Bali vienatnē. 2. daļa.
Pirmā daļ a ir š eit http://blogs. turpravda. ua/Apyatka/101009.html#
Kad gatavojos doties uz sev nepazī stamu vietu, izpē tu apvidu, droš i vien jū s darā t tā pat - meklē ju apskates objektus, kurus vē lē tos apmeklē t, skatos kartē , interesē reljefs, tā kā lai ceļ ā negaidī ti neiebrauktu kā dā kalnā )
Protams, pirms viesoš anā s Dž imbaranā apskatī ju arī ciemata karti no visā m pusē m. Lī dz ar to lieliski zinā ju, ka pludmale un attiecī gi arī restorā ni pludmalē ir tikai pā ris soļ u attā lumā no mū su nakš ņ oš anas vietas. Laikam tā pē c tik viegli piekritu braucienam, jo Dž imbaranas pludmalē restorā ni iet viens pē c otra un neviens viesi nevar piesiet. Ja gribi sē dē t vienā , ja gribi, meklē , kur jū ties labā k. Bet es neņ ē mu vē rā , ka š ā das iestā des var bū t ne tikai tur! Braucā m un braucā m, bet ceļ a gala mala nebija redzama, pē c mana topogrā fiskā instinkta rezultā tā nonā cā m lidostas teritorijā . Tas ir, mē s nokļ uvā m aiz zivju tirgus un restorā ns, uz kuru mū s aizveda, starp citu, pilnī gi bez maksas, bija vienī gā ē dinā š anas iestā de š ajā rajonā . Un pat vienī gā vieta ar dzī viem cilvē kiem)
Mū s sagaidī ja trī s balietes tautastē rpos, mē ģ inā ja mums matos iebā zt vietē jā s puķ es, tač u vē jš tā s norā va un skaisti riņ ķ oja pa pagalmu. Un pagalms...jums tas jā redz)
Pagalms bija segts un ļ oti krā sains. Asfalts, nosē ts ar piedā vā jumiem pī tā s š ķ ī vjos, daž us jau ir samī dī juš i nevē rī gi viesi. Vienā pusē ir atvē rta plā nojuma virtuve, jū ras velš u izstā de uz ledus un akvā riji ar zivī m, kas gaida savu likteni. Savukā rt eiropieš a acī s dī vaina konstrukcija ir no dē ļ iem veidots grī das segums, klā ts ar paklā jiņ iem un uz jumta, arī no koka. Apmē ram kā paviljoni-gultas arā bu zemē s, bet uz augstā m kā jā m un neizkopts izskats. Priekš ā bija restorā na zā le bez priekš ē jā s sienas. Zā le manā agrā jaunī bā , pirms perestroikas, bija ļ oti lī dzī ga ē damzā lei mū su reģ ionā lā centrā . Un attē lu pabeidza milzī gs transformators mums aiz muguras, gandrī z klajā laukā .
Ļ oti laipni, gandrī z sadevuš ies rokā s, mū s pavadī ja cauri ē dnī cai uz pludmali. Bija brī vdabas restorā ns. Vē jš skaisti plī voja galdautus uz galdiem, sē rfs rū ca, jū ra smarž oja pē c zivī m un nesa vē sumu, uz skatuves, no ē kas puses, tika gatavots dejotā ju priekš nesums. Mū su priekš ā acumirklī parā dī jā s ē dienkarte, mē s vilcinā jā mies ar izvē li un atkal tikā m aizvesti uz pagalmu, lai ar savā m rokā m izvē lē tos savus upurus. Mani tā da atrakcija nesaista, tā pē c vē lē š anas pagā ja ļ oti ā tri un atkal dodamies uz pludmali. Tuvojamies ū denim. Jau teicu, ka tikai pirms pā ris stundā m peldē jā mies tī rā kajā , maigā kajā jū rā ar krā sainā m zivī m. Un te . . Viļ ņ i diezgan agresī vi ripoja viens pē c otra, sē rfoš anas lī nija bija kaisī ta ar gruveš iem, nebija iespē jams pietuvoties ū denim, lai nesanā ktu. Zvejas laivas stā vē ja abā s pusē s, un š is arī ir tā ds skats. . apetī te nepalielinā s. Un kukurū zas tirgotā js pabeidza attē lu tieš i pie atkritumu malas.
Tas ir jā stā sta, tas ir jā zina. Pretē jā gadī jumā vilš anā s ir neizbē gama.
Un treš ajā reizē bija jā iet uz ē dnī cu mazgā t rokas. Izlietne tika deportē ta no padomju Borodiankas kopā ar restorā nu, ne citā di. Jū s esat redzē juš i tieš i š o! ) Dzelzs izlietne ar augstu novietotu jaucē jkrā nu, uz kura ir viens vā rsts. Un nevajag divus, ū dens ir tikai auksts) Ziepju gabaliņ š , ko sita simts rokas, un kopī gs slapjš dvielis pabeidza attē lu.
Jū s droš i vien tagad jautā siet, kā pē c es no turienes neaizbraucu. Es pat nevaru izskaidrot) Viņ i visi bija tik laipni, tik smaidī gi, tik draudzī gi, un tas bija tik autentiski. Tā da pieredze! ) Emociju bija nereā li daudz, bija pat braukš ana, kā pirmajā nirš anas reizē ar masku. Vai tu saproti? Es gribē ju eksotiku un saņ ē mu to pilnī bā )
Un tad sā ka plū st mū zika, skaistas meitenes veica vairā kus soļ us, atnesa mums ļ oti garš ī gu zupu, mē s nogriezā mies no jū ras un sā kā m ē st. Kad pasū tā t jū ras veltes, pā rē jais ē diens vienkā rš i nā k lī dzi - zupa, dā rzeņ i, liels rī su grozs, daudz mē rč u - viss, izņ emot dzē rienus.
Pā rsteidzoš i, pā rē jie cilvē ki sē dē ja tā , lai redzē tu jū ru, tas ir, novē rsā s no skatuves. Kā viņ iem izdevā s ieskatī ties tā lumā , ar acī m lecot pā ri netī rumiem, nezinu, bet tā lā kie notikumi kopumā lika š aubī ties, ka viņ i ir viesi.
Pē kš ņ i sā ka lī t. Pie mums nā ca viesmī lis ar piedā vā jumu pā rvā kties iekš ā , mē s atteicā mies un uzsē jā m galvā š alles. Tač u lietus izrā dī jā s nekaunī gs un pastiprinā jā s, tā pē c pie mums atkal pienā ca viesmī lis. Un tad lietus lija kā no sienas! ) Mē s ieskrē jā m istabā , un nabaga viesmī lis un vē l daž i cilvē ki lietus laikā nolika mū su ē dienu. Iekš ā pē c mū su lū guma tikā m sē dinā ti ar skatu uz nelielu lodziņ u, aiz kura dā rdē ja tropiska lietusgā ze. Durvis tika ā tri aizskrū vē tas, un laikapstā kļ i tā s ievilka, it kā mē ģ inā tu iet iekš ā )
Viņ i atveda jū ras veltes. Es nekad tā du ē dienu nebiju ē dusi! Pat Lombokā , Art Cafe, iepriekš ē jā dienā garneles vē l nebija tik svaigas. Svaigu, milzī gu garneļ u garš u nevar salī dzinā t ne ar ko citu. Tas ir Dievu ē diens! ) Kalmā ri man patika daudz mazā k. Mē s nepasū tī jā m omā ru.
Garš ī gs ē diens mū s samierinā ja ar vietu un sliktajiem laikapstā kļ iem, sē dē jā m, skatī jā mies uz lietu aiz loga, uz satrauktu skudru taku zem palodzes, pā rtvē rā m iespaidus ar maigajiem rī siem, aizauguš iem gurķ iem un neticamā m garnelē m. Un apkā rt nebija neviena! Kurp visi cilvē ki ir devuš ies no pludmales, es joprojā m nevaru saprast. Bija lietusgā ze, ū dens stā vē ja kā siena, domā ju, ka no turienes sliktos laikapstā kļ os ar maš ī nu nav tik viegli izkļ ū t un vē l jo vairā k kā jā m izbraukt. Bet cilvē ku nebija. Un man ienā ca prā tā , ka pie galdiņ iem nevis apmeklē tā ji, bet ekstras - iestā des darbinieki) Lai gan es nevaru teikt, es toreiz biju tik defokuss, ka, iespē jams, tagad nā kš u klajā ar detaļ ā m)
Rē ķ ins par to visu bija aptuveni 70.000 rū piju. Tas bija mū su ceļ ojuma lielā kais rē ķ ins)
Beidzot mū su saimniece ieradā s pē c mums. Viņ i ieradā s kopā ar vī ru un pa ceļ am pastā stī ja, ka viņ iem ir trī s meitas un.... divi mazbē rni) Mū su meitene izrā dī jā s mana pusmū ž a tante, bet ā rē ji viņ a bija tik svaiga un slaida, ka es viņ u sajaucu ar jaunu meiteni)
Es pā rstā ju uz viņ u dusmoties pē c sarunas ar viņ as vī ru. Ir cilvē ki, kuri vispā r neko nedara, lai mū s iepriecinā tu, bet mē s jū tam pret viņ iem pieķ erš anos. Tas bija tikai tā ds cilvē ks. Un tad viņ š mū s vadā ja pa Bali, par ko es biju ļ oti apmierinā ts.
Man nav zivju restorā na fotoattē lu, tā pē c mums bija jā uzlā dē visi sī krī ki. Tā pē c š ī daļ a ir ilustrē ta ar fotogrā fiju no interneta. Bet š ī ir ceļ ojuma emocionā lā kā daļ a. Jautri uz robež as. Neaizmirstami)
Nā kamā s daļ as bū s ar fotogrā fijā m.
Turpinā jums sekos: )
