Nesen atgriezā mies no ceļ ojuma gar Adrijas jū ras piekrasti. Bija 4 valstī s: Horvā tijā,
Bosnija, Melnkalne un Albā nija. Visur ceļ ojuš i paš i, mež oņ i. Robež as š ķ ē rsoja autobusos, nē
nebija nekā du jautā jumu vai problē mu. Tagad es vē los jums nedaudz pastā stī t par mū su ceļ ojumu. Varbū t kā dam tas ir
ietaupī s laiku un naudu. Tiem, kas š aubā s par mū su mež onī go svē tku racionalitā ti, es vē los
salī dzinā š anai sniedziet š os skaitļ us:
Biļ etes cena uz jebkuru Horvā tijas vai Melnkalnes lidostu ir aptuveni 200 eiro (turp un atpakaļ ). Tas
tur ir aptuveni 100 eiro vienā virzienā . Un tas arī viss! Tad viss ir atkarī gs no jums, jū s varat vairā k
nemaz netē rē . Un ar ceļ ojumu aģ entū ras starpniecī bu minimā lā cena (bugger kaut kā dā outbackā ) ir 1500 eiro
(trī s personā m)! ! !
Tagad izlemiet pats, kurš ir labā ks, apskatiet 4 valstis un dzī vojiet, kur vē laties, vai sē diet
blaktē starp akmeņ iem un ejiet uz jū ru pā ri kalnam karstumā.
Tā tad. Mē s lidojā m uz Zadaras lidostu.
Attā lums no lidostas lī dz pilsē tai ir aptuveni 10 km. Pirms tam
no centrā lā s autoostas (gandrī z no visā m Horvā tijas lidostā m) kursē autobuss, maksā.25-35 horvā tu
kun. Var braukt arī ar taksi par 20 eiro (apmē ram 140 kunas). Horvā tijas kunas kurss attiecī bā pret
uz eiro apmē ram 7:1, tas ir, par 1 eiro viņ i dod apmē ram 7 kunas. Jū s varat samainī t naudu tieš i lidostā
vai jebkuras bankas filiā le. Starp citu, Raiffeisen banka ir ļ oti populā ra Horvā tijā un Melnkalnē,
Iesaku uztaisī t sev debetkarti ceļ oš anai uz turieni, visur ir bankomā ti. Pastaigas pa pilsē tu
vairā ki autobusi, maksa ir no 7 lī dz 10 kunā m. Uz tā ir uzdrukā ts autobusa nosaukums.
apgabals, kur viņ š dodas. Tā pē c labā k vispirms apskatī t pilsē tas karti. Lai gan paš as pilsē tas ir mazas,
Varat arī pastaigā ties, ī paš i gar jū ras krastu. Ja jums ir nepiecieš ams doties uz citu pilsē tu, tad varat
brauciet ar taksometru, bet labā k ir nokļ ū t stacijā (horvā tu un bosnieš u valodā " kolodvor" , melnkalniski
" stanica" ) un brauciet ar autobusu. Maksa ir no 2 kunā m un vairā k, atkarī bā no attā luma.
Horvā tijā un Melnkalnē ir ļ oti dā rgas viesnī cas, salī dzinot ar citā m valstī m. Turklā t maksa
ņ emts nevis pē c numura, bet cilvē ka! Tā dē jā di, ja mē s ņ emam & quot; trī skā rš s" par trim, tas maksā s
dā rgā ks nekā " viens" . Š ā das telpas izmaksas ir no 120 lī dz 300 eiro dienā ! ! ! Un tas ir parastajā veidā
trī szvaigž ņ u viesnī ca! Nekur citur š ito neesmu redzē jis...
Bet š ajā s valstī s ir ļ oti daudz privā to dzī vokļ u ī rē š anai uz jebkuru nakš u skaitu (vismaz uz vienu) un
tas ir daudz lē tā k, labā k un ē rtā k. Privā to dzī vokļ u izmaksas ir no 30 lī dz 70 eiro dienā
(apmē ram 100 kunas vienai personai), un jū s varat palikt tur divi vai trī s (jā , vismaz pieci no mums) un š is
visa dzī vokļ a izmaksas, biež i vien divistabu dzī voklis, nevis katram cilvē kam kā viesnī cā . Jū s varat jautā t jebkuram vietē jam
pagalmā sē doš s iedzī votā js, vai te tiek ī rē tas telpas, kā likums, atbilde ir jā.
Viesnī cas Horvā tijā ir diezgan pieklā jī gas, ar apstā dī jumiem un peldbaseiniem, kā likums, tā s atrodas jū ras krastā , bet
ļ oti dā rgs.
Numuri Horvā tijas viesnī cā s ir vidē ji, tač u diezgan tī ri un ē rti, biež i vien ar skatu uz jū ru vai kalniem. In
daudziem ir minibā rs, bet dzē rieni tur ir slikti, biež i beidzā s vairā kus gadus (! ), un tiem
tiek ņ emta atseviš ķ a nauda, nevis maza, tā pē c neiesaku tos dzert. Labā k to paš u iegā dā ties
veikalā , lai gan tur kvalitā te atstā j daudz ko vē lē ties.
Viesnī cā s apkalpoš ana nav ī paš i laba, es teiktu, ka vairā k kā padomju. Bet jū s varat viegli sazinā ties ar
darbinieki, vairums saprot krievu valodu, daž viet strā dā krievu menedž eri. Un ja brī vajā laikā
ieskaties horvā tu sarunvā rdnī cā un iemā cies daž us vā rdus, tad varē si sazinā ties arī viņ u valodā , š ī
diezgan viegli.
Adrijas jra, kuras piekrast atrodas Horvtija un Melnkalne, nav oti silta, ar
Turkish White (Vidusjū ras) vai Sarkano nevar salī dzinā t, ū dens ir diezgan nejauks un auksts, maz
peldē t. Un dabisko pludmaļ u mū su izpratnē par š o vā rdu praktiski nemaz nav. Es esmu š is
Es paziņ oju ar pilnu atbildī bu, apceļ ojot visu piekrasti lī dz pat Albā nijai. Praktiski
Visur ainava ir vienā da - akmeņ i, kas stiepjas jū rā . Un tie nav pat akmeņ i, bet asi akmeņ i.
Apgulties š ā dā pludmalē ir ļ oti grū ti vai pat neiespē jami. Tiesa, viesnī cā m ir savs,
mā kslī gā s pludmales, kas klā tas ar smiltī m vai nelielu granti, bet tā s ir mazas un ir daudz cilvē ku,
viegla sauļ oš anā s ir nereā la. Turklā t daudzviet jū rmala ir iebetonē ta un paredzē ta
laivu pietauvoš anai, kas ir vairumā . Tā tad š ī s betona sekcijas ir vislabā kā s horvā tu
pludmales (parasti blakus lielceļ am). Vienī gā lielā smilš u pludmale, ko esmu redzē jis, ir
Ulcinjā (Melnkalnē ).
Tas ir slavenais " Lieliskas pludmales" . Tieš ā m lieliski, tie sniedzas uz augš u
horizonts un ir dabiskas smalkas smiltis. Tomē r, tā kā š ī faktiski ir vienī gā pludmale visā
piekraste, te nā k visi, tur ir desmitiem tū kstoš u cilvē ku un kilometru garas lietussargu rindas. Tas ir apģ ē rbs
var novietot tikai ū dens tuvumā . Bet tas vē l nav viss. Tur arī nevarē s peldē ties, jo
ļ oti sī ki. Jū ras dziļ ums piekrastē ir no 20 cm lī dz 1 metram, un tā stiepjas desmitiem metru,
gandrī z lī dz bojā m. Un tad jau steidzas ū densmotocikli ar piedzē ruš iem tū ristiem, laivā m utt.
nelietī ba, arī peldē ties ir bī stami. Turklā t smalko smilš u un lielā cilvē ku skaita dē ļ
ū dens diezgan netī rs, peld papī ri, izsmē ķ i, sievieš u paliktņ i, somas utt. . Vispā r pludmale
š ajā s valstī s nav miera!
Runā jot par izklaidi, Horvā tijā un Melnkalnē ir daudz diskotē ku, ī paš i uz kuģ iem (un jū rā
un netā lu no krasta), kazino, naktsklubi, kā arī parki, karuseļ i utt. Un, ja vē laties, varat ņ emt
ekskursija uz salā m vai kaimiņ valsti. Tas bū s noderī gi un interesanti ikvienam, ī paš i bē rniem.
Aģ entū ras, kas piedā vā š ā das ekskursijas, ir vairumā pludmalē s un ostā s, kā arī & quot; vecs
pilsē tas" (pilsē tas senā daļ a) vai kaut kur tuvumā . Senatnes cienī tā jiem gandrī z katrā pilsē tā
ir viduslaiku ē kas, cietokš ņ i un tempļ i vai pat seno piļ u paliekas. Vispā r kaut kas ir
Skaties. Un sportistiem kalni un viss, kas ar tiem saistī ts. Lū k, kas patiesī bā ir iekš ā
Horvā tija, tā pē c tie ir kalni, jū s varat tur klī st nedē ļ as, un no tiem jums vienkā rš i paveras dieviš ķ s skats uz
jū ra.
Horvā tijā un Melnkalnē bē rniem ir daudz interesantu lietu. Tie ir laivu braucieni un
viduslaiku pilsē tas (un katedrā les) un daudzi parki. Tomē r es stingri neiesaku to tur neņ emt.
mazi bē rni, lī dz 8 gadu vecumam.
Fakts ir tā ds, ka vasarā laiks tur ir ļ oti silts, gaiss uzsilst lī dz 50
grā di, un, kad ū dens iztvaiko, tas rada siltumnī cas efektu - ir ļ oti smacī gs un grū ti elpot. Un saule
tas deg daudz stiprā k nekā Krievijā , tu vari izdegt pusstundā un tad vienkā rš i neizies uz ielas, tā pē c
kā viss ķ ermenis sā k degt no karstuma. Pa dienu var pā rvietoties tikai ē nā , citā di var nokļ ū t
saules dū riens. Bet pat ē nā daudzi saslimst augstā s temperatū ras dē ļ , un bē rni saslimst
karstuma dū riens (pā rkarš ana) un auksts ū dens, kuru jū s tur neatradī sit. Tā tad jū s varat ceļ ot ar maziem bē rniem.
tikai uz jauku (dā rgu) viesnī cu pie jū ras un visu dienu tur sē dē t zem kondicioniera. Un uz jū ras
staigā t agri no rī ta vai vē lu vakarā , bet vai tā ir atpū ta....
Bosnija, Melnkalne un Albā nija. Visur ceļ ojuš i paš i, mež oņ i. Robež as š ķ ē rsoja autobusos, nē
nebija nekā du jautā jumu vai problē mu. Tagad es vē los jums nedaudz pastā stī t par mū su ceļ ojumu. Varbū t kā dam tas ir
ietaupī s laiku un naudu. Tiem, kas š aubā s par mū su mež onī go svē tku racionalitā ti, es vē los
salī dzinā š anai sniedziet š os skaitļ us:
Biļ etes cena uz jebkuru Horvā tijas vai Melnkalnes lidostu ir aptuveni 200 eiro (turp un atpakaļ ). Tas
tur ir aptuveni 100 eiro vienā virzienā . Un tas arī viss! Tad viss ir atkarī gs no jums, jū s varat vairā k
nemaz netē rē . Un ar ceļ ojumu aģ entū ras starpniecī bu minimā lā cena (bugger kaut kā dā outbackā ) ir 1500 eiro
(trī s personā m)! ! !
Tagad izlemiet pats, kurš ir labā ks, apskatiet 4 valstis un dzī vojiet, kur vē laties, vai sē diet
blaktē starp akmeņ iem un ejiet uz jū ru pā ri kalnam karstumā.
Tā tad. Mē s lidojā m uz Zadaras lidostu.
Attā lums no lidostas lī dz pilsē tai ir aptuveni 10 km. Pirms tam
no centrā lā s autoostas (gandrī z no visā m Horvā tijas lidostā m) kursē autobuss, maksā.25-35 horvā tu
kun. Var braukt arī ar taksi par 20 eiro (apmē ram 140 kunas). Horvā tijas kunas kurss attiecī bā pret
uz eiro apmē ram 7:1, tas ir, par 1 eiro viņ i dod apmē ram 7 kunas. Jū s varat samainī t naudu tieš i lidostā
vai jebkuras bankas filiā le. Starp citu, Raiffeisen banka ir ļ oti populā ra Horvā tijā un Melnkalnē,
Iesaku uztaisī t sev debetkarti ceļ oš anai uz turieni, visur ir bankomā ti. Pastaigas pa pilsē tu
vairā ki autobusi, maksa ir no 7 lī dz 10 kunā m. Uz tā ir uzdrukā ts autobusa nosaukums.
apgabals, kur viņ š dodas. Tā pē c labā k vispirms apskatī t pilsē tas karti. Lai gan paš as pilsē tas ir mazas,
Varat arī pastaigā ties, ī paš i gar jū ras krastu. Ja jums ir nepiecieš ams doties uz citu pilsē tu, tad varat
brauciet ar taksometru, bet labā k ir nokļ ū t stacijā (horvā tu un bosnieš u valodā " kolodvor" , melnkalniski
" stanica" ) un brauciet ar autobusu. Maksa ir no 2 kunā m un vairā k, atkarī bā no attā luma.
Horvā tijā un Melnkalnē ir ļ oti dā rgas viesnī cas, salī dzinot ar citā m valstī m. Turklā t maksa
ņ emts nevis pē c numura, bet cilvē ka! Tā dē jā di, ja mē s ņ emam & quot; trī skā rš s" par trim, tas maksā s
dā rgā ks nekā " viens" . Š ā das telpas izmaksas ir no 120 lī dz 300 eiro dienā ! ! ! Un tas ir parastajā veidā
trī szvaigž ņ u viesnī ca! Nekur citur š ito neesmu redzē jis...
Bet š ajā s valstī s ir ļ oti daudz privā to dzī vokļ u ī rē š anai uz jebkuru nakš u skaitu (vismaz uz vienu) un
tas ir daudz lē tā k, labā k un ē rtā k. Privā to dzī vokļ u izmaksas ir no 30 lī dz 70 eiro dienā
(apmē ram 100 kunas vienai personai), un jū s varat palikt tur divi vai trī s (jā , vismaz pieci no mums) un š is
visa dzī vokļ a izmaksas, biež i vien divistabu dzī voklis, nevis katram cilvē kam kā viesnī cā . Jū s varat jautā t jebkuram vietē jam
pagalmā sē doš s iedzī votā js, vai te tiek ī rē tas telpas, kā likums, atbilde ir jā.
Viesnī cas Horvā tijā ir diezgan pieklā jī gas, ar apstā dī jumiem un peldbaseiniem, kā likums, tā s atrodas jū ras krastā , bet
ļ oti dā rgs.
Numuri Horvā tijas viesnī cā s ir vidē ji, tač u diezgan tī ri un ē rti, biež i vien ar skatu uz jū ru vai kalniem. In
daudziem ir minibā rs, bet dzē rieni tur ir slikti, biež i beidzā s vairā kus gadus (! ), un tiem
tiek ņ emta atseviš ķ a nauda, nevis maza, tā pē c neiesaku tos dzert. Labā k to paš u iegā dā ties
veikalā , lai gan tur kvalitā te atstā j daudz ko vē lē ties.
Viesnī cā s apkalpoš ana nav ī paš i laba, es teiktu, ka vairā k kā padomju. Bet jū s varat viegli sazinā ties ar
darbinieki, vairums saprot krievu valodu, daž viet strā dā krievu menedž eri. Un ja brī vajā laikā
ieskaties horvā tu sarunvā rdnī cā un iemā cies daž us vā rdus, tad varē si sazinā ties arī viņ u valodā , š ī
diezgan viegli.
Adrijas jra, kuras piekrast atrodas Horvtija un Melnkalne, nav oti silta, ar
Turkish White (Vidusjū ras) vai Sarkano nevar salī dzinā t, ū dens ir diezgan nejauks un auksts, maz
peldē t. Un dabisko pludmaļ u mū su izpratnē par š o vā rdu praktiski nemaz nav. Es esmu š is
Es paziņ oju ar pilnu atbildī bu, apceļ ojot visu piekrasti lī dz pat Albā nijai. Praktiski
Visur ainava ir vienā da - akmeņ i, kas stiepjas jū rā . Un tie nav pat akmeņ i, bet asi akmeņ i.
Apgulties š ā dā pludmalē ir ļ oti grū ti vai pat neiespē jami. Tiesa, viesnī cā m ir savs,
mā kslī gā s pludmales, kas klā tas ar smiltī m vai nelielu granti, bet tā s ir mazas un ir daudz cilvē ku,
viegla sauļ oš anā s ir nereā la. Turklā t daudzviet jū rmala ir iebetonē ta un paredzē ta
laivu pietauvoš anai, kas ir vairumā . Tā tad š ī s betona sekcijas ir vislabā kā s horvā tu
pludmales (parasti blakus lielceļ am). Vienī gā lielā smilš u pludmale, ko esmu redzē jis, ir
Ulcinjā (Melnkalnē ).
Tas ir slavenais " Lieliskas pludmales" . Tieš ā m lieliski, tie sniedzas uz augš u
horizonts un ir dabiskas smalkas smiltis. Tomē r, tā kā š ī faktiski ir vienī gā pludmale visā
piekraste, te nā k visi, tur ir desmitiem tū kstoš u cilvē ku un kilometru garas lietussargu rindas. Tas ir apģ ē rbs
var novietot tikai ū dens tuvumā . Bet tas vē l nav viss. Tur arī nevarē s peldē ties, jo
ļ oti sī ki. Jū ras dziļ ums piekrastē ir no 20 cm lī dz 1 metram, un tā stiepjas desmitiem metru,
gandrī z lī dz bojā m. Un tad jau steidzas ū densmotocikli ar piedzē ruš iem tū ristiem, laivā m utt.
nelietī ba, arī peldē ties ir bī stami. Turklā t smalko smilš u un lielā cilvē ku skaita dē ļ
ū dens diezgan netī rs, peld papī ri, izsmē ķ i, sievieš u paliktņ i, somas utt. . Vispā r pludmale
š ajā s valstī s nav miera!
Runā jot par izklaidi, Horvā tijā un Melnkalnē ir daudz diskotē ku, ī paš i uz kuģ iem (un jū rā
un netā lu no krasta), kazino, naktsklubi, kā arī parki, karuseļ i utt. Un, ja vē laties, varat ņ emt
ekskursija uz salā m vai kaimiņ valsti. Tas bū s noderī gi un interesanti ikvienam, ī paš i bē rniem.
Aģ entū ras, kas piedā vā š ā das ekskursijas, ir vairumā pludmalē s un ostā s, kā arī & quot; vecs
pilsē tas" (pilsē tas senā daļ a) vai kaut kur tuvumā . Senatnes cienī tā jiem gandrī z katrā pilsē tā
ir viduslaiku ē kas, cietokš ņ i un tempļ i vai pat seno piļ u paliekas. Vispā r kaut kas ir
Skaties. Un sportistiem kalni un viss, kas ar tiem saistī ts. Lū k, kas patiesī bā ir iekš ā
Horvā tija, tā pē c tie ir kalni, jū s varat tur klī st nedē ļ as, un no tiem jums vienkā rš i paveras dieviš ķ s skats uz
jū ra.
Horvā tijā un Melnkalnē bē rniem ir daudz interesantu lietu. Tie ir laivu braucieni un
viduslaiku pilsē tas (un katedrā les) un daudzi parki. Tomē r es stingri neiesaku to tur neņ emt.
mazi bē rni, lī dz 8 gadu vecumam.
Fakts ir tā ds, ka vasarā laiks tur ir ļ oti silts, gaiss uzsilst lī dz 50
grā di, un, kad ū dens iztvaiko, tas rada siltumnī cas efektu - ir ļ oti smacī gs un grū ti elpot. Un saule
tas deg daudz stiprā k nekā Krievijā , tu vari izdegt pusstundā un tad vienkā rš i neizies uz ielas, tā pē c
kā viss ķ ermenis sā k degt no karstuma. Pa dienu var pā rvietoties tikai ē nā , citā di var nokļ ū t
saules dū riens. Bet pat ē nā daudzi saslimst augstā s temperatū ras dē ļ , un bē rni saslimst
karstuma dū riens (pā rkarš ana) un auksts ū dens, kuru jū s tur neatradī sit. Tā tad jū s varat ceļ ot ar maziem bē rniem.
tikai uz jauku (dā rgu) viesnī cu pie jū ras un visu dienu tur sē dē t zem kondicioniera. Un uz jū ras
staigā t agri no rī ta vai vē lu vakarā , bet vai tā ir atpū ta....
Tulkots automātiski no krievu valodas. Skatīt oriģinālu
komentāri (0)
Atstājiet savu komentāru
Rādīt citus komentārus …
CITAS ATSAUKSMES PAR VIESNĪCU
- Donat Hotel apskats
- Solo ceļojumi Horvātijā.
- Pārskats
- Maskavas organizācija ASENT-TRAVEL - P O Z O R !!!
SKATĪT ARĪ
