Жемчужина Комо Komo pērle

Jū s iemī lē jaties Komo ezerā no pirmā brī ž a, kad piebraucat pie tā . Ezera smaragda plaš ums, augsti kalni un sarkani dakstiņ u jumti. Un jū s vairs nevarat atraut acis no vilciena loga, riskē jot tikt garā m savai pieturai. Nav brī nums, ka Komo ezers tiek saukts par vienu no skaistā kajiem Eiropā . Turklā t tam ir nepā ra forma. Kā ds tajā redz apgrieztu Y, kā ds sauc ezeru par “trī sstū rveida zvaigzni”, bet man tas atgā dinā ja skrienoš u cilvē ku. Ezeru veido trī s atš ķ irī gi atzari: Koliko ziemeļ os, Leko dienvidaustrumos un Komo dienvidrietumos.

Tajā vietā , kur savienojas abas “kā jas”, paš ā raga virsotnē , kas sagrieza ezeru divā s daļ ā s, atrodas burvī gā Beladž o pilsē ta: vecas daudzkrā sainas mā jas, kas savī tas ar efejas, ielas, kas nolaiž as lī dz ezeram, plaš a promenā de gar ezeru – tas viss padara pilsē tu par tū ristu iecienī tā ko, pilsē tu mē dz dē vē t par "Komo pē rli".

Bellagio ir bijusi apdzī vota kopš seniem laikiem. Arheoloģ iskie atradumi liecina, ka pirmā s apmetnes mū sdienu Bellagio teritorijā parā dī jā s apmē ram pirms 30 tū kstoš iem gadu. Un 5. gadsimtā pirms mū su ē ras. uz zemesraga parā dī jā s seno romieš u “castellum” (castellum), kuram pakļ ā vā s apkā rtē jie ciemi un kur apmainī jā s ar precē m un pielū dza dievus. Romieš i š eit sā ka audzē t olī vas un laurus. Stratē ģ iski izdevī gā Bellagio atraš anā s vieta padarī ja to par vienu no nozī mī gā kajā m ezera apmetnē m un pastā vī gu strī du objektu. 13. gadsimta beigā s pilsē ta nonā ca varenā s Viskonti dzimtas ī paš umā un kļ uva par Milā nas hercogistes sastā vdaļ u.

18. – 19. gadsimtu mijā pilsē ta kļ uva par vienu no populā rā kajiem atpū tas galamē rķ iem Lombardijas diž ciltī go ģ imeņ u vidū . Š eit tiek celtas greznas villas (Melzi, Serbelloni, Trotti, Giulia u. c. ), tiek iekā rtoti dā rzi un parki, atveras dā rgi veikali. Bellagio kā luksusa kū rorta godī ba ir izplatī jusies tā lu ā rpus Lombardo-Venē cijas karalistes. Gandrī z visa tā laika Eiropas muiž niecī ba centā s atpū sties starp š ī s skaistā s pilsē tas dā rziem. Slavenā kais Bellagio viesis bija komponists Francs Lists, kurš izvē lē jā s š o pilsē tu savam medusmē nesim kopā ar grā fieni d'Ago Marie-Catherine de Flavini.

Pirmā viesnī ca — Hotel Genazzini — Beladž o tika atvē rta 1825.  gadā . Laika gaitā parā dī jā s arī citas viesnī cas: Firenze, Grand Bretany, Grand Hotel Bellagio un mū sdienā s slavenā kā - Grand Hotel Villa Serbelloni.

Villa Serbelloni tika uzcelta 15. gadsimtā . vietā , kur agrā k atradā s Plī nija Jaunā kā villa. Savulaik š eit uzturē jā s imperators Maksimilians I, Leonardo da Vinč i, kardinā ls Borromeo, vē lā k karaliene Viktorija, ķ eizars Vilhelms, Vinstons Č ē rč ils un Dž ons Kenedijs. Jau vairā k nekā gadsimtu Villa Serbelloni ir bijusi 5 zvaigž ņ u Grand viesnī ca Villa Serbelloni un ir slavena ar savu grezno antī ko interjeru, plaš iem numuriem ar skatu uz ezeru un milzī gu ē nainu parku, kas smarž o ar rož u, kamē liju, bugenviliju un citronu smarž ā m. koki. No aprī ļ a lī dz novembrim parkā var iekļ ū t tikai gida pavadī bā – ekskursijas notiek divas reizes dienā .

Vē l viena villa, kurai bija nozī mī ga loma Beladž o vē sturē , ir Villa Melzi, kas celta hercogam Franč esko Melzi d'Erilam. Par Villu Melci — http://www.turpravda.ua/places/it/como_lake/Villa_Melci-s6332/r185552.html

Tiem, kas vē las sauļ oties un peldē ties Bellagio, ir neliela aprī kota maksas pludmale, ir viss pludmales komplekss Lido di Bellagio. Un, ejot cauri Villa Melzi parkam, jū s varat nokļ ū t lielā bezmaksas pludmalē . Tā pat kā visa ezera piekraste, tā ir akmeņ aina un akmeņ aina. Spriež ot pē c cilvē ku skaita, š eit peldē ties ierodas/nā k gan vietē jie iedzī votā ji, gan atpū tnieki Ballaggio, gan kaimiņ u Sandž ovani tū risti.