Автобусом, паромом, автомобилем… Вспоминая Крит. Часть 1. Пазл сложился Ar autobusu, prāmi, mašīnu... Atceroties Krētu. 1. daļa. Puzle ir vietā

Pagaidā m diemž ē l ir jā samierinā s ar atmiņ ā m. . . Un, jo vairā k tu jū ti pilnī gu un beznosacī jumu neiespē jamī bu tur nokļ ū t, jo skaistā ka un pievilcī gā ka Krē ta ievelkas atmiņ ā s. Un viss, ko tur redzi. Un arī neredzē ti! Un tur ir ak-o-o, cik to ir palicis. . . : ))

Tač u pagaidā m par redzē to, kas arī bija diezgan daudz. Lī dz ar to nokļ uvā m daž ā di – kur ar autobusu, kur ar prā mi, bet kur ar auto. Par laimi, tur ir tikai viens ceļ š - jauns valsts ceļ š , kas apņ em visu salu. Tiesa, ceļ a platums necik neizdevā s - lielā koties tas sastā v tikai no 2 joslā m, kurā m daž kā rt tiek pievienota arī treš ā . Bet pā rē jais nav slikts - pā rklā jums ir lielisks, pā rbrauktuves un nobrauktuves ir aprī kotas, tomē r norā des uz tā m ne vienmē r var redzē t ceļ malas 3 metru niedrē s. Bet tas ir ī paš i. Kā mans draugs teica, atbildot uz saš utumu par š ā du lietu stā vokli: “Nu, ko jū s vē laties? ! Tie ir grieķ i! " ; )))

Iepazī š anos ar salu sā kā m no Retimnas pilsē tas (tas man izrā dī jā s liels atklā jums, ka ir pareizi likt akcentu š ī s pilsē tas nosaukums pirmajā zilbē ), kur ar regulā ru autobusu nokļ uvā m garā m mū su viesnī ca.

Visi ceļ vež i vienbalsī gi apgalvo, ka Retimnā ir vislabā k saglabā tais un pā rsteidzoš ā kais venē cieš u mantojums, kas pilsē tā saglabā jies kopš.13.  gadsimta. Tie ir Guora vā rti, kas ved uz vecpilsē tu un nosaukti Retimno Dž ordā no (citos avotos — Jokopo) galvas Guoras vā rdā .

Guora vā rti

Un romantiskā Rimondi strū klaka, ko 1626.  gadā uzcē la Venē cijas pilsē tas gubernators A. Rimondi, lai nodroš inā tu iedzī votā jus ar dzeramo ū deni. Kā vē sta viena no leģ endā m, mī ļ otā ji pie strū klakas atnā kuš i, lai kopī gi no tā s dzertu ū deni – š ajā gadī jumā meitene un puisis noteikti apprecē sies.

Rimondi strū klaka

Un Venē cijas lodž ija, kur pulcē jā s Venē cijas muiž niecī ba un valstsvī ri, lai apspriestu ekonomiskus un politiskos jautā jumus, kā arī lai rī kotu visu veidu izklaides pasā kumus (tagad, kā redzat, tū risti, kas ir aizņ emti ar populā ri pasā kumi mū su laikā izklaidei – iepirkš anā s). ; )

Venē cijas lodž ija

Un blakus esoš ā Venē cijas osta (kurā , starp citu, kuģ i ienā k lī dz mū sdienā m) ar otro lielā ko Ē ģ iptes bā ku Krē tā , kas celta jau Muhameda Ali valdī š anas laikā , pē c tam, kā Krē tu turki nodeva ē ģ iptieš iem.

Retimnas osta

Ē ģ iptes bā ka

Un, protams, Retimnas galvenā atrakcija ir venē cieš u aizsardzī bas cietoksnis Fortezza, kas patiesī bā izrā dī jā s ne tik aizsargā još s, bet gan vairā k kalpoja kā administratī vais mē rķ is un pagaidu pajumte vietē jiem. iedzī votā ji. : )

Fortezza

Tač u jebkurā gadī jumā tas nenoliedz faktu, ka no jebkura cietokš ņ a punkta paveras vienkā rš i brī niš ķ ī gs skats uz pilsē tu, osta. . .

Retimna

. . . un apbrī nojamā Krē tas jū ra.

Krē tas jū ra

Es sastapu informā ciju, ka Fortezza tiek uzskatī ta par lielā ko aizsardzī bas struktū ru Grieķ ijas piekrastē , bet kas attiecas uz mani, tas cietoksnis Kosā nav daudz mazā ks. ; ))

Cietoksnis Kosas salā

Lai gan Fortezza daudzas struktū ras aizsardzī bas perimetrā ir saglabā juš ā s un darbojas.

Sultā na Ibrahima Khana moš eja, kas uzcelta Sv. baznī cas vietā . Nikolajs

Sv. Katrī nas baznī ca

Sv. Katrī nas baznī ca un sultā na Ibrahima Khan moš eja

Tač u tajā paš ā laikā jau no paš a mū su pastaigas sā kuma man personī gi Retimnā (pilsē ta padevā s turkiem 1646. gadā ) vairā k pā rsteidza turku mantojums. Lai sā ktu vismaz ar Arheoloģ ijas muzeja ē ku…

Arheoloģ ijas muzejs

…un blakus esoš ā arka (ņ emiet vē rā turku pusmē nesus ejas malā s)…

. . . kur mē s devā mies gandrī z mū su ceļ ojuma sā kumā (protams, mē s neizbaudā m nevienu ceļ ojumu bez muzejiem ; )). Lai gan muzeja piepildī jums ļ auj redzē t visu Krē tas vē sturi, nevis tikai atseviš ķ us Venē cijas vai Turcijas periodus.

Un blakus esoš ā Nerantze moš eja (venē cieš iem pazī stama kā Santa Maria baznī ca)…

Nerantzes moš eja

Nerantzes moš eja

. . . ar slaveno Nerantzes minaretu ar diviem balkoniem, ko projektē jis vietē jais arhitekts Georgios Daskalakis. . .

Nerantzes minarets

…un minarets moš ejā , kas celta 1670.  gadā netā lu no Guoras vā rtiem par godu Sultā na Ibrahima mā tei Validei Sultā nei.

Minarets pie Valide Sultā na moš ejas

Un visas š ī s š aurā s ieliņ as, mā jī gie pagalmi un elegantie balkoni man vairā k asociē jā s ar Osmaņ u Turciju, nevis ar Eiropas Venē ciju.

Un es nekā di nevarē ju pā rvarē t š o iekš ē jo pretrunu, lī dz tī ri nejauš i manā sarunā ar vī ru par vietē jiem apskates objektiem neatskanē ja vā rds Candia! Vispā r man iet slikti ar ģ eogrā fiju, ne pā rā k labi arī ar vē sturi. Bet literatū ra (pareizā k sakot, tā s primitī vā kā versija lasī š anas formā ) ir mana. Man patī k lasī t un daudzas apmeklē tā s vietas un valstis uztveru caur lasī tā prizmu. Un kurš gan nav lasī jis par skaistā s Andž elikas piedzī vojumiem? ! Kuru uz vergu tirgu Kandijā ieveda ļ aunprā tī gi pirā ti:

“Jau vairā kas stundas Hermess, gludi š ū pojoties pa viļ ņ iem, bija noenkurojies Kandijas ostā . Saule spī dē ja vareni. Apkā rt planē ja koš as austrumnieciskas daudzkrā sas, un no krasta pū š oš ais vē jš atnesa pannā vā roš a sviesta un sakarsē tu apelsī nu smarž u. (. . . ) Rozā putekļ i apņ ē ma visu pilsē tu un pā rklā ja venē cieš u celtā s cietokš ņ a sienas ar vē l svaigā m pē dā m no nesenajā m cī ņ ā m par Krē tu, kas agrā k bija kristieš u ī paš ums, bet tagad pā rgā ja musulmaņ u rokā s. Par jaunu saimnieku klā tbū tni pilsē tā liecinā ja viņ u uzcelto minaretu biezā s baltā s sveces starp grieķ u vai venē cieš u celtniecī baskristieš u baznī cu zvanu torņ iem un kupoliem. (Anna un Serž s Golons)

Un tieš i tad mana mī kla sanā ca kopā , un viss nostā jā s savā s vietā s — jā , bija venē cieš i, bet viņ us paš iznī cinā tos izdzina turki, kas arī atstā ja ļ oti nozī mī gu pē du. uz salas. : ) Un pirms venē cieš iem bija bizantieš i, un pirms viņ iem senie romieš i. Tā pē c nevajadzē tu domā t, ka bez venē cieš iem un turkiem š eit nav nekā cita. Ir skaista promenā de (ar Venē cijas sakņ u piegarš u)…

Retimnas krastmala

. . . iespaidī gas un graciozas kristieš u baznī cas. . .

Eņ ģ eļ u Dievmā tes baznī ca

Č etru mocekļ u baznī ca

. . . un laicī gas, bet ne mazā k pievilcī gas ē kas. . .

. . . un arī ļ oti jauki vietē jie iedzī votā ji. ; ))

Tā pē c es nevaru atbalstī t ceļ vež u apgalvojumus un raksturot Retimno kā tikai venē cieš u mantojumu. Tač u no tā pilsē tas pievilcī ba nekad nezaudē ! : ))

Un par to, kas bija Krē tā pirms senajiem romieš iem - nā kamajā daļ a >>>