Райский сад на берегу Коринфского залива Ēdenes dārzs pie Korintas līča

Mē s (divi pieauguš ie un 7 gadus vecs bē rns) atpū tā mies viesnī cā Pappas, kas atrodas kū rortpilsē tas Loutraki nomalē , kas atrodas 80 km attā lumā no Atē nā m, no 2010. gada 21. maija lī dz 3. jū nijam.
Š o vietu un viesnī cu izvē lē jā mies apzinā ti, un nebijā m vī luš ies.
Vietu noteica tā s tuvums vē sturiskā m vietā m: Loutraki atrodas Korintas lī č a krastā , pretī - kalnam ar slavenā s Korintas drupā m. Netā lu no Atē nā m, kur devā mies ar parasto autobusu (12 eiro par biļ eti vienā virzienā ), lai apskatī tu Akropoli ar Partenonu un citā m brī niš ķ ī gā m drupā m. (Un nekā cita trokš ņ ainajā metropolē nav ko redzē t, tikai muzejus, lai gan jā ņ em vē rā , ka slavenā kā s Partenona skulptū ras atrodas Londonā ).

Parasti es izvē los nakš ņ oš anas vietu (lai nebū tu tā lu no “senlietā m” un jū ras krastā ), un vī rs izvē las viesnī cu. Š oreiz viņ š apmetā s nomaļ ajā Pappas. Un cik viņ am bija taisnī ba! Mē s ieradā mies toreiz gandrī z tukš ajā viesnī cā , Grieķ ijai neparasti lietainā dienā - un jū ras krastā ieraudzī jā m ziedoš u paradī zes dā rzu. Kaut kas atgā dina “Ziemas vakaru Gagrā ” vai “No atpū tnieku dzī ves”. Tad ļ auž u pieauga: jautri vā cu pensionā ri “nā k kuplā skaitā ”, diezgan daudz krievu. Viesnī ca ā rē ji pieticī ga, numuriņ i mazi, bet, ja paveras skats uz jū ru, pasakains skaistums garantē ts. Š ī viesnī ca barojas pē c principa "brokastis - vakariņ as". Un, ja brokastis ir vienmuļ as (olu kultenis vai olu kultenis, desiņ as vai cepts speķ is + visā di musli un jogurti ar gardu medu un ievā rī jumiem), tad vakariņ ā s ir daudzveidī ga zviedru galds grieķ u gaumē . Galvenā pavā re vā rdā Kristī na ir tukla un draudzī ga, kā jau vairums pavā ru, viņ a cenš as ievē rot nacionā lo ē dienu gatavoš anas noteikumus. Un mums tie likā s ļ oti garš ī gi: no tradicionā lā s “musakas” lī dz visdaž ā dā kajā m grilē tajā m cū kgaļ as-aitas gaļ ai, sautē tai liellopa gaļ ai, gaļ as maizī tē m, kotletē m, dā rzeņ iem visdaž ā dā kajā s formā s. Turklā t deserti vienmē r ir garš ī gi. Mums likā s, ka viss ir garš ī gā k un kaut kā dvē seliskā k nekā arī labajā Turkish Tropical Hotel Marmarisā , kur bijā m 2009. gada rudenī .
Apkalpojoš ais personā ls ir diezgan draudzī gs. Grieķ i kopumā ir ļ oti atturī gi, bet arī neuzkrī toš i, kā tas notiek austrumos.
Restorā nā ir ļ oti jaukas krieviski runā još as sievietes: krieviete Olga, gruzī niete Sofija, Anija no Moldovas. Kopumā pat labas angļ u valodas zinā š anas, kā das mums bija, Grieķ ijā ne vienmē r palī dzē s: attiecī bas ar angļ u valodu vietē jo iedzī votā ju vidū ir aptuveni tā das paš as kā Itā lijā .
Kopumā vienmē r ir noderī gi iemā cī ties "paldies" un "sveiki" vietē jā s valodā s. Un grieķ u valoda, kā zinā ms no Č ehova mā cī bu grā matas stā sta, ir skaista. (Lai gan skaņ a krievu ausij nav tik melodiska kā franč u vai itā ļ u valoda). Tā pē c drosmī gi sakiet “EucharistO” (paldies, uzsvars uz pē dē jo zilbi) vai “Kalimera” (sveiki).
Papildus Atē nā m un Korintai (kur mē s devā mies no autoostas Loutraki), mē s devā mies ekskursijā uz Mikē nā m un Epidauru. Pirmā vieta zinā ma no Trojas kara vē stures un Š lī maņ a izrakumiem, otrā ir lielā kais teā tris grieķ u pasaulē . (Starp citu: otrs lielā kais ir Efesā , kur viņ i ceļ o no Marmarisas Turcijā ). Daudzi dod priekš roku auto nomai, tas tieš ā m sanā ks lē tā k (lai gan benzī ns ir sadā rdzinā jies un tagad maksā pusotru eiro). Turklā t satiktie krievi teica, ka ī rē ja mierī gi un saskaņ ā ar mū su parastajā m, nevis starptautiskajā m tiesī bā m.

Jū s varat staigā t lī dz paš am Loutrakam 15-20 minū tes - vai nu pa š oseju (bet garā m brauc automaš ī nas), vai arī nedaudz palē kā t pa akmeņ iem gar pludmali (bet tas ir droš i). Bet tad mums palika slinkums un sā kā m saukt taksometru - tieš i no reģ istratū ras un taksometru "ar nodokli": 4 - 5 eiro. Grieķ ijā viņ i dod sī knaudu, lai gan jū s varat atstā t dzeramnaudu. Kafejnī cā s (tavernā s, kā te visi sauc - no ciema krodziņ a lī dz milzī gam restorā nam) tē jai 10% ir iekļ auti rē ķ inā . Atē nā s labā k pirkt suvenī rus, Loutraki ir krietni dā rgā k. Nevarē jā m pretoties un iegā dā jā mies stilizē tas sengrieķ u "vā zes" (amfora, kylix - tā da apakš tase uz kā jas), kuras Grieķ ijā nereti apglezno paš i veikala saimnieki. Daž i veikalnieki ir "mū su bijuš ie cilvē ki". Grieķ i kopumā ir draudzī gi pret krieviem, lai gan ī sti neatceras krievu dedzī go atbalstu cī ņ ai par atbrī voš anos no Turcijas jū ga.
Jā , mē s apstiprinā m, ka var droš i dzert ū deni no krā na, un tas pē c garš as principiā li neatš ķ irsies no vietē jā minerā lū dens, kas pirkts par 1-1.5 eiro. Tā kā neē dā m pusdienas, reizē m iepirkā mies mazajā lielveikalā "Dia" uz galvenā s Loutrak ielas. Tā lā k ir arī liels Epac veikals, bet tas mums likā s dā rgā ks.
Diemž ē l pludmale ir akmeņ aina. Tā pē c nevar iztikt bez č ī bā m ar sā niem. Turklā t jū rā uz lieliem akmeņ iem ir ež i ar š ausmī gi cietā m adatā m.
LABĀ K NESPĒ JIET! Vispā r jū ra ir pati tī rā kā , redzē jā m astoņ kā jus, un jū ras zvaigznes, zivju baru, ko kā ds vietē jais amatieris makš ķ ernieks nenogurstoš i noķ ē ra no mola. Ieeja ū denī ir diezgan maiga. Pludmale darba dienā s bija gandrī z tukš a, brī vdienā s pā rskrē ja grieķ u ģ imenes. Bet jū ra š ajā gadalaikā bija auksta. Bet baseins brī niš ķ ī gs: ar JŪ RAS ū deni un apsildā ms, piemē rots gan bē rniem, gan pieauguš ajiem.
Viesnī cā ir kaķ u lepnums ar kaķ ē nu mazuļ iem. Visi ir ļ oti tievi un kautrī gi. Viesnī cā viņ us pabaro, kā vē lā k noskaidroju, bet jau pirmajā dienā viņ iem tika nopirkta barī ba, jo tik tievi kaķ i iepriekš bija redzē ti tikai Turcijā . Sā kumā viņ i pat ē da maizes š ķ ē les (! ), bet, kad viesnī cā pieauga cilvē ku skaits, viņ i sā ka vairā k krist. Arī mana meita regulā ri kaut ko vilka no galda.

Kopumā , ņ emot vē rā dabas skaistumu, senlietu tuvumu, vietas klusumu, š ī Lutrakas nomale tuvojas mū su ideā lam.
Siltā s jū ras cienī tā jiem, piemē ram, man, labā k ir ierasties nedaudz vē lā k, sā kot no jū nija. Un, protams, jums ir nepiecieš ams ceļ ot pa Grieķ iju. Jo mū su gaumei nav nekā skaistā ka par Itā liju un Grieķ iju uz zemes.
Marija, Sanktpē terburga