Южная Далмация Dienviddalmācija

Viesnī ca CAVTAT 3*. Mē s palikā m š ajā viesnī cā.2007. gada augustā . Viesnī cu var saukt par pilsē tniecisku, jo tā atrodas Kavtatas pilsē tas paš ā sā kumā , jū ras krastā , Tihas lī cī . Divu vai trī s minū š u gā jienā lī dz Cavtat centram. Viesnī ca ir pilnī bā atbildī ga par savu 3 *. Telpas nav lielas, mē beles ir pieklā jī gas, santehnika apkalpojama. Ē diens - brokastis un vakariņ as, diezgan daudzveidī gas. Vienī gais š ī s viesnī cas trū kums ir pludmale. Pareizā k sakot, gandrī z pilnī ga tā neesamī ba. Pā ri ceļ am no viesnī cas ir betona plā ksne, uz kuras atrodas pludmale. Ieeja jū rā ir pa kā pnē m. Sauļ oš anā s krē sli, saulessargi viesnī cas iemī tniekiem bez maksas. Tā kā pludmale atrodas lī cī , tur ir pietauvots liels skaits laivu un laivu, un daž kā rt jū tama benzī na smaka. Sā kumā viņ i bija ļ oti satraukti, ieraugot "tā du jū ru". Bet tad viņ i ā tri atrada izeju. Laivas atiet no Cavtate ik pē c pusstundas - uz Lokrum salu un Dubrovniku. Tā tad - Lokrum salā (no Cavtat burā apmē ram 20 minū tes) ir lieliskas pludmales. Jū s varat pavadī t tur visu dienu, neko nedarot, izņ emot peldē š anos un sauļ oš anos. Vispā r tiem, kas uz Horvā tiju dodas pirmo reizi un ir izvē lē juš ies Dienviddalmā ciju, gribu atzī mē t, ka tur nav smilš u pludmales. Tikai platforma vai akmeņ i. Daudziem tas nepatī k arī tā pē c, ka jū ras ež i sastopami Adrijas jū rā . Uzkā p tā dam ezī tim nejauš i, un pā rē jais tiks sabojā ts. Adatas "sē dē s" dziļ i un ilgi, radot lielu diskomfortu. Tā pē c visi pē rk ī paš us apavus. Bet, godī gi sakot, tas nav ī paš i kaitinoš i, jo Adrijas jū ra ir tik caurspī dī ga un skaista, ka var peldē t stundā m ilgi.
Tiem, kuri gatavojas izvē lē ties š o viesnī cu atvaļ inā jumam, jā bū t gataviem arī tam, ka tajā vispā r nav izklaides iespē ju. Disko cienī tā ji var doties uz Dubrovniku.
Bet, kā jū s saprotat, Dubrovnika ir jā apmeklē ne tikai diskotē kā s.

Dubrovnika ir iekļ auta UNESCO sarakstā kā viena no trim skaistā kajā m renesanses pilsē tā m pē c Amsterdamas un Venē cijas. No Cavtat kursē laivas uz Dubrovniku un 30–40 minū š u laikā nogā dā s tieš i pilsē tas ostā .
Pastaigā joties pa Dubrovniku, jū s sā kat saprast, kā pē c devī ze "Brī vī ba vai nā ve" ir kļ uvusi par tā s moto daudzus gadsimtus. Brī vī ba Dubrovnikā tika aizsargā ta ar jebkā diem lī dzekļ iem, par ko liecina pats pilsē tas izskats. Par to liecina leģ endā rais uzraksts latī ņ u valodā , ko varat izlasī t virs slavenā Lovrjenacas cietokš ņ a ieejas: NON BENE PRO TOTO LIBERTAS VENDITUR AURO, kas nozī mē - BRĪ VĪ BA NETIEK PĀ RDOTA UN PAR VISU PASAULES ZELTU.
Vē l viena ekskursija, kuru iesaku apmeklē t, ir Stonas pilsē ta, Peljesac pussala, dendrā rijs Trsteno. Stona ir viena no pirmajā m pilsē tā m Eiropā , kas celta pē c stingra arhitektū ras plā na. Tas ir arī slavens ar savu 5 km garo cietokš ņ a sienu un sā ls raktuvē m. Slavenā s austeru audzē tavas atrodas Peljesac pussalā . Jums bū s iespē ja nobaudī t austeres kā dā no restorā niem, kur plā notas pusdienas tū ristiem. Turklā t Peljesac ir vieta, kur tiek raž oti labā kie Horvā tijas vī ni.
Izvē lē jā mies arī ekskursiju uz Mljet salu. No Dubrovnikas ar hidroplā nu jū s sasniegsiet salu aptuveni pusotras stundas laikā . Daļ a no salas ir valsts rezervā ts. Salas vidū ir divi sā ls ezeri. Uz viena no ezeriem - Sv. Marijas salā atrodas franciskā ņ u klosteris.
Ja vē l ir spē ks, iesaku ar to paš u hidroplā nu doties arī uz Korč ulas salu, Marko Polo dzimteni. Tur gan vē l neesam tikuš i, jo visam, protams, laika un spē ka nepietiek.

Vē l gribu pieminē t kruī zu pa Elafiti salā m ar jahtu "Dolores" ar peldē m grotā s. Ja vē laties peldē ties atklā tā jū rā , peldē ties daudzā s pā rsteidzoš ā s grotā s - dodieties uz š o ekskursiju.
Nobeigumā vē l nedaudz par paš u Cavtatu (senos laikos - Epidaurum). Cavtat ir tū ristu visvairā k apmeklē tā un iecienī tā kā Vidusjū ras pilsē ta. Ļ oti skaista uzbē rums, Horvā tijai raksturī gi mū ra mā jas ar dakstiņ u jumtu. Pludmalē daudz kafejnī cu/restorā nu/bā ru. Ļ oti iesaku apmeklē t un nogarš ot jū ras veltes ar baltvī nu. Nekas negarš o labā k.
Es ceru, ka, ja izvē lē sities Cavtat kā savu brī vdienu galamē rķ i, tad Horvā tiju iemī lē sit mū ž ī gi, kā es to darī ju.