Экскурсия в Метеора Ekskursija uz Meteoru

Ceļ oš ana ar METEOR ir neaizmirstama pieredze.

METEORA ir augstu, stā vu klinš u un klinš u grupa, ko vainago klosteri, vientuļ nieki un celles, un to daž ā dā s alas kopš.11. gadsimta ir pā rvē rstas par askē tiskā m pareizticī go klostera mitekļ iem. Š ī s klintis atrodas netā lu no Kalabakas pilsē tas aptuveni trī ssimt metru augstumā virs Tesā lijas ielejas lī meņ a.

Tū kstoš klinš u un akmeņ u, kas redzami no tā lienes, kā akmens masa, pā rsteidz ar varenī bu, iedveš bailes un sajū smu.

Š ajā s vietā s dzī voja senais ā rsts Asklē pijs, kurš kopā ar saviem bē rniem izveidoja Asklepion slimnī cu, kurā ā rstē ja savus pacientus.

Klostiskā dzī ve, tas ir, cilvē ku sabiedrī bas atstā š ana un brī vprā tī ga ieslodzī š ana vientuļ nieku vietā s, kristietī bai sā kā s jau pirmajos gadsimtos. Precī zs klosterisma parā dī š anā s datums METEORA nav noskaidrots, tač u 11. gadsimtā š ajā reģ ionā jau atradā s mū ki un askē tisku vientuļ nieku mā jokļ i.

14. gadsimtā , kā rakstī ts hronikā s, Meteorā ieradā s ietekmī gais mū ks Athanasios un nodibinā ja pirmo klosteri klinš ainā kalnā . Viņ š nosauca klinti METEORO, jo tā , š ķ iet, karā jā s starp debesī m un zemi, 619 metru augstumā virs jū ras lī meņ a. Kopš tā laika viss kalnu ansamblis saucas METEORA.

Ceļ š uz klosteriem iet cauri KASTRAKI ciematam. Zaļ ā veģ etā cija beidzas un pē kš ņ i paceļ as augsti akmeņ aini pelē ki kalni, ī sts milzī gu akmeņ ainu kalnu "mež s", kura virsotnē s atrodas klosteri, noslē pumaini saskanī gi un harmoniski ar ainavu. Tur augš ā vientulī ba un klusums ir likums, ir jū tams unikā ls miers.

Š ajos neauglī gajos klinš ainajos kalnos, kas kļ uva par pilī m tū kstoš iem askē tisku vientuļ nieku, pareizticī go mū ki mā cī jā s bū t gudri domā s un padevī gi paš apziņ ā .