Delfin Для двух звезд – отлично. Отель и многое другое. Delfin Par divām zvaigznēm - teicami. Viesnīca un vairāk.

Brauciens no 2014. gada 16. lī dz 28. augustam. Kompā nija 6 pieauguš ie un bē rns 7 gadus vecs. 75 tū kstoš i uz 12 dienā m no TUI operatora 2 pieauguš o istaba ar balkonu un skatu uz jū ru. Viesnī ca tika izvē lē ta iepriekš un ar izvē li bija pā rliecī ba jau 3 mē neš us iepriekš . Sekojot cenā m, secinā ju, ka optimā li ir pirkt mē neš a laikā . Agrā k cenas bija nedaudz augstas. Pirms brauciena cena pieauga par 7 tū kstoš iem rubļ u. Laikā , kad nā ca aģ entū ru masveida iznī cinā š ana, mē s varam teikt, ka mē s paslī dē jā m gar ž iletes asmeni. No "Ņ evas" pasū tī tie kuponi par 6.000 nesaņ ē ma apstiprinā jumu, jo tiem nebija 3 vietu, kur atlidot. Nā kamā minimā lā cena bija "Labirints", bet reģ istrā cijas procesā parā dī jā s TUI ī paš ais piedā vā jums - pē rkot ekskursiju ar numuriem ar balkonu, dā vanā skatu uz jū ru. Mē s apstā jā mies pie š ī s iespē jas, kas paglā ba mū su atvaļ inā jumu no š o 2 bankrotē juš o operatoru tiesas prā vā m. Viesnī ca ir ļ oti liela, tā ir daļ a no Laguna Poreč kū rorta sistē mas, viens kū rorts pā riet citā , staigā t var stundā m ilgi. Gar piekrasti izveidota taka aptuveni 4.5 km garumā . Varat skriet, braukt ar skrituļ slidā m, braukt ar velosipē du vai vienkā rš i pastaigā ties, baudot jū ras ainavu
Viesnī cā tiekas un strā dā gids ap 30 gadus vecs jaunietis, MARIN ir diezgan adekvā ts, satikš anā s lidostā un transfē rs atpakaļ bez jebkā diem jautā jumiem. Darbs viesnī cā ir standarts visiem gidiem, stā sts par valsti, viesnī cu un ekskursiju pā rdoš ana. No plusiem viņ am ir izdevī gs kurss 7.5, mainot bankā s 7.32, pieklā jī ba sazinoties ar mums nepazuda arī pē c atteikš anā s no viņ a pirkt ekskursijas, kā tas biež i mē dz bū t viņ a kolē ģ iem.
Mē s ieradā mies viesnī cā.9:00 un iekā rtojā mies uz dī vā niem reģ istratū rā . Pē c 11 bez piemaksas tika saņ emtas 3 istabas blakus 3 stā vā ar skatu uz jū ru un baseinu, bez piemaksas. Daudzas no š ī m istabā m netiek slavē tas vakara trokš ņ a dē ļ . Mums š ī vieta ir vislabā kā . Netā lu no izejas uz pludmali un restorā nu, nav jā klī st pa gaiteņ iem no citā m ē kā m. Papildu pluss ir skats uz vakara animā ciju zem balkona. Vieta ir kā teā tra VIP lož ā . Dzerot vī nu uz balkona, visu var redzē t un nav jā kā pj pie galdiņ iem, kur bū s jā iegā dā jas vismaz glā ze ne lē ta vī na vai kafijas. Mū zikas radī tais troksnis netraucē aizmigt ar aizvē rtiem logiem vakarā . Rī ta tī rī š anas kustī ba ap baseinu nav kaitinoš a, un mē s cē lā mies agri. No plusiem š ī s telpas ir izremontē tas, kas arī priecē . Piebildes par istabiņ as izmē ru un mazo duš as telpu varu atbildē t vienu: ar maniem 145 kg vietas pietika, un protams ja numuriņ i bū tu lielā ki un labā k aprī koti, viesnī ca bū tu 4 zvaigznes un tas maksā tu vē l 50 tū kstoš i. Istabas tiek uzkoptas katru dienu, katru otro dienu atstā ja 1 eiro dzeramnaudu, bet tas ī paš i neietekmē ja kvalitā ti. Atpū tas laikā apkopē ja nomainī jā s, viena tī rī ja ar lupatu rokā s un nometā s ceļ os, otra plū ksnoja mopu. Tā pē c viss ir atkarī gs no indivī da un nevar kalpot kā vispā rī gs viesnī cas raksturojums.

Viesnī ca Istras priekš pilsē tā Poreč ā , kas piemē rota galvenokā rt tū ristu aktī vai atpū tai, ir daudz ko ī rē t. Pā ris reizes lī dz pilsē tai nostaigā tas 50-70 minū tes. Ja gar jū ru tad ilgā k. Ja jū s izbraucat cauri citā m viesnī cā m un pakā pieniem, tad tas ir grū tā k, bet ā trā k. Ar vilcienu var braukt vienu reizi, bet lī dz tam ir aptuveni 700 metri, no reģ istratū ras ar autobusu ir vieglā k un lē tā k. Viesnī ca atrodas pirmajā lī nijā , jū ra un pludmale ar zilo karogu. Viesnī cā ir milzī ga teritorija ar priedē m, kur var lieliski pavadī t laiku, kad ir pā rā k karsts. Jū s varat sē dē t zā lienā . Viss tiek tī rī ts un mazgā ts no 6 rī tā . Netā lu atrodas milzī gs kempings tiem, kas ierodas ar treileriem vai vienkā rš i ar teltī m. Daž i kemperi ir vienkā rš i milzī gi, cilvē ki ē rti atpū š as ar satelī tantenā m uz jumta un plazmas televizoriem. Kempingam ir savs peldbaseins.
Pludmale. Betona platforma, oļ i. Tur, uz zā les, uz smiltī m, un uz akmeņ iem un uz paš as platformas, jū s varat sē dē t. Nokā pš ana jū rā pa kā pnē m, vai no krasta pa oļ iem. Pludmalē ir ģ ē rbtuves un tualetes un kafejnī cas. . Ir ū dens transporta noma, milzī gs batuts uz ū dens bē rniem, daž ā da augstuma torņ i nirš anai. Var pasē dē t arī uz priedē m klintī s. Ieieš ana jū rā bez speciā liem apaviem bū s apgrū tinā ta, var peldē t ar masku, bet skats zem ū dens atgā dinā ja Taizemes salu pludmales. Kopumā ne Ē ģ ipte un atvestie 2 zemū dens transportlī dzekļ i palika gandrī z nepieprasī ti. Viesnī cas priekš ā jū rā , apmē ram 500-1000 metri, ir 2 salas. Zemū dens pasaule ir nedaudz daudzveidī gā ka, bet dibens ir vienkā rš i izraibinā ts ar tenisa bumbiņ as lieluma jū ras ež iem, bez speciā liem apaviem izkļ ū t no ū dens uz asiem akmeņ iem ir problemā tiska. Uz saliņ as gandrī z katru dienu ir 1-3 makš ķ ernieki ar donku makš ķ erē m, zvejas tī kli stā v starp saliņ ā m seklā ū denī , tā pē c uzmanieties, lai neaizķ ertos un neiekristu tī klā . ? . Es tur vairā kas reizes peldē jos, lai nolasī tu austeru dibenu. Ē damgaldam bija bezmaksas papildinā jums. Citronus neatrada, izmantojā m teritorijā augoš os laimus. Veikalos austeres ir 2-4 eiro gabalā . Vismaz kaut kā da morā la kompensā cija par snorkeļ a spurā m, kas aizņ ē ma kofera grī du, bet pē c tā m nav lielas vajadzī bas. Jū ra, lai arī tī rā kā no Vidusjū ras baseina, un redzamī ba bija lī dz 15 metriem. Tač u zemū dens pasaule nav bagā ta, un ierosinā tā nirš anas tū re tika atcelta. Milzī gs skaits itā ļ u viesnī cā apstiprina savus vā rdus, ka viņ i nesaprot, kā pē c krievi dodas pie viņ iem atpū sties pie jū ras, ja Itā lijā ir netī rs un neglī ts. Un cenas pludmales zonā ir augstā kas nekā Horvā tijā .
Baseins mazs, bet tī rs ar sauļ oš anā s krē sliem, kas tieš ā m visi tiek ņ emti no 8 rī tā , brī vu var atrast 9, bet sē nī tes no saules jau visas paņ emtas. Atseviš ķ i indivī di ar roku dvieļ iem jau kopš pulksten 6 rī tā stā v pie ž oga aizvē rtajā m durvī m un vē ro personā la uzkopš anu. Tī rī š ana sā kas pulksten 6:00 un 18:00, pirms sauļ oš anā s krē sli tiek novietoti atpakaļ savā s vietā s, lai uzklā tu galdus vakara bā ram un animā cijai. Flī zi mazgā zem kā jā m 2 reizes dienā ar ziepē m, pats baseins katru dienu no rī ta tiek iztī rī ts no gruž iem, baseina sienas zem ū dens tika mazgā tas ar otu reizi nedē ļ ā . Ū dens baseinā ir jū ra, tā pē c baseinā ir daudz cilvē ku, ne visiem patī k oļ u ieeja jū rā , vai kā pnes no mola.
Uzturs. Labas brokastis un vakariņ as. Ē diens daudzveidī gs, vienmē r bija augļ i, zivis vakariņ ā s, jū ras veltes, grilē ta gaļ a, saldē jums. Š eit par to ir daudz aprakstī ts. Varu teikt, ka vakariņ u ē dienu izvē le ir labā ka par daž iem ē ģ iptieš u pieciniekiem. No trū kumiem ir ū dens trū kums vakariņ ā s. Jū s vē laties dzert daž ā dus ē dienus un nevē laties pā rmaksā t par ū deni. Vakariņ ā s iztikā m ar arbū zu un saldē jumu. Kurš vē las ū deni, var aiziet uz tualeti un tur smelt no krā na, tas ne ar ko neatš ķ iras no ū dens pudelē s. Visā pā rē jā laikā ekskursijā s visos valsts nostū ros tika izmantots ū dens no krā na, visur ir labi. No komunikā cijas ar kaimiņ u viesnī cā s atpū tuš ajiem krieviem. (137 tū kst. par 14 dienā m viss iekļ auts) Dzē rieni, ieskaitot alkoholiskos, iekļ auti trī s ē dienreizē s dienā , bā ros teritorijā.4 stundas dienā bez maksas. Padomā jiet, vai jums ir nepiecieš ams š ā ds atvaļ inā jums par tā du naudu? No mī nusiem, iespē jams, š ī ir rinda uz vakariņ ā m. Pulksten 19 visi jau ir izsalkuš i un sit ar nagiem priekš ā lenti, kas bloķ ē kā pnes uz ē damistabu, tad uzskrien augš ā un cilvē ki izklī st pa trim zā lē m.

Laikapstā kļ i ī paš i nepaveicā s. Pirmā s dienas bija apmā kuš ā s ar pē rkona negaisu, ļ oti spē cī gi negaisi bija svē tku beigā s. Augusts bija nenormā li lietains, par ko dzirdē ts vairā kkā rt. Lietus ir ī ss, bet pusi dienas bez saules var izmantot braucieniem uz kaimiņ u pilsē tā m
Veikali, restorā ni, tirgi, sporta kompleksi ir pastaigas attā lumā . Nav jā dodas uz veikaliem, kas atrodas aiz tirgus ielas, lē ts veikals 100 metrus netā lu no kempinga ir neliels lielveikals ar saprā tī gā m cenā m. Lē tā k atrasts Poreč ā autoostā , bet uz turieni brauc ar maksas autobusu.
Animā cija. Bē rniem ir rotaļ u laukumi un ī paš i bē rnu klubi. Animā cija paredzē ta 7 dienas, pē c tam atkā rtojas: viesnī cas animā cijas komandas uzstā š anā s, ap 15 cilvē ki, kas pa dienu nav redzami un ko viņ i dara, nav skaidrs, baleta izrā des priekš nesums, un tautas dziedā tā ji. un Eiropas hiti, kas katru vakaru aizstā j viens otru. Mums patika apmē ram 40% vakara priekš nesumu, un, spriež ot pē c cilvē ku skaita pie baseina pie galdiem un dejojā m, eiropieš u vidū š is procents ir aptuveni tā ds pats. Viesnī cas apkā rtne ļ oti patī kama, zied krū mi, puķ es, visapkā rt iekoptas puķ u dobes, skatiens priecē .
Auto noma Horvā tijā : ja esi iekļ uvis pat mazā kajā negadī jumā , kur visi bojā jumi aprobež ojā s ar skrā pē jumu, jā zvana policijai (numurs 092 vai 112) un jā fiksē notikuš ais protokolā , kura kopija jā pievieno. uzrā dī ts pie automaš ī nas piegā des. Pretē jā gadī jumā gadī jums var tikt uzskatī ts par neapdroš inā mu un nomniekam bū s jā maksā par automaš ī nas bojā jumiem. Daudzi vietē jie uzņ ē mumi, kas pieņ em skaidru naudu Opel Astra klases un augstā kas klases automaš ī nu nomai, lū gs jums atstā t depozī tu 1000 apmē rā . lī dz 2000 kunā m (atkarī bā no automaš ī nas markas) . Atgriež ot automaš ī nu ar pilnu degvielas bā ku un bez bojā jumiem, tiks atgriezta depozī ta nauda. Lē tā kā mikroautobusa versija 9 sē dvietā m no Renault maksā ja 25 eiro, mazauto var atrast par 15 dienā .

Ziemā (no pulksteņ a pā rslē gš anas uz ziemas laiku) priekš ē jiem lukturiem jā bū t pastā vī gi ieslē gtiem, braucot pilsē tā un ā rā no pilsē tas, dienā un naktī . Vasarā tas nav nepiecieš ams. Vadī tā jam un visiem pasaž ieriem jā bū t piesprā dzē tiem Ā truma ierobež ojumi: pilsē tā - 50 km/h, ā rpus pilsē tas - 90 km/h, uz autobā ņ a - 130 km/h mob. tā lruni (ja nepiecieš ams, izmantojiet Bluetooth).
Pieļ aujamā alkohola deva asinī s ir 0.5 ppm, kas aptuveni atbilst izdzertai 0.33 litru alus pudelei vai vī na glā zei. Bet alkohols pie stū res ir pielaidī gā ks nekā Krievijā un lē ti problē mu var atrisinā t uz vietas, tas pats attiecas uz cietā s lī nijas š ķ ē rsoš anu, kas, ņ emot vē rā ceļ u š aurī bu, biež i notiek. Tač u policijas posteņ i redzē ti tikai slazdos š aurā s vietā s 4 reizes. Autobā ni nebija.
Ekskursijas. Iepriekš internetā tika atlasī ta sieviete, kura ir licencē ta gide un dzī vo Poreč ā . Viņ š dzī vo Horvā tijā jau 35 gadus, ziemu brauc mā jā s, bet vasarā s dzī vo ī rē tā dzī voklī un strā dā par gidu ar tā diem cilvē kiem kā mē s. Iepriekš noteicu, ko vē lamies redzē t, pē c tam tika apspriests marš ruts, aptuvenie izbraukš anas datumi, cena par viņ as pakalpojumiem, ņ emot vē rā mikroautobusa, š ofera, benzī na, maksas autobā ņ u, muzeju biļ etes utt. . Kopumā izmaksas bija pat nedaudz zemā kas nekā tū re no tū roperatora. Ar horvā tiem var sazinā ties arī pats. Valoda ir lī dzī ga baltkrievu un ukraiņ u valodas sajaukumam. Daudzi vā rdi ir saprotami. Daudzi no bijuš ā s Dienvidslā vijas devā s strā dā t uz Eiropu, tā pē c viņ i zina angļ u valodu. Horvā ti labi saprot krievu valodu. Š ajā valstī ir daudz ko redzē t. Š eit ir pā rsteidzoš a daba un milzī gs skaits seno pieminekļ u, kas saglabā ti gandrī z sā kotnē jā formā . Citiem vā rdiem sakot, apskatot mū su fotogrā fijas no ceļ ojuma, draugi atrada daudz lī dzī gu lietu, ko viņ i bija redzē juš i agrā k Itā lijā , Spā nijā , Grieķ ijā , Venē cijā . Vidusjū ras valstis daudzē jā dā ziņ ā ir lī dzī gas un eksotiskas, un es personī gi no manis nesaņ emu lielu entuziasmu. Pa centrā lā s un ziemeļ u Horvā tijas ceļ iem nobraucā m diezgan daudz no redzē tā , ļ oti patika Opatijas kū rorts.
Viens no slavenā kajiem Istras pussalas kū rortiem POREC ar ļ oti interesantu vē sturi tika dibinā ts Romas impē rijas laikā . Tad to sauca par Parentium un bija Parentium kolonijas centrs. No 478. gada, Rietumromas impē rijas sabrukuma, lī dz 1267. gadam, kad pilsē ta kļ uva par Venē cijas daļ u, Poreč a daudzas reizes mainī ja valdniekus. Tas piederē ja langobardiem, ostrogotiem, frankiem, bizantieš iem, slā viem. Pē dē jais Istrijā ieradā s 7. gadsimtā .

Par Poreč as pazī mi tiek uzskatī ta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļ autā Eifrazijas bazilika, kuru mū su ē ras 6. gadsimtā uzcē la vietē jais bī skaps Eifrazijs agrā kā s baznī cas vietā , kas š ajā vietā atradā s kopš Mū su ē ras 4. gadsimts.
PULA Š ī s vietas ir saistī tas ar Senā s Grieķ ijas kultū ru. 45-46 gados. d. n. e. Pulu ieņ ē ma senie romieš i, un pilsē ta kļ uva par romieš u koloniju. Š eit pat ir saglabā jies viens no lielā kajiem kolizejiem, kas celts Vespasiā na valdī š anas laikā . Š ajā amfiteā trī , ko sauc par Arē nu, tagad notiek daž ā di festivā li. To var redzē t gandrī z jebkurā Horvā tijas pastkartē vai tū risma katalogā . Ir arī citi pieminekļ i, kas saglabā juš ies no senā s Romas laikiem: joprojā m aktī vais forums, Augusta templis, Sergija triumfa arka, kas savulaik tika iebū vē ta pilsē tas vā rtos. Kolizejā notiek interesantas mū sdienu gladiatoru izrā des. Grafiks jā meklē internetā , lai tiktu ceļ ojumā . Pusdienas ā trā s ē dinā š anas restorā nā ar alu maksā ja 800 rubļ us diviem
ROVINY Ekskursija notika ar laivu ar pieturu Limsky fjordā un pieturu Vrsar pilsē tiņ ā (negā jā m apskatī ties, aizbraucā m peldē ties pludmalē , jo tur nav nekā interesanta, izņ emot templi uz kalns un zvanu tornis), kā daļ a no lielas grupas, bet kopā ar mū su individuā lo gidi Viktoriju, kura bija saderinā jusies tikai ar mums. Š is variants izvē lē ts, lai to apvienotu ar gardā m pusdienā m, kas iekļ autas cenā , un alkoholu uz kuģ a, kas nav ierobež ots. Pa ceļ am uz Limsky fjordu, laiva brauc garā m vienai no pussalā m, kas ir lielā kā nū distu pludmale Eiropā , š ī ir vesela pilsē ta ar kempingiem un veikaliem.
Š aurā s ieliņ as un mā jas, kuru sienas nolaiž as jū rā , liek Roviņ ai izskatī ties kā Venē cijai. Š ī pilsē ta pamatoti ir pelnī jusi tikt saukta par Horvā tijas "ziemeļ u pē rli". Rovinja ir pilna ar romantiku. Apskates objekti, kas ar savu arhitektū ru atgā dina Romu, Venē ciju: Sv. Eufē mijas baznī ca, Rā tsnams, Sv. Trī svienī bas kapela, Franciskā ņ u klosteris. Rovinjā ir vairā ki muzeji, kas noteikti ir pelnī juš i jū su uzmanī bu: Batana mā ja - pilsē tas simbola muzejs ar puntu laivu Batanu, vē stures muzejs, kuru pilī dibinā ja vietē jie mā kslinieki, Haterotu ģ imenes muzejs. Pē dē jais atrodas bijuš ajā mež sarga mā jā . Roviņ as apkā rtne ir arī pilna ar dabas pieminekļ iem: Lima dobums, Limas kanā ls, Romualda ala, Roviņ as arhipelā ga salas, Zlatny Rat dabas parks, Punta Corrente mež a parka zona u. c.

PAZINA Auglī gā baseinā Istras pussalas vidū atrodas Pazinas pilsē ta, reģ iona oficiā lā galvaspilsē ta. Š o provinces pilsē tu par administratī vo centru izvē lē jā s Dienvidslā vijas varas iestā des, lai administratī vā s organizā cijas atrastos tā lu no spož ajā m piejū ras pilsē tā m, kurā s dzī vo itā ļ i. Neievē rojamajai Pazinas pilsē tai apzinā ti tika dota priekš roka, nevis kosmopolī tiskajai Pulai. Pazin ir mazā k interesanta nekā daž as citas vietas Iekš ē jā Istrijā , tač u tajā joprojā m ir daž as atrakcijas. Pirmkā rt, š ī ir viduslaiku pils, kas stā v virs gleznainas kaļ ķ akmens aizas.
Pils atrodas virs Foibas upes aizas. Tur ū dens iegrimst dzī lē s un nonā k pazemes ū denstecē , kas stiepjas lī dz paš am jū ras krastam un tur iznā k virspusē . Tiek uzskatī ts, ka š ī vieta kalpoja par paraugu Dantem, kad viņ š aprakstī ja elles vā rtus. Ž ils Verns savam varonim Matiasam Sendorfam no tā da paš a nosaukuma romā na, kas izdots 1885. gadā , lika mesties no pils mū riem ū denstecē un pa to aizpeldē t lī dz jū rai. Varonis palika vesels un vesels. Š ā ds varoņ darbs, acī mredzot, uz visiem laikiem paliks fantā zijas jomā . Pats Ž ils Verns nekad nebija bijis Pazinā .
MOTOVUN IR CIETOKŠ U PILSĒ TA, kurā iedzī votā ju skaits (ieskaitot tuvā kos rajonus) ir nepilns tū kstotis, paš ā pilsē tiņ ā dzī vo nedaudz vairā k kā.530 cilvē ku. Motovun atrodas Istrijā.277 metru augstumā virs jū ras lī meņ a. Kalna pakā jē , uz kuras atrodas pilsē ta, tek Mirnas upe.
Viduslaikos barbaru ciltis regulā ri veica reidus š ajā s zemē s, tā ka Ilī rijas pamatiedzī votā jiem bija jā iet dziļ i pussalā un uz kalniem jā bū vē uzticamas cietokš ņ u pilsē tas, kas piemē rotas ilgstoš am aplenkumam.

Kopumā Motovun nevar piedā vā t nekā du mež onī gu izklaidi, tač u tā ir ī sta atrakcija pati par sevi. Mē s braucā m uz pilsē tas malu ar mikroautobusu un vairā mies kā pt pa kā pnē m, kā to dara grupas lielos autobusos. Vairā kas baznī cas ir atvē rtas apmeklē tā jiem, un jū s varat arī sē dē t kā dā no ielu kafejnī cā m, kuras terase piedā vā brī niš ķ ī gus skatus uz apkā rtni.
Š eit vienmē r ir atvē rti suvenī ru veikali, kas pā rdod vietē jo vī nu un trifeles - vē l vienu š o vietu "dā rgumu". Tuvē jos mež os lielā skaitā aug trifeles - melnbaltā Istra. Bija trifeļ u un visu veidu alkoholisko dzē rienu degustā cijā . Cena tā da pati kā veikalā Poreč as autoostā . Kū rorta zonā viss ir dā rgā ks.
PLITVICAS EZERI, iespē jams, ir visvairā k apmeklē tā vieta Horvā tijā . Reā li viss ir tā : ezeri ir tieš i tā di paš i debeszils-smaragdi, un tajos mī toš ā s karpas ir tik lielas kā fotogrā fijā s. Visas pastaigas laikā parkā mute visu laiku paliek vaļ ā , jo burtiski ik uz soļ a parkā ir kā ds mazs pasaules brī nums. Iespaidi paliks visu mū ž u, un tas, iespē jams, ir eksotiskā kais, ko mē s redzē jā m Horvā tijā . Pie ieejas ir autostā vvieta, maksā.1 eiro stundā . Biļ etes tiek pā rdotas pie ieejas parkā , starp pā rtikas stendiem, suvenī ru veikaliem un valū tas maiņ as automā tiem. Biļ etes cena pieauguš ajam ir 110 kunas, bē rnam no 7 gadu vecuma - 50 kunas. Maksā t var skaidrā naudā vai ar kredī tkarti. Pie visā m kasē m ir rindas.
VIETĒ JĀ VIRTUVE: vī ns labs, amatieriem tikai Istrijas. Zeme š eit ir bagā ta ar dzelzi, vī na garš a ir acī mredzama. . Ja ā rsts jums nozī mē ja "dzert dzelzi", tad jū s esat š eit - apvienojiet kaitī go ar lietderī go. Vī ni ir garš ī gi kā citviet Vidusjū rā . Viegli sauss un diezgan pī rā gs. Vī nu ņ ē ma vai nu tuvē jā fermā par 10-15 kunā m, viņ iem raki 30-70 kunas. Tur var nopirkt arī lē tus dā rzeņ us un augļ us. Porihā tirgū ir veikals ar izlejamo vī nu, sauso balto un sarkano 12-15 kunas. Saldais Maskata 20 kunas Ielejiet traukos no 1 litra. Paņ ē mā m 5 litru kannu pī tā s pudeles formā , konteiners maksā ja 5 kunas. Atkā rtoti un izlē ja to nā kotnē . Bet visvairā k mums patika Istras baltā Malvasia. Pudelē s 0.7 par 32-60 kunā m, iepildī š anai 15 kunas un Maķ edonijas VENĒ RA ar meitenes siluetu uz etiķ etes (vietē jie viņ u sauc SEXY LADY) 0.7 par 25-50 kunā m, litra termomaisā.21 kuna.

Tipiskas horvā tu pusdienas sastā v no "predjela", "glavnog jela" un deserta. Š eit sā kas bū tiskas atš ķ irī bas no krievu virtuves.
Mē s esam pieraduš i, ka pirmā ir zupa, Horvā tijā š ā da iespē ja var bū t, bet ļ oti biež i siera š ķ ē les, kas dekorē tas ar olī vā m, darbojas kā predjela. .
Juha gatavo no liesas gaļ as, obligā ti jā izmanto saknes: selerijas, sī poli un burkā ni. Garš ai pievieno selerijas lapas. Vermicelli pievieno gatavajam buljonam.
Glavno jelo var bū t gaļ a, mā jputni vai zivis. Gaļ u apcep eļ ļ ā , cep uz grila, sautē , panē . Izplatī ts ē diens ir sautē jums sī polu-tomā tu mē rcē ar pē tersī ļ iem un maltiem saldajiem pipariem. Istrijā š ā du ē dienu, pareizā k sakot, iegū to mē rci sauc par "š ugo", citviet Horvā tijā - par "gulaš u". Garnē jums gulaš am bū s vai nu makaroni, vai palenta - bieza putra no kukurū zas miltiem vai mazi pelmeņ i no kartupeļ u mī klas.
Konoba restorā ni ir izplatī ti pie ceļ iem, kur var nobaudī t veselu cū ku vai jē ra gaļ u, kas cepta uz oglē m.
Vidusjū ras virtuve nevar iztikt bez zivī m un jū ras veltē m! Ir daudz zivju š ķ irņ u un vairā kas mī diju, austeru un omā ru radinieku š ķ irnes.
Un, pieceļ oties no galda, neaizmirstiet pateikt saimniekiem “Uzslavē Liepu! ” Tas ir: “Liels paldies! ”
Interesanti fakti par Horvā tiju
1. Karnevā ls, kas notiek Rijekā (Horvā tijas kū rortpilsē tā ) ir viens no trim krā š ņ ā kajiem karnevā liem visā Eiropā .

2. Zadaras pilsē ta ir slavena ar to, ka š eit atrodas paš as pirmā s jū ras ē rģ eles, kuras spē j radī t skaņ as tikai jū ras vē ja un viļ ņ u skaņ as ietekmē .
3. Veli Rat bā kas apmetuma izgatavoš anai, kas atrodas Dugas salā , viņ i iztē rē ja 100 tū kstoš us olu dzeltenumu.
4. Kaplič a, kas atrodas Trogirā , pie tā s sienā m ietilpa 150 skulptū ras, kas attē lo vī rieti.
5. Vecā kais teā tris, kas tika uzcelts Eiropā , atrodas Hvaras pilsē tā . Tā tika dibinā ta 1612. gadā .
6. Vecā kais apdroš inā š anas likums Eiropā tika pieņ emts Dubrovnikā.1395. gadā , trī s gadsimtus vecā ks par Loidu.
7. Dubrovnikas Republika ir pirmā valsts, kas atzinusi Amerikas Savienoto Valstu neatkarī bu.
8. Horvā ti ļ oti ilgu laiku rakstī š anai izmantoja glagolī tu alfabē tu. Tas parā dī jā s 9. gadsimta sā kumā un tika izmantots lī dz 18. gadsimtam, pakā peniski aizstā jot ar latī ņ u alfabē tu.
9. Horvā tija ir viena no retajā m valstī m, kuru var uzskatī t par videi draudzī gu. Š eit iedzī votā ji joprojā m saņ em dzeramo ū deni no sabiedriskā ū dens apgā des.
10. Zelta rags un tā pludmales Bolā pie Brakas var mainī t savu formu atkarī bā no vē ja virziena.
11. Uz salas Mljetā ir sala. Tā ir reta dabas parā dī ba, kad vienas salas iekš pusē atrodas cita. Mljet salā ir Lielais ezers, un uz ezera ir vē l viena maza sala.
12. Horvā tijas pilsē ta Ludbrega ik gadu pilsē tniekiem rī ko brī vdienas 1. aprī lī . No pilsē tas strū klakas tek nevis ū dens, bet vī ns.

13. Š ā das formas un dizaina torpē du, kā du mē s to pazī stam, 1860. gadā izveidoja horvā tu atvaļ inā ts Austroungā rijas flotes virsnieks Ivans Luoiss-Jaukič s, kā arī to, ka pirmā torpē du rū pnī ca bija Rijekā .
14. Fiziķ is Nikola Tesla (1856-1943) no Horvā tijas, pasaulslavens novators un izgudrotā js enerģ ijas pā rneses “telefona sakaru” jomā . Viņ a vē rtī gā kais izgudrojums ir maiņ strā va.
15. Slavoljubs Penkala (1871–1922), Zagrebas iedzī votā js, 1906. gadā izgudroja mehā nisko pildspalvu un pildspalvu.
16. Par naturā lisma sā kumu Rabā tiek uzskatī ts 1936. gads, kad uz salas atradā s angļ u karalis Edvards VIII, kuram Rabas varas iestā des atļ ā va kailam ar sievu peldē ties Kandarolas lī cī .
17. Svē tais Mā rtins, akmeņ kalis, cē lies no Rabas salas, apmeties uz dzī vi Apenī nu pussalā , 301. gadā nodibinā jis Sanmarī no Republiku.
18. Pirmais reģ istrē tais izpletņ a (homo volans) zī mē jums ir horvā tu izgudrotā ja Fauna Vrancic (1551–1617) no Š ibenikas radī tais.
19. Kinorež isors Alfrē ds Hič koks (1899-1980) savas uzturē š anā s laikā Zadarā paziņ oja, ka saulriets Zadarā ir visskaistā kais pasaulē .
20. Rič ards Lauvassirds, atgriež oties no krusta kara 1192. gadā , izbē ga no dabas katastrofas Dubrovnikas priekš ā , kā arī iedeva naudu Dubrovnikas iedzī votā jiem, lai viņ i sā ktu bū vē t katedrā li;
21. Pirkstu nospiedumu noņ emš anas, metodes noziedznieku noteikš anai, izmantojot pirkstu nospiedumus, izgudrotā js bija Hvaras iedzī votā js Ivans Vuč etahs (1858–1925).
22. Istrai ir savs slī ps tornis. Tas ir zvanu tornis Zavrshje, 22 metrus augsts un 40 cm novirzī ts.
23. Opatijas piekraste gar Azū ra krastu bija galvenais Habsburgu zlitas galamē rķ is, un pat š odien tai ir Adrijas Nicas nosaukums.

24. Baltais nams Vaš ingtonā ir celts no Brač as salas marmora.
25. Trogiras kaplič a uz sevis novieto 150 skulptū ras.
26. Ī risa ir Horvā tijas nacionā lais zieds.
27. Makarskā atrodas Malakoloģ ijas muzejs ar lielā ko gliemež vā ku un gliemež u kolekciju pasaulē .
28. Dalmā cijas suņ u š ķ irne savu nosaukumu ieguvusi no Dalmā cijas un Dalmā cijas ilirieš u cilts.
29. Horvā tija ir neizš ķ irta dzimtene. Kā modernu detaļ u visā Eiropā.17. gadsimtā horvā tu karavī ri to izplatī ja, un tā.1667. gadā Luija XIV laikā tika noorganizē ts ī paš s pulks "Royal Cravates", kas nosaukts horvā tu vā rdā . No viņ iem š o jauno modes lietu, kas tika nē sā ta "a la Croate" (horvā tu valodā ), piesavinā jā s parī zieš i. Š is izteiciens drī z kļ uva par sakni jaunajam franč u vā rdam cravate.
30. Maraschino ir autentisks Zadaras liķ ieris, kas 18. gs. eksportē ts uz gandrī z visā m Eiropas valstī m.