VĒ RTĒ JUMU VĒ RTĒ JUMU IZMAIŅ A NEPIEEJA No š ī gada 27. augusta lī dz 5. septembrim mē s ar sievu atpū tā mies Grieķ ijā uz Krē tas salas Hersonisas pilsē tā . Š o vietu izvē lē jā mies pē c tam, kad mū s savaldzinā ja reklā ma internetā : “Graikijos sala, ? kuri? ceļ otā ji sugr? ? ta ne kart? – vilioja kri? toliniu vandeniu ir nat? raliais gamtos stebuklais“ (Grieķ ijas sala, uz kuru ceļ otā ji atgriež as ne reizi vien kristā lū dens un dabas dabas brī numu dē ļ ).
… Tomēr ▾
VĒ RTĒ JUMU VĒ RTĒ JUMU IZMAIŅ A NEPIEEJA
No š ī gada 27. augusta lī dz 5. septembrim mē s ar sievu atpū tā mies Grieķ ijā uz Krē tas salas Hersonisas pilsē tā . Š o vietu izvē lē jā mies pē c tam, kad mū s savaldzinā ja reklā ma internetā : “Graikijos sala, ? kuri? ceļ otā ji sugr? ? ta ne kart? – vilioja kri? toliniu vandeniu ir nat? raliais gamtos stebuklais“ (Grieķ ijas sala, uz kuru ceļ otā ji atgriež as ne reizi vien kristā lū dens un dabas dabas brī numu dē ļ ). 10 dienu brī vdienā m izvē lē jā mies Casa Orama Boutique Hotel. Tač u pē c desmit dienu “atvaļ inā juma” š eit ļ oti š aubā mies, vai vē lē simies š eit atgriezties vē l.
Viesnī cas nosaukums. Sā ksim novē rtē t viesnī cu ar tā s nosaukumu. Mē s bijā m pā rsteigti, ka tad, kad to sā kotnē ji izvē lē jā mies, tā saucā s Manos Maria hotel. Tač u, ierodoties š eit, izrā dī jā s, ka tā s nosaukums ir mainī ts uz Casa Orama Boutique. Mē s jautā jā m kaimiņ iem, kā pē c tas tā ir, viņ i mums sniedza tik satriecoš u atbildi: "Iespē jams, tā pē c, ka par to bija daudz negatī vu atsauksmju. "
Tač u dzī ve š ajā viesnī cā parā dī ja, ka nosaukuma maiņ a mainī jā s maz.
Sā ksim ar istabu - maza, bet diezgan mā jī ga. Tī rī ja gandrī z katru dienu, veļ a tika mainī ta ik pē c trim dienā m. Tiesa, lū k, problē ma - no loga, pareizā k sakot, balkona durvis (istabā logu nebija) pavē rā s skats uz tuvē jo ielu. Tā pē c garā m braucoš o motociklu, automaš ī nu un tū ristu autobusu rū koņ a un troksnis mū s neļ ā va nomodā lī dz vē lai naktij un agram rī tam. Pē c mū su steidzamā lū guma treš ajā dienā viņ i nomainī ja mū su istabu uz citu ar logu/balkona durvī m uz pagalmu. Bet š eit parā dī jā s vē l viena problē ma - gaisa kondicionē š ana. Viņ š strā dā ja nepā rtraukti - gan dienu, gan nakti! Pat ar atvē rtā m durvī m/logu! Un to nebija iespē jams izslē gt - tā lvadī bas pults nedarbojā s! Vienī gā izeja bija atslē gt istabā elektrī bu, izmantojot atslē gas karti. Bet tā kā gaisa temperatū ra bija plus 33 - 35 grā di, drī z vien istabā vairs nebija ko elpot un nā cā s atvē rt balkona durvis.
Un tad mū s pā rņ ē ma odu bars, tā pē c no rī ta izskatī jā mies kā raibi leopardi no kodumiem. Informā cija par to reģ istram neko nedeva - viņ i solī ja nosū tī t speciā listu, tač u viņ i to nenosū tī ja lī dz “atpū tas” beigā m.
Uzturs. Lai gan viesnī ca sevi sauca par 4 zvaigznē m, cerē jā m uz labā ku. Tač u visas desmit dienas brokastī s tika pasniegts viens un tas pats vienmuļ š ē diens - vā rī ta ola, plā nā s š ķ ē lī tē s sagriezts š ķ iņ ķ is un ī sā s desiņ as. Un sviesta vietā - margarī ns. Visas 10 dienas! Tiesa, bū tu grē ks par to lamā t administrā ciju, jo ē diens netika gatavots uz vietas, tas tika vienkā rš i atvests no citas vietas, un ē damzā lē (ko viņ i nez kā pē c sauc par restorā nu) viņ i to tikai sildī ja. uz augš u. Pā rsteidzoš i, ka dienvidos - Grieķ ijā viņ i neraž oja citus dienvidu augļ us un ogas, izņ emot ā bolus, arbū zu, melones, banā nus un vī nogas.
Tiesa, viesnī cas administrā cija, acī mredzot vē lē damā s reitingu paaugstinā t, ē damzā lē turē ja bufeti ar baltvī na un sarkanvī na karafes un pat č ač a (vī nogu degvī ns! ). Un blakus kafijas automā tam bija krā ns - alus pumpis. Bet visus š os trū kumus atsvē ra brī niš ķ ī gie “restorā na” darbinieki - mī ļ ā s, izpalī dzī gā s un smaidī gā s Jeļ ena, Nika un Jū lija.
Pludmale un jū ra. Lai gan viesnī ca atradā s tuvu jū rai (ap 50 - 100 metri), ar pludmali (precī zā k, pludmalē m, kas stiepā s no viesnī cā m jū ras krastā ) bija arī citas problē mas. Pirmkā rt, visa jū ras piekraste pie š ī m pludmalē m ir nokaisī ta ar lielu akmeņ u grē dā m un laukakmeņ iem, kas kavē iekļ ū š anu jū rā . Meklē jot spraugu starp š iem akmeņ iem, jū s riskē jat paslī dē t un sastiept kā ju.
Nu, tas nav tik slikti. Lielā ka problē ma ir caurules kaut kā da ū dens (cerams, ka ne kanalizā cijas) novadī š anai gandrī z no katras viesnī cas jū rā . Vienkā rš i paskaties:
Nu vē l viena problē ma ar peldē š anu jū rā ir plē sī go zivju uzbrukums peldē tā jiem.
Viņ i pā ris reizes sā pī gi satvē ra manas kā jas, un es izlecu krastā . Turpat blakus man arī sū dzē jā s kā ds cits seniors, ka arī viņ am uzbrū k nokoš ana zivs. Nespē ju noticē t, bet tad, jū rā kuģ ojot ar jahtu, arī es par to pā rliecinā jos. Kuģ a kapteinis noenkurojā s jū rā netā lu no krasta un lū dza tos, kuri vē las no kuģ a lē kt jū rā , nopeldē ties un nedaudz pagaidī t. Viņ š atnesa baltmaizes klaipu, sasmalcinā ja to un iemeta jū rā . Ū dens acumirklī uzvā rī jā s no liela skaita dedzī gi izsalkuš u zivju, kas satvē ra klaipa gabalus. Un tikai tad, kad ū dens norima, visi noliecā s jū rā , lai bezbailī gi peldē tu. Tikai vē lā k internetā izlasī ju, ka ļ oti siltā ū dens dē ļ Vidusjū rā parā dī jā s tik agresī vas zivis. Eksperti brī dinā juš i, ka uzbrukumu skaita pieaugumā varē tu bū t vainojama augstā ū dens temperatū ra Vidusjū rā . Siltais ū dens paā trinā ja š o radī jumu vielmaiņ u, palielinot to apetī ti un liekot tiem meklē t vairā k pā rtikas.
Tā es š ogad atpū tos Grieķ ijā.
Jonas Paulauskas
No š ī gada 27. augusta lī dz 5. septembrim mē s ar sievu atpū tā mies Grieķ ijā uz Krē tas salas Hersonisas pilsē tā . Š o vietu izvē lē jā mies pē c tam, kad mū s savaldzinā ja reklā ma internetā : “Graikijos sala, ? kuri? ceļ otā ji sugr? ? ta ne kart? – vilioja kri? toliniu vandeniu ir nat? raliais gamtos stebuklais“ (Grieķ ijas sala, uz kuru ceļ otā ji atgriež as ne reizi vien kristā lū dens un dabas dabas brī numu dē ļ ). 10 dienu brī vdienā m izvē lē jā mies Casa Orama Boutique Hotel. Tač u pē c desmit dienu “atvaļ inā juma” š eit ļ oti š aubā mies, vai vē lē simies š eit atgriezties vē l.
Viesnī cas nosaukums. Sā ksim novē rtē t viesnī cu ar tā s nosaukumu. Mē s bijā m pā rsteigti, ka tad, kad to sā kotnē ji izvē lē jā mies, tā saucā s Manos Maria hotel. Tač u, ierodoties š eit, izrā dī jā s, ka tā s nosaukums ir mainī ts uz Casa Orama Boutique. Mē s jautā jā m kaimiņ iem, kā pē c tas tā ir, viņ i mums sniedza tik satriecoš u atbildi: "Iespē jams, tā pē c, ka par to bija daudz negatī vu atsauksmju. "
Tač u dzī ve š ajā viesnī cā parā dī ja, ka nosaukuma maiņ a mainī jā s maz.
Sā ksim ar istabu - maza, bet diezgan mā jī ga. Tī rī ja gandrī z katru dienu, veļ a tika mainī ta ik pē c trim dienā m. Tiesa, lū k, problē ma - no loga, pareizā k sakot, balkona durvis (istabā logu nebija) pavē rā s skats uz tuvē jo ielu. Tā pē c garā m braucoš o motociklu, automaš ī nu un tū ristu autobusu rū koņ a un troksnis mū s neļ ā va nomodā lī dz vē lai naktij un agram rī tam. Pē c mū su steidzamā lū guma treš ajā dienā viņ i nomainī ja mū su istabu uz citu ar logu/balkona durvī m uz pagalmu. Bet š eit parā dī jā s vē l viena problē ma - gaisa kondicionē š ana. Viņ š strā dā ja nepā rtraukti - gan dienu, gan nakti! Pat ar atvē rtā m durvī m/logu! Un to nebija iespē jams izslē gt - tā lvadī bas pults nedarbojā s! Vienī gā izeja bija atslē gt istabā elektrī bu, izmantojot atslē gas karti. Bet tā kā gaisa temperatū ra bija plus 33 - 35 grā di, drī z vien istabā vairs nebija ko elpot un nā cā s atvē rt balkona durvis.
Un tad mū s pā rņ ē ma odu bars, tā pē c no rī ta izskatī jā mies kā raibi leopardi no kodumiem. Informā cija par to reģ istram neko nedeva - viņ i solī ja nosū tī t speciā listu, tač u viņ i to nenosū tī ja lī dz “atpū tas” beigā m.
Uzturs. Lai gan viesnī ca sevi sauca par 4 zvaigznē m, cerē jā m uz labā ku. Tač u visas desmit dienas brokastī s tika pasniegts viens un tas pats vienmuļ š ē diens - vā rī ta ola, plā nā s š ķ ē lī tē s sagriezts š ķ iņ ķ is un ī sā s desiņ as. Un sviesta vietā - margarī ns. Visas 10 dienas! Tiesa, bū tu grē ks par to lamā t administrā ciju, jo ē diens netika gatavots uz vietas, tas tika vienkā rš i atvests no citas vietas, un ē damzā lē (ko viņ i nez kā pē c sauc par restorā nu) viņ i to tikai sildī ja. uz augš u. Pā rsteidzoš i, ka dienvidos - Grieķ ijā viņ i neraž oja citus dienvidu augļ us un ogas, izņ emot ā bolus, arbū zu, melones, banā nus un vī nogas.
Tiesa, viesnī cas administrā cija, acī mredzot vē lē damā s reitingu paaugstinā t, ē damzā lē turē ja bufeti ar baltvī na un sarkanvī na karafes un pat č ač a (vī nogu degvī ns! ). Un blakus kafijas automā tam bija krā ns - alus pumpis. Bet visus š os trū kumus atsvē ra brī niš ķ ī gie “restorā na” darbinieki - mī ļ ā s, izpalī dzī gā s un smaidī gā s Jeļ ena, Nika un Jū lija.
Pludmale un jū ra. Lai gan viesnī ca atradā s tuvu jū rai (ap 50 - 100 metri), ar pludmali (precī zā k, pludmalē m, kas stiepā s no viesnī cā m jū ras krastā ) bija arī citas problē mas. Pirmkā rt, visa jū ras piekraste pie š ī m pludmalē m ir nokaisī ta ar lielu akmeņ u grē dā m un laukakmeņ iem, kas kavē iekļ ū š anu jū rā . Meklē jot spraugu starp š iem akmeņ iem, jū s riskē jat paslī dē t un sastiept kā ju.
Nu, tas nav tik slikti. Lielā ka problē ma ir caurules kaut kā da ū dens (cerams, ka ne kanalizā cijas) novadī š anai gandrī z no katras viesnī cas jū rā . Vienkā rš i paskaties:
Nu vē l viena problē ma ar peldē š anu jū rā ir plē sī go zivju uzbrukums peldē tā jiem.
Viņ i pā ris reizes sā pī gi satvē ra manas kā jas, un es izlecu krastā . Turpat blakus man arī sū dzē jā s kā ds cits seniors, ka arī viņ am uzbrū k nokoš ana zivs. Nespē ju noticē t, bet tad, jū rā kuģ ojot ar jahtu, arī es par to pā rliecinā jos. Kuģ a kapteinis noenkurojā s jū rā netā lu no krasta un lū dza tos, kuri vē las no kuģ a lē kt jū rā , nopeldē ties un nedaudz pagaidī t. Viņ š atnesa baltmaizes klaipu, sasmalcinā ja to un iemeta jū rā . Ū dens acumirklī uzvā rī jā s no liela skaita dedzī gi izsalkuš u zivju, kas satvē ra klaipa gabalus. Un tikai tad, kad ū dens norima, visi noliecā s jū rā , lai bezbailī gi peldē tu. Tikai vē lā k internetā izlasī ju, ka ļ oti siltā ū dens dē ļ Vidusjū rā parā dī jā s tik agresī vas zivis. Eksperti brī dinā juš i, ka uzbrukumu skaita pieaugumā varē tu bū t vainojama augstā ū dens temperatū ra Vidusjū rā . Siltais ū dens paā trinā ja š o radī jumu vielmaiņ u, palielinot to apetī ti un liekot tiem meklē t vairā k pā rtikas.
Tā es š ogad atpū tos Grieķ ijā.
Jonas Paulauskas
Patīk
Tev patīk
• 3
Rādīt citus komentārus …
