ iem, "Svē tā Jā ņ a Kristī tā ja vē zis" - vē lā s gotikas rotu š edevrs, kas tika izmantots svē tku gā jienos. Vē zis ir veidots katedrā les formā un dekorē ts ar ainā m no Kristī tā ja dzī ves, no zeltī ta sudraba un emaljas, "Sv. Jā ņ a Kristī tā ja trauks". (no interneta)

Turpinā m ceļ u taisni lī dz G. Matteotti laukumam, kur kreisajā pusē atrodas Ducal Palace Palazzo Ducale, kā dreizē jā Dž enovas Republikas valdī bas mī tne. Tagad tas ir muzejs un ir atvē rts sabiedrī bai.

"Pils interjerā vislielā ko interesi rada divas ar freskā m apgleznotas un skulptū rā m dekorē tas zā les: Lielā s padomes zā le (Dž uzepe Isola, 1875) un Mazā s padomes zā le (Karlo Dž uzepe Rati un Karlo Barabino, 18.  gadsimta beigas - 19.  gadsimta sā kums), kā arī Dodž u kapela, ko iekā rtojis Dž ovanni Batista Karlone 1653. –1655.  gadā. " (no interneta)

Turklā t tur notiek konferences, daž ā das izstā des, tikš anā s un augstā kā lī meņ a pasā kumi, koncerti...


Tā lā k dodamies uz ne ī paš i uzkrī toš u ē ku – vai tā ir Jē zus un svē to Ambrogio un Andrea Chiesa del Ges jezuī tu baznī ca? un dei Santi Ambrogio un Andrea. Neievē rojama fasā de, bū tu pagā jusi garā m, ja iepriekš nebū tu zinā jusi, ka š ī vieta noteikti jā apmeklē . Pirms daudziem gadiem mē s pirmo reizi devā mies autobusa tū rē uz Itā liju, un mums bija ļ oti brī niš ķ ī gs gids. Toreiz viņ š mums teica (un vē lā k arī parā dī ja), ka Itā lijā nevajadzē tu pieš ķ irt ī paš u nozī mi baznī cu fasā dē m.

Tie var bū t noplucis, noplucis, neuzkrī toš s... bet iekš ā vienmē r ir slavenā ko meistaru darbi. Ņ emiet vismaz š ī s baznī cas fasā di, nekas ī paš s, bet kas slē pjas iekš ā...Templi rotā slavenu meistaru dā rgā kie mā kslas darbi: Dž ovanni Karlones freskas, Dž ovanni Merano, Dž ovanni De Ferrari, Gvido gleznas. Reni un protams Rubens. Marmors, mozaī kas, freskas, zelts, gleznas un skatiens zem kupola...Kad mē s tur devā mies, es neviļ us nosprā ga: ak! ak dievs! Es domā ju, ka es nekad neesmu redzē jis tik skaistumu.

Es apsē dos tur uz soliņ a, apcerē ju skaistumu un pat negribē ju kustē ties. Uzvilkusi brilles attā lumam, viņ a skatī jā s uz krā sotajiem griestiem. Pē c pieciem apmeklē tiem tempļ iem š is noteikti ieņ em pirmo vietu. Bet laiks negaida, jā dodas tā lā k pa sastā dī to marš rutu. Skaists templis, nu, vienkā rš i jā apmeklē.

Izejot no š ī apbrī nojamā tempļ a, dodamies tā lā k taisni pa Via di Porta Soprana un izejam uz Porto Soprana senā kajiem vā rtiem Porto Soprana ar diviem dvī ņ u torņ iem, kas ir Dž enovas cietokš ņ a sienas paliekas. Š is cietokš ņ a mū ris tika uzcelts 12. gadsimtā ap pilsē tu aizsardzī bas gredzena veidā . Un š ie vā rti ir viss, kas no viņ as palicis. Iepriekš nezinā ju, ka uz š iem diviem torņ iem var kā pt pa kā pnē m, lai paskatī tos uz pilsē tu no augš as, viņ i noteikti uzkā ps.

Izejam cauri vā rtiem un dodamies uz Kolumba laukuma mā ju. Dante Piazza Dante. Nevis liela, divstā vu, nopostī ta mā ja, kurā.1451. g. Kristofers Kolumbs dzimis, jeb Kolumbs š eit dzī voja no 1455. lī dz 1470. gadam, vai viņ a ģ imene dzī voja...

Pie Kolumba mā jas ir tik daudz tū ristu, kas bildē jas uz tā s fona, mums tieš i priekš ā pienā ca ķ ī nieš u grupa, domā jā m, ka š ai fotosesijai nebū s gala.


Mē s aizbraucā m no turienes, nogriezā mies pa kreisi uz Via Dante, apstaigā jā m apbrī nojamo Sant'Andrea Galleria di Sant Andrea XII galeriju un pē c tam atkal atgriezā mies mā jā . Mums par laimi tur gandrī z neviena nebija, tā pē c paspē jā m nofotografē ties bez cilvē kiem.

Un visbeidzot tuvojamies pilsē tas centrā lajam laukumam - Sq. Ferrari Piazza De Ferrari.

“Lī dz 19. gadsimta sā kumam tur atradā s neliels Sandomeniko laukums, kas nosaukts š eit esoš ā s tā da paš a nosaukuma Svē tā Dominika baznī cas vā rdā – viens no pilsē tas simboliem, lielā kā , bagā tā kā un vecā kā Dž enovas baznī ca. Pē c tam, kad Dž enovas Republikas teritorijas tika pievienotas Sardī nijas Karalistei, tika nolemts š ajā vietā izveidot jaunu modernu pilsē tas centru, kas ir transporta marš rutu uzmanī bas centrā.

Darbs pie telpas "renovā cijas" tika uzticē ts Dž enovas arhitektam Karlo Barabino. Svē tā Dominika baznī cas komplekss tika nojaukts, ierī kotas jaunas ielas un paplaš inā tas esoš ā s.

1879. gadā tika atklā ts Dž uzepes Garibaldi piemineklis, kas novietots teā tra Carlo Felice kolonā des priekš ā.

1887.  gadā laukums tika nosaukts hercoga Rafaele de Ferrari, diplomā ta un baņ ķ iera, filantropa, dā sna labvē ļ a un mā kslas mecenā ta vā rdā . " (no interneta)

Apkā rtni ieskauj daudzas vē sturiskas ē kas: Dodž u pils, (fasā de vē rsta uz otru pusi, Piazza G. Matteotti), Ligū rijas Tē lotā jmā kslas akadē mija, teā tris Carlo Felice, kas nosaukts Sardī nijas karaļ a vā rdā , kurš to dibinā ja. teā tris, Dž uzepes Garibaldi piemineklis, Galjē ras hercoga pils un slē gta sabiedrī bai Palazzo della Borsa Palazzo della Borsa vai Jaunā birž a.

Visvairā k man patika Palazzo della Borsa, ļ oti skaista ē ka.

Lai ir apmā cies, lai ir auksts, bet kā pē c lija? Cepures, š alles, cimdi, viss tika izņ emts no mugursomas, viss noderē ja. Un kā vienmē r lietussargu nav. Bet Dž enovā tā nemaz nav problē ma, afrikā ņ i pā rdod ik uz soļ a.

Un es jums pateikš u, ka Dž enovā , paš ā centrā lajā laukumā , kafija nemaz nav dā rga. Paņ ē mā m vī ram 2 kafijas un kaut kā du bulciņ u, maksā ja 4.40. Atsvaidzinā jā mies, sildī jā mies tā lā k, bet lietus nerimst, sekls, auksts, vā rdu sakot, nejauki.


Apbraucot strū klaku, 25. aprī lī izejam uz ielas Via XXV Aprile. Pa to ejam ī su brī di, 400 metrus un izejam uz Piazza delle Fontane Marose. Te pā ris reizes gā jā m pa veikaliem, nu, tā di š muki ir nopē rkami, kurš tikai to visu pē rk? Tajā paš ā laikā viņ i prasī ja ceļ u, manas izdrukas bija ļ oti noderī gas, viņ i vienkā rš i skatā s uz nosaukumu un uzreiz parā da virzienu. Nogriež amies pa kreisi un atrodamies slavenā s Garibaldi Via Garibaldi sā kumā , uz kuras pilis ir viena par otru skaistā kas, gan pa kreisi, gan pa labi, rindā . Slavenā kā s no tā m ir Palazzo Rosso Palazzo Rosso, kurā tagad atrodas mā kslas galerija, un Palazzo Bianco Palazzo Bianco, kurā atrodas mā kslas galerija.

Vispā r uz š ī s ielas varē ja nofotografē t katru mā ju

...tie visi tur ir unikā li, neatkā rtojami, vā rdu sakot, mā kslas pieminekļ i.

Lietus vai nu beidzas, vai sā kas no jauna, un mums jā nokļ ū st Piazza della Nunziata. Š eit jū s apmeklē siet Basilica della Santissima Annunziata del Vastato, kas tika uzcelta 16. gadsimtā . Bet mē s tajā neiekļ uvā m, tas bija slē gts.

Un atkal viss atkā rtojas, nekā du greznī bu uz baznī cas fasā des neredzē jā m, bet iekš ē jā apdare, kā saka, ļ oti skaista, eleganta un bagā tī ga. Bet diemž ē l mē s tur netikā m. Š ķ ē rsojam laukumu taisni uz priekš u un izejam uz Via Balbi, kas dzima kā baņ ķ iera Stefano Balbi personī gais projekts 17. gadsimta sā kumā , pa kuru tiek celtas skaistas pilis.

Interesantā kā no tā m ir Karaļ a pils, kurā pē c tam simts gadus dzī voja Savojas dinastijas karaļ i un prinč i. Palazzo Stefano Balbi/Palazzo Reale XVII.

Cauri Pils centrā lajam laukumam izgā jā m iekš pagalmā - dā rzā , ļ oti patī kami staigā t pa oļ u zī mē jumu taciņ ā m, ē rti, maigi.

Tagad pilī atrodas muzejs, kura zā lē s ir izstā dī tas gleznas un skulptū ras.

Paskatā mies pa labi un pa kreisi, fotografē jamies, dodamies lejā uz ostu. Paejam garā m Kolumba piemineklim, pastaigā jamies vē l nedaudz pa krastmalu un atgriež amies Splendidā.

Izbraucam no uzņ ē muma MSC dzimtā s reģ istrā cijas ostas - Dž enovas ostas un dodamies uz Franciju.

Fotoalbums š eit:

http://my. turpravda. com/hessen/gallery/117254/

Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
Lai stāstam pievienotu vai noņemtu fotoattēlus, dodieties uz šī stāsta albums
Ранним пасмурным утром входим в порт прекрасной, загадочной Генуи.
Порт Генуи.
Здание порта.
Здание порта.
Музей моря Galata Museo del Mare.
Настоящая подводная лодка С-518
А вот и красавец Галеон
А вот и красавец Галеон
Судя по всему, здесь должен быть панорамный лифт Биго.
Античный  порт - Porto Antico.
Сфотографировали биосферу с тропическими растениями, внутри летают яркие птички, бабочки...
Биосфера.
Площадь Piazza Caricamento с прекрасным дворцом Palazzo S.Giorgio.
Площадь Piazza Banchi.
 Церковь S.Pietro della Porta.
 Церковь S.Pietro della Porta.
 Церковь S.Pietro della Porta.
Кафедральный собор святого Лаврентия.
Кафедральный собор святого Лаврентия.
 Герцогский дворец Palazzo Ducale.
Иезуитская Церковь Иисуса и Святых Амброджо и Андреа Chiesa del Gesù e dei Santi Ambrogio e Andrea.
Иезуитская Церковь Иисуса и Святых Амброджо и Андреа Chiesa del Gesù e dei Santi Ambrogio e Andrea.
Иезуитская Церковь Иисуса и Святых Амброджо и Андреа Chiesa del Gesù e dei Santi Ambrogio e Andrea.
Иезуитская Церковь Иисуса и Святых Амброджо и Андреа Chiesa del Gesù e dei Santi Ambrogio e Andrea.
Ворота Порта-Сопрана Porto Soprana.
Руины Монастыря Сант-Андреа.
Проходим через ворота и направляемся к домику Колумба пл. Данте Piazza Dante.
Площадь Феррари Piazza De Ferrari.
Театр Карло Феличе, который назван в честь сардинского короля, который и основал этот театр и памятник Джузеппе Гарибальди.
Палаццо-делла-Борса Palazzo della Borsa или Новая биржа.
Палаццо-делла-Борса Palazzo della Borsa или Новая биржа.
Улица Гарибальди Via Garibaldi, на которой расположены дворцы.
Улица Гарибальди Via Garibaldi, на которой расположены дворцы.
 Площадь Piazza della Nunziata, на которой расположен храм Basilica della Santissima Annunziata del Vastato, который был построен в 16 веке.
Via Balbi.
 Королевский дворец, в котором впоследствии сто лет жили короли и принцы Савойской династии. Palazzo Stefano Balbi/Palazzo Reale XVII.
Дорожки в саду Королевского Дворца.
Дорожки в саду Королевского Дворца.
Памятник Колумбу.
Выходим из родного порта приписки компании MSC - порта Генуи и берём курс на Францию.
Выходим из родного порта приписки компании MSC - порта Генуи и берём курс на Францию.
Выходим из родного порта приписки компании MSC - порта Генуи и берём курс на Францию.
аватар alex45
alex45

Jā,man arī ļoti patika Dženova,no turienes sākās un beidzās mūsu kruīza maršruts.Un gājām gandrīz pa to pašu maršrutu.aizmirsām tur.Un tā viņa teica,ka šis ir brīvdabas skulptūru muzejs ar slavenu meistaru skulptūrām.Tagad , ja būšu Dženovā, noteikti tur paskatīšos.

Tue, 11 Mar 2014, 08:00
аватар hessen
hessen

Un kaut kur es lasīju par kapsētu, kuru tūristiem patīk apmeklēt, bet es to neievēroju pats. Tas nav mans, man nepatīk tādas vietas kā šī. Pat ar slavenību kapiem un citām lietām... nē, ne man.

Tue, 11 Mar 2014, 11:24
аватар staruha_izergil
staruha_izergil

Jā, jūs neko neteiksiet: vienkārši super! Tomēr, kā vienmēr. Man patīk tevi lasīt.

Tue, 11 Mar 2014, 22:06
аватар hessen
hessen

staruha_izergil, paldies.

Wed, 12 Mar 2014, 12:02
iemiesojums